- Šodien: 04.06.2023
- Sveiki! Pieslēgties

LAI AIZSARGĀTU EIROPAS PLATAUŠA SIKSPĀRŅU SUGU, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek veidota jauna īpaši aizsargājamā dabas teritorija “Koknese — Odziena”. Lai aizsargātu Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) sikspārņu sugu un vienlaikus...

Vērtīgs resurss ar potenciālu atdzimt jaunā veidolā. Akcijās nodod rekordlielu nolietoto riepu daudzumu
ULDIS SKREBS, vides apsaimniekošanas uzņēmuma “3R” īpašnieks, stāsta, ka akcijas, kurās cilvēki bez maksas var atbrīvoties no nolietotajām vieglo automašīnu riepām, veicina iedzīvotāju aktivitāti pareizi atbrīvoties no liekā, kā rezultātā sarūk...

AKTĪVIE SKRĪVERIEŠI — Agate Jeluškina (no kreisās), Roberts Bogdanovs un Tīna Koja. Foto no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas Valmierā aizvadīts Vides izglītības fonda rīkotais Ekoskolu Ziemas forums, kur pulcējās vairāk nekā...

Veikt ēkas atjaunošanu bremzē pieaugušās būvniecības izmaksas un neziņa par nākotni Daudzdzīvokļu māju renovācijai ir vairāki ieguvumi, taču tempi, kādos tiek atjaunotas padomju gados celtās būves, Latvijā joprojām ir gliemeža...

SOLIS NĀKOTNĒ JAU ŠODIEN. Kamēr valstiskā mērogā Latvija vēl tikai gatavojas sākt tekstila šķirošanu, Aizkraukles pilsētā un pagastā šāda iespēja jau ir pusotru gadu. Šķirojot apģērbu, apavus un mājas tekstilu, svarīgi...

No atkritumiem par izejmateriālu. Projektā “Pelni pelna” veic pētījumu par šķeldas pelnu izmantošanu kā betona masas pildvielu.
SANDRA SMONA, projekta “Pelni pelna” idejas autore. Kārļa Ieviņa foto Esam raduši pelnus uzskatīt par mazvērtīgu blakusproduktu, kas paliek pāri pēc degšanas, bet tas tā nav. Daudzviet pasaulē koksnes pelni ir noderīgs...

KOPĀ. Jaunieši Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā darbojas aktīvi. Ar devīzi “Mazas rīcības — liela ietekme” visā Latvijā aizvadītas Rīcības dienas. Tajās galvenā uzmanība pievērsta klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanai un vides piesārņojumam....

AIZRAUTĪGS NIRĒJS. Kluba “Daivings” vadītājs Valters Preimanis. Latvijā netrūkst aizraujošu zemūdens objektu Šovasar Latvijas zemūdens niršanas klubs “Daivings” savā mājaslapā publicēja attēlus ar redzēto Daugavas dzelmē Staburaga pagasta pusē. Tajos var...

Lāsmas Veilandes pētījumā Auces novadā tika atklāts pārsteidzošs daudzums melnalkšņu dižkoku.Foto no personīgā albuma Arī pīlādzis un tūja var nest cēlo dižkoka vārdu Latvijā dižkoku skaits ir mainīgs — katrs...

Latvijas dabu pārņem svešzemju “agresori” Santa Rutkovska: “Sabiedrība par invazīvo sugu sāk uztraukties, kad tā kļūst traucējoša, kad ietekme jau ir jūtama un redzama”.
Latvijas mežos skraida jenotsuņi, kuri vēsturiski apdzīvojuši Ķīnas, Korejas, Japānas un Sibīrijas teritorijas. Ezeros mīt rotani — zivis, kuru dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus. Tie ir tikai...

Atklāj un ierauga ko jaunu, vēl neredzētu. Iezīmējot Kraukļa un Krustalīča klintis, ierīko informatīvo stendu.
UZSVER KLINŠU NOZĪMI. Ģeologs, profesors Ģirts Stinkulis (no kreisās), biedrības "Ziemeļvidzemes ģeoparks" vadītājs Dainis Ozols, tūrisma un vides eksperts, Vidzemes Augstskolas pasniedzējs Juris Smaļinskis, pirms doties pārgājienā uz Kraukļa klintīm, stāstīja...

Videi draudzīgs naudas atgūšanas veids. Jāstrādā pie veikala darbinieku disciplīnas un kultūras taromātu apkalpošanā.
RAŽENS DARBA NEDĒĻAS SĀKUMS. DIO uzskaites un šķirošanas centrā nodarbināti 45 darbinieki, kas strādā divās maiņās. Attēlā — darbiniece pie skaitāmās mašīnas, uz kuras tiek pārskaitīts un pārbaudīts nesaspiestais iepakojums no...

Mēs saprotam, ka vajag visu pareizi darīt, bet īsti tas tomēr daudziem nav iespējams, atzīst autoservisā Pārkāpumi, kas konstatēti dažādu Latvijas autoservisu darbībā, pārsvarā saistīti ar neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu –...

VISAUGSTĀKĀ SAULES PANEĻU EFEKTIVITĀTE ir saulainās dienās, taču nedrīkst būt pārāk karsts, jo uzkarstot tie nedaudz zaudē ražošanas jaudu. Ar ministrijas atbalsta programmu jau vairāk nekā 1000 mājsaimniecībās ierīkoti saules paneļi...

Evas Mellēnas foto Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, kur purvi ir praktiski iznīcināti, mums ir samērā purvaina zeme, un tie aizņem četrus piecus procentus Latvijas. Kūdras augsnes Latvijā aizņem vēl...

Nepieciešamība šķirot sadzīves atkritumus nākamajos 13 gados kļūs arvien aktuālāka ikvienā Latvijas mājsaimniecībā. Šī rīcība mums visiem būs jāvērtē ne vien finansiāla ieguvuma aspektā, bet arī kā obligāts pienākums, jo...

VIDZEMES ZIEMEĻAUSTRUMOS VĒL SNIEGS, tādēļ vasaras kultūraugi nav iesēti, taču citviet no zemes laukā jau lien pirmie ziemāju asni, kas pievilinās no siltajām zemēm atlidojušās zosis. Gita Strode: “Visefektīgāk postījumus iespējams...

CELTNIECĪBAS atkritumi, kas samesti maisos un atstāti mežā. Izvešanas izmaksas pēc SIA “Vides serviss” tarifa — 72,04 eiro kubikmetrā. Ulda Varneviča foto Būvniecības atkritumu atkārtota izmantošana un pārstrāde notiek lēni un nepilnīgi, tas...

AINĀRS AUNIŅŠ, asociētais profesors, LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs.Foto no personīgā albuma Diemžēl putnu sugas piedzīvo apdraudējumus un Eiropā akustiskais fons kļuvis klusāks VIKTORIJA SLAVINSKA-KOSTIGOVA Putni ir svarīga Eiropas...

KRĒJUMS BURCIŅĀ. Latvijas Tirgotāju savienības (“LaTS”) veikalos iespējai iegādāties beramus, sveramus un pat lejamus produktus bez iepakojuma ir lielas izredzes. Raksta autorei veikalā bija iespējams iegādāties sveramo krējumu savā līdzpaņemtajā burciņā,...

“Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes” — ar šādu moto Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Pasaules dabas fondu Latvijā īsteno informatīvu kampaņu ar mērķi, ko pati atzīst par ambiciozu, proti,...

Kopš 2014. gada Latvijā arvien biežāk uz ceļa var redzēt vieglās automašīnas ar balti zilu numurzīmi jeb auto, kuru uz priekšu dzen elektromotors. Arvien skaļāk izskan prognozes par to, ka...

Plānotā maltīte. Pasaulē saražo pietiekami pārtikas, lai ikviens būtu paēdis, tomēr gandrīz trešā daļa no gadā saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, tādēļ maltītes ir jāplāno. Trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas...

Latvijai ir milzīgs potenciāls atjaunojamās enerģijas izmantošanā, pašlaik progress šajā jomā ir visai lēns. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.—2030. gadam paredz, ka Latvijai 2030. gadā vajadzētu uzstādīt 800...

Ganīšanas sezonā ganāmpulks īpaši pielāgotā piekabē dodas uz dažādām dabiskajām pļavām Latvijā.Foto no “GrassLIFE”/K.Kalns Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dabisko pļavu saglabāšanai. Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” pārstāvji...

Ineses Gmizo-Lārmanes un Viestura Lārmaņa pamatdarbs vairāk nekā 20 gadu bijusi dabas aizsardzība, bet 2016. gadā viņi pārcēlās uz laukiem Valkas pagastā, kur saimnieko dabas saimniecībā “Bekas”, dabiskajās pļavās. “Ja...

Ilze Mežniece. Foto no personīgā arhīva Lai arī Eiropas Savienībā attiecībā uz pesticīdu izmantošanas atļaušanu un kontroli tiek izmantota viena no stingrākajām vai, kā uzsver Eiropas Komisija, – pat visstingrākā...

Foto no Artūra Veinberga albuma Vides un ūdenssaimniecības problēmas, kas cieši saistītas ar klimata pārmaiņām, ir jautājumu lokā, ko pēta LLU Vides un būvzinātņu fakultātes mācību spēks un fakultātē jaunākais...

Foto: Ivars Bogdanovs 2021.gada jūlijā stājās spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kura mērķis ir patērētājiem piedāvāt preces no videi draudzīgākiem materiāliem. Likumu atzinīgi novērtējis vides aizsardzības un reģionālās...