Apetīte rodas ēdot

Pērnā gada oktobrī platformā “ManaBalss” finanšu eksperte un uzņēmēja Nora Freimane iesniedza iniciatīvu “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem, u. c. tautas kalpiem”. “(..) valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem iesaldēt algas to līdzšinējā apmērā un algu pacelšanu atlikt līdz brīdim, kamēr stabilizējas ekonomiskā situācija valstī — ir apturēts inflācijas kāpums, kā arī inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu,” rakstīja Nora Freimane iniciatīvā.

Jau decembrī, iniciatīvu parakstot 10 434 iedzīvotājiem, tā tika iesniegta izskatīšanai Saeimā. Vakar ieraksts pie iniciatīvas vēstīja, ka to parakstījis 17 371 cilvēks.

Saeima šo kolektīvo iesniegumu pāradresēja Ministru kabinetam, kam līdz 15. aprīlim bija jāsniedz atbilde šajā jautājumā.

Valdība, negaidot līdz pēdējai dienai, ar atbildi nāca klajā dažas dienas iepriekš. Diemžēl tā nepārsteidz, drīzāk būtu jābrīnās, ja lemtu citādi — algas netiks samazinātas. Valdība ir secinājusi, ka hierarhiskā atlīdzības sistēma, kurā lielāko algu saņem augstākās amatpersonas un pārējo darbinieku atlīdzība ir pakārtota, jāsaglabā bez izmaiņām un jāstiprina. “Tas bija viens no Satversmes tiesas uzstādījumiem, ka jāizveido skaidrs hierarhisks modelis, kas ir arī izdarīts. Un tāda atbildes vēstule šodien ir pieņemta valdībā un nosūtīta Saeimai,” tā premjers Krišjānis Kariņš.

Pagājušajā gadā pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023. gada valsts budžetā aptuveni trīs miljoni eiro tika novirzīti politisko amatpersonu algu celšanai. No šī gada premjera alga pieaugusi par 52%, ministriem — par 42%, Saeimas priekšsēdētāja atalgojums piedzīvojis visvērienīgāko lēcienu — par 75%. Triju valsts augstāko amatpersonu algas pirms nodokļu nomaksas ir teju 8000 eiro. Savukārt ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda netika atvēlēta. Par to liecina arī komentāri internetā. Ar šādu rīcību valdība pasvītroja savas prioritātes un parādīja, kas ir galvenais.

Saka, apetīte rodas ēdot. Diemžēl mūsu tautas kalpiem vērojama negausība. Arvien par maz. Cik ētiski ir paaugstināt sev algas par tūkstošiem un tajā pašā laikā stāstīt, ka valstij nav naudas? Kā gan lai neapskrienas dūša, ja ar vienu reizi paceltu roku un aizslēpjoties aiz kārtējās reformas, var “sazīmēt” sev pieklājīgu atalgojumu?! Tas nav nopelnīts, ne kartupeļus rokot, ne govis slaucot, tas ir salasīts no mūsu nodokļiem. Tāpēc tracina atrunas, ka tāds, lūk, esot likums un tur nekā nevar padarīt! Kas gan likumus pieņem? Tos, kā zināms, pieņem, atceļ un groza neviens cits kā Saeima. Citkārt gan likums tiek pieņemts steidzamības kārtā, cits zibenīgi tiek grozīts vai atcelts. Tikai ne tad, ja runa ir par pašu algām.