Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Cīņa pret cigarešu izsmēķu piesārņojumu dabā. Par apsaimniekošanu atbildīgs ražotājs

Ar mērķi samazināt atkritumu daudzumu dabā, no 1. janvāra Latvijā darbojas ražotāju paplašinātās atbildības sistēma (RAS) tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Šķietami niecīgie izsmēķi vidē sastāda ap 118 tonnām gadā. Lai...

Nolietoto gulšņu pārstrāde diskusiju krustugunīs. Vietalvas pagasta iedzīvotāju grupa turpina vākt parakstus

KOKA GULŠŅI — materiāls, ko joprojām plaši izmanto. Foto no “Staburaga” arhīva Līdz 10. janvārim turpinās sākotnējā sabiedriskā apspriešana par SIA “Taka M” ieceri savā ražošanas teritorijā “Vesetkalns” Vietalvas pagastā veidot...

Mazpilsētu specifika apgrūtinās operatoru darbu. Vai esam gatavi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus?

IZDEVĪGI UN PRAKTISKI. Plastmasas spainis ar vāciņu ir viens no praktiskākajiem bioloģisko atkritumu uzglabāšanas veidiem mājokļos. Iepriekš jau rakstījām, ka ar janvāri Latvijā būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Pēc publikācijas saņēmām...

Neierobežots skaistums var radīt lielu postu. Kanādas zeltgalvīte samazina sugu daudzveidību un padara augsni nabadzīgāku

SAULAINA CEĻMALA. Aizkrauklē, Torņu ielā, paveras plašas Kanādas zeltgalvītes audzes. Cik gan skaisti noraudzīties uz saules pielietiem, dzelteniem laukiem! Runa nav par rapsi, bet gan Kanādas zeltgalvīti, kas iecienījusi Latvijas āres...

Finansiāli neizdevīgs ieguldījums. Īpašuma sliktā tehniskā kārtība prasa pārāk lielus ieguldījumus

Aizvadītajā sēdē Aizkraukles novada domes deputāti lēma par nekustamā īpašuma Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, nodošanu atpakaļ valstij. Valsts to bez atlīdzības pirms četriem gadiem nodeva pašvaldībai ar mērķi nodrošināt dzīvojamo...

Atbalsts piesārņotās teritorijas attīrīšanai. Būtisks ieguldījums vides sakārtošanā ne tikai Aizkrauklē, bet arī valsts mērogā

DROŠĪBAI. Iebraucamais ceļš bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā Aizkrauklē slēgts un ceļa galā arī aizlieguma zīme, taču krūmiem aizaugusī teritorija nav iežogota, līdz ar to iekļūt tajā pa kādu taciņu caur krūmiem...

Attieksme pret vidi veido pozitīvu rezultātu. Apbalvo videi draudzīgus uzņēmumus Aizkraukles novadā

SAŅEM BALVU “ZAĻĀ IZCILĪBA 2023”. Otrā no labās — Gudruna Vectirāne, SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle, ceturtais no labās — SIA “Adams farm” valdes loceklis Kaspars Ādams. Foto no Valsts vides...

Sugas aizsardzībai veido īpašu teritoriju. Eiropas platausis — mazākais no Latvijas sikspārņiem

LAI AIZSARGĀTU EIROPAS PLATAUŠA SIKSPĀRŅU SUGU, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek veidota jauna īpaši aizsargājamā dabas teritorija “Koknese — Odziena”. Lai aizsargātu Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) sikspārņu sugu un vienlaikus...

Vērtīgs resurss ar potenciālu atdzimt jaunā veidolā. Akcijās nodod rekordlielu nolietoto riepu daudzumu

ULDIS SKREBS, vides apsaimniekošanas uzņēmuma “3R” īpašnieks, stāsta, ka akcijas, kurās cilvēki bez maksas var atbrīvoties no nolietotajām vieglo automašīnu riepām, veicina iedzīvotāju aktivitāti pareizi atbrīvoties no liekā, kā rezultātā sarūk...

Diskutē par vidi un mācās dzīvot zaļi. Aizvadīts Ekoskolu Ziemas forums

AKTĪVIE SKRĪVERIEŠI — Agate Jeluškina (no kreisās), Roberts Bogdanovs un Tīna Koja. Foto no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas Valmierā aizvadīts Vides izglītības fonda rīkotais Ekoskolu Ziemas forums, kur pulcējās vairāk nekā...

Renovēto māju iedzīvotāji par siltumu maksā mazāk

Veikt ēkas atjaunošanu bremzē pieaugušās būvniecības izmaksas un neziņa par nākotni Daudzdzīvokļu māju renovācijai ir vairāki ieguvumi, taču tempi, kādos tiek atjaunotas padomju gados celtās būves, Latvijā joprojām ir gliemeža...

Tekstila šķirošanas kultūra pieaug. Joprojām ir gadījumi, kad lupatas jauc ar derīgu materiālu.

SOLIS NĀKOTNĒ JAU ŠODIEN. Kamēr valstiskā mērogā Latvija vēl tikai gatavojas sākt tekstila šķirošanu, Aizkraukles pilsētā un pagastā šāda iespēja jau ir pusotru gadu. Šķirojot apģērbu, apavus un mājas tekstilu, svarīgi...

No atkritumiem par izejmateriālu. Projektā “Pelni pelna” veic pētījumu par šķeldas pelnu izmantošanu kā betona masas pildvielu.

SANDRA SMONA, projekta “Pelni pelna” idejas autore. Kārļa Ieviņa foto Esam raduši pelnus uzskatīt par mazvērtīgu blakusproduktu, kas paliek pāri pēc degšanas, bet tas tā nav. Daudzviet pasaulē koksnes pelni ir noderīgs...

Mazām rīcībām ir liela nozīme

KOPĀ. Jaunieši Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā darbojas aktīvi. Ar devīzi “Mazas rīcības — liela ietekme” visā Latvijā aizvadītas Rīcības dienas. Tajās galvenā uzmanība pievērsta klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanai un vides piesārņojumam....

Lai redzētu Staburagu, nevajag būvēt stikla sienu

AIZRAUTĪGS NIRĒJS. Kluba “Daivings” vadītājs Valters Preimanis. Latvijā netrūkst aizraujošu zemūdens objektu Šovasar Latvijas zemūdens niršanas klubs “Daivings” savā mājaslapā publicēja attēlus ar redzēto Daugavas dzelmē Staburaga pagasta pusē. Tajos var...

Dižkoki ir mūsu bioloģiskā un nacionālā vērtība

Lāsmas Veilandes pētījumā Auces novadā tika atklāts pārsteidzošs daudzums melnalkšņu dižkoku.Foto no personīgā albuma Arī pīlādzis un tūja var nest cēlo dižkoka vārdu Latvijā dižkoku skaits ir mainīgs — katrs...

Latvijas dabu pārņem svešzemju “agresori” Santa Rutkovska: “Sabiedrība par invazīvo sugu sāk uztraukties, kad tā kļūst traucējoša, kad ietekme jau ir jūtama un redzama”.

Latvijas mežos skraida jenotsuņi, kuri vēsturiski apdzīvojuši Ķīnas, Korejas, Japānas un Sibīrijas teritorijas. Ezeros mīt rotani — zivis, kuru dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus. Tie ir tikai...

Atklāj un ierauga ko jaunu, vēl neredzētu. Iezīmējot Kraukļa un Krustalīča klintis, ierīko informatīvo stendu.

UZSVER KLINŠU NOZĪMI. Ģeologs, profesors Ģirts Stinkulis (no kreisās), biedrības "Ziemeļvidzemes ģeoparks" vadītājs Dainis Ozols, tūrisma un vides eksperts, Vidzemes Augstskolas pasniedzējs Juris Smaļinskis, pirms doties pārgājienā uz Kraukļa klintīm, stāstīja...

Videi draudzīgs naudas atgūšanas veids. Jāstrādā pie veikala darbinieku disciplīnas un kultūras taromātu apkalpošanā.

RAŽENS DARBA NEDĒĻAS SĀKUMS. DIO uzskaites un šķirošanas centrā nodarbināti 45 darbinieki, kas strādā divās maiņās. Attēlā — darbiniece pie skaitāmās mašīnas, uz kuras tiek pārskaitīts un pārbaudīts nesaspiestais iepakojums no...

Platausu sikspārnim Aizkraukles puse ir ideāla vieta dzīvošanai

EIROPAS PLATAUSIS (Barbastella barbastellus). Ķermeņa garums līdz 64 mm, ausu garums līdz 18 mm. Svars līdz 13 gramiem.Foto no SIA “Dabas eksperti” sagatavotā Eiropas platauša aizsardzības plāna Izsmalcināta ēdienkarte un īpašas...

Ar kampaņām cenšas uzraudzīt, apsekot un informēt autoservisus

Mēs saprotam, ka vajag visu pareizi darīt, bet īsti tas tomēr daudziem nav iespējams, atzīst autoservisā Pārkāpumi, kas konstatēti dažādu Latvijas autoservisu darbībā, pārsvarā saistīti ar neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu –...

Ražo paši savu elektroenerģiju

VISAUGSTĀKĀ SAULES PANEĻU EFEKTIVITĀTE ir saulainās dienās, taču nedrīkst būt pārāk karsts, jo uzkarstot tie nedaudz zaudē ražošanas jaudu. Ar ministrijas atbalsta programmu jau vairāk nekā 1000 mājsaimniecībās ierīkoti saules paneļi...

Kā klājas lielajiem dabas krājējiem purviem?

Evas Mellēnas foto Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, kur purvi ir praktiski iznīcināti, mums ir samērā purvaina zeme, un tie aizņem četrus piecus procentus Latvijas. Kūdras augsnes Latvijā aizņem vēl...

Sadzīves atkritumi kļūs dārgāki, ietaupīt var šķirojot

Nepieciešamība šķirot sadzīves atkritumus nākamajos 13 gados kļūs arvien aktuālāka ikvienā Latvijas mājsaimniecībā. Šī rīcība mums visiem būs jāvērtē ne vien finansiāla ieguvuma aspektā, bet arī kā obligāts pienākums, jo...

Kā risināt konfliktu starp lauksaimniekiem un zosīm?

VIDZEMES ZIEMEĻAUSTRUMOS VĒL SNIEGS, tādēļ vasaras kultūraugi nav iesēti, taču citviet no zemes laukā jau lien pirmie ziemāju asni, kas pievilinās no siltajām zemēm atlidojušās zosis. Gita Strode: “Visefektīgāk postījumus iespējams...

Par nelegālām izgāztuvēm maksā zemes īpašnieks (1)

CELTNIECĪBAS atkritumi, kas samesti maisos un atstāti mežā. Izvešanas izmaksas pēc SIA “Vides serviss” tarifa — 72,04 eiro kubikmetrā. Ulda Varneviča foto Būvniecības atkritumu atkārtota izmantošana un pārstrāde notiek lēni un nepilnīgi, tas...

Nozīmīgas un aizsargājamas ir visas putnu sugas

AINĀRS AUNIŅŠ, asociētais profesors, LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs.Foto no personīgā albuma Diemžēl putnu sugas piedzīvo apdraudējumus un Eiropā akustiskais fons kļuvis klusāks VIKTORIJA SLAVINSKA-KOSTIGOVA Putni ir svarīga Eiropas...

Dzīve bez plastmasas iepakojuma — iespējamā vai neiespējamā misija?

KRĒJUMS BURCIŅĀ. Latvijas Tirgotāju savienības (“LaTS”) veikalos iespējai iegādāties beramus, sveramus un pat lejamus produktus bez iepakojuma ir lielas izredzes. Raksta autorei veikalā bija iespējams iegādāties sveramo krējumu savā līdzpaņemtajā burciņā,...

Dabas takas bez atkritumu urnām — realitāte vai sapnis?

“Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes” — ar šādu moto Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Pasaules dabas fondu Latvijā īsteno informatīvu kampaņu ar mērķi, ko pati atzīst par ambiciozu, proti,...

ELEKTROAUTO UN LATVIJAS DUBĻAINIE CEĻI

Kopš 2014. gada Latvijā arvien biežāk uz ceļa var redzēt vieglās automašīnas ar balti zilu numurzīmi jeb auto, kuru uz priekšu dzen elektromotors. Arvien skaļāk izskan prognozes par to, ka...

Pēdējais laiks saprast — pārtika nav atkritumi

Plānotā maltīte. Pasaulē saražo pietiekami pārtikas, lai ikviens būtu paēdis, tomēr gandrīz trešā daļa no gadā saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, tādēļ maltītes ir jāplāno. Trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas...

Būt vai nebūt vēja enerģijai Latvijā?

Latvijai ir milzīgs potenciāls atjaunojamās enerģijas izmantošanā, pašlaik progress šajā jomā ir visai lēns. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.—2030. gadam paredz, ka Latvijai 2030. gadā vajadzētu uzstādīt 800...

Dabiskā pļava ienāk arī pilsētvidē

Ganīšanas sezonā ganāmpulks īpaši pielāgotā piekabē dodas uz dažādām dabiskajām pļavām Latvijā.Foto no “GrassLIFE”/K.Kalns Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dabisko pļavu saglabāšanai. Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” pārstāvji...

Biodaudzveidība – “zāles” pret alerģiju

Ineses Gmizo-Lārmanes un Viestura Lārmaņa pamatdarbs vairāk nekā 20 gadu bijusi dabas aizsardzība, bet 2016. gadā viņi pārcēlās uz laukiem Valkas pagastā, kur saimnieko dabas saimniecībā “Bekas”, dabiskajās pļavās. “Ja...

Robeža starp ideālo bioloģisko un iespējām izaudzēt vēlamo

Ilze Mežniece. Foto no personīgā arhīva Lai arī Eiropas Savienībā attiecībā uz pesticīdu izmantošanas atļaušanu un kontroli tiek izmantota viena no stingrākajām vai, kā uzsver Eiropas Komisija, – pat visstingrākā...

Pavasara pali paliek “Straumēnos”

Foto no Artūra Veinberga albuma Vides un ūdenssaimniecības problēmas, kas cieši saistītas ar klimata pārmaiņām, ir jautājumu lokā, ko pēta LLU Vides un būvzinātņu fakultātes mācību spēks un fakultātē jaunākais...

Zaļāk, bet dārgāk

Foto: Ivars Bogdanovs 2021.gada jūlijā stājās spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kura mērķis ir patērētājiem piedāvāt preces no videi draudzīgākiem materiāliem. Likumu atzinīgi novērtējis vides aizsardzības un reģionālās...

Attīstot tekstila aprites ciklu, Latvijā vēl daudz darāmā

Biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule. Foto no personīgā arhīva Ir mainījies veids, kā cilvēki atbrīvojas no nevēlamām drēbēm – tagad tās biežāk izmet, nevis atdod vai ziedo...
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.