Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Atklāj un ierauga ko jaunu, vēl neredzētu. Iezīmējot Kraukļa un Krustalīča klintis, ierīko informatīvo stendu.

UZSVER KLINŠU NOZĪMI. Ģeologs, profesors Ģirts Stinkulis (no kreisās), biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols, tūrisma un vides eksperts, Vidzemes Augstskolas pasniedzējs Juris Smaļinskis, pirms doties pārgājienā uz Kraukļa klintīm, stāstīja klātesošajiem par šīs vietas nozīmi agrāk un mūsdienās.

Par 2022. gada ģeovietu šī gada sākumā tika nominētas Kraukļa klintis Daugavas labajā krastā Klintaines pagasta teritorijā un pretējā pusē — kreisajā krastā — esošās Krustalīča klintis. Aizvadītās nedēļas nogalē Annas klints kempinga teritorijā Kintaines pusē tika ierīkots un atklāts informatīvs stends, kas stāsta par šīm vietām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā jau vismaz 15 gadu kādai nozīmīgai vietai piešķir gada ģeovietas titulu. Biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols stāsta, ka gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu un labiekārtošanu.

Daugavas krastā konkurē divas vietas

Dainis teic, ka ik gadu tiek publicēts aicinājums pieteikt nozīmīgas Latvijas vietas gada ģeovietas nosaukumam un to var darīt ikdiens sabiedrības pārstāvis. “Pagājušajā gadā tika pieteiktas 15 vietas, šogad bija ap desmit. Kad pieteikšanās noslēgusies, apkopoju visas iesūtītās vietas un aicinu ekspertus par tām balsot. Eksperti ir ģeologi, ģeogrāfi, zinoši nozares cilvēki. Ņemot vērā iegūto punktu skaitu, ar pārliecinošu vairākumu šo nosaukumu ieguva Kraukļa un Krustalīča klintis.”

Šogad par gada ģeovietas nosaukumu Daugavas krastā konkurēja divas vietas — Kraukļa un Krustalīča klintis un krasta atsegumi pie “Cepļiem” Aizkraukles pagastā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Stāstot par šo iniciatīvu, Dainis piebilst, ka šis nav projekts, kuram kāda institūcija piešķir finansējumu. Šis ir vairāku entuziastu brīvprātīgais darbs. Taču tad, kad ir paziņota gada ģeovieta, biedrības pārstāvji uzrunā attiecīgās pašvaldības un tūrisma centru, lūdzot atbalstu informatīvā stenda uzstādīšanai. Te biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” pārstāvji saka paldies par atsaucību un atbalstu Aizkraukles un Jēkabpils novada pašvaldībām un Kokneses tūrisma informācijas centra darbiniecēm.

VĒRTĪGA LEKCIJA. Dainis Ozols kartē rādīja un stāstīja, kā veidojusies Daugavas senleja miljonu gadu laikā.

Vēsturiski, ģeoloģiski nozīmīgs objekts

Kraukļa un Krustalīča klintis nominēšanai par gada ģeovietu pieteica Vidzemes Augstskolas pasniedzējs, tūrismas un vides eksperts Juris Smaļinskis. “Tas, kas man likās svarīgi, piesakot šo vietu kā gada ģeovietu, ka līdz šim neviena vieta pie Daugavas vēl nebija ieguvusi šo nosaukumu. Daugava ir ļoti svarīga ne tikai no vēsturiskā un kultūrvēsturiskā mantojuma, bet arī no ģeoloģiskā aspekta. Droši vien savu lomu nospēlēja arī subjektīvs aspekts — mani senči nāk no Sēlijas.”

Juris kopā ar ģeologu Ati Pāvilu pirms aptuveni divdesmit gadiem jau pētījis upes krastus šajā vietā, laikā, kad bija nolaists ūdens Daugavā. “Biju izstaigājis citu upju krastus un biju pārsteigts, ka mums ir tik milzīgas klintis, kas atsedzās un ir apskatāmas, kad ūdens līmenis ir pazemināts. Lai gan daudz interesanta ir, ko redzēt arī pie ierastā ūdens līmeņa,” stāsta Juris, kad satiekamies pie jaunā informatīvā stenda Annas klints kempingā pirms došanās Kraukļa klints izpētes pārgājienā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sakrīt zvaigznes

Viņš rāda uz Daugavas pretējo krastu un piebilst — šobrīd redzami kādi divi metri klinšu krasta, bet, kad ūdens līmeni nolaiž par trijiem metriem, atsedzas jau vismaz sešus metrus augstas klintis. Vienreizēji fantastisks skats. Un šogad bija šī lieliskā iespēja apskatīt klintis, kas abos Daugavas krastos stiepjas aptuveni kilometra garumā lejpus Pļaviņām un Sēlpils, jo ūdens līmenis Pļaviņu HES remontdarbu dēļ bija viszemākais pēdējo desmit gadu laikā. “Man ir jautājuši, vai es zināju, ka spēkstacija šogad nolaidīs tik zemu ūdens līmeni? Nē, es to nezināju. Tā laikam sakrita zvaigznes, lai gan tas droši nebija nejauši, jo domāju, ka tādas lietas nenotiek nejauši.”

Kad gada sākumā tika izziņota 2022. gada ģeovieta, daudzi Jurim jautājuši, kā tad šo jaunumu var apskatīt? “Līdz Pļaviņu pusei var atbraukt ar sabiedrisko transportu, doties līdz Annas klints kempingam un iztaigāt Kraukļa klintis. Sēlpils pusē ar sabiedrisko transportu nokļūt varētu būt sarežģītāk, bet arī tajā pusē upes krasts ir izstaigājams. Daugavas labajā pusē ir lieliska iespēja klintis apskatīt arī no ūdens, jo tieši šajā vietā saimnieko ūdenssporta un ūdenstūrisma entuziasts, ceļotājs Arvīds Apfelbaums, kurš gan ar vikingu liellaivu izvizinās, gan arī kajaku vai laivu iznomās. Arī pats esmu izmantojis šo iespēju,” stāsta Juris un rāda, ka pa Daugavu, apskatot klintis, iznāk izbraukt dažus kilometrus garu apli. “Ja man kāds jautā par šīm vietām, parasti iesaku iekļaut maršrutā arī Oliņkalnu, jo domāju, ka daudz cilvēku nav bijis uz šīs salas. Tāpat Sēlpils pilskalnu, un reizē vienā braucienā var apskatīt vismaz piecas TOP vietas Latvijā.”

Izceļ jaunā līmenī

Annas klints kempinga un vikingu laivas “Lāčplēsis” saimnieks Arvīds Apfelbaums atzīst, ka Kraukļa un Krustalīča klinšu nominēšanai bijusi liela nozīme. Tā šo vietu pacēlusi citā līmenī. “Kad pats regulāri braucu ar kajaku pa Daugavu gar tām klintīm, domāju — kāds skaistums! Cik žēl, ka cilvēki to visu neredz! Un šogad patiešām tāda sakritība — gada ģeovietas nosaukums un zemais ūdens līmenis. Daudzi tūrisma jomas uzņēmēji sūdzējās par problēmām, ko radīja zemais ūdens līmenis, bet citiem tas atkal deva iespēju redzēt un atklāt ko jaunu, vēl neredzētu. Cilvēku pieplūdums šovasar tiešām bija ļoti liels. Varbūt ne visi šeit ieradās tieši saistībā ar pašu ģeovietu, vairāk zemā ūdens līmeņa dēļ. Visiem atbraucējiem stāstīju, kur viņi ir un cik nozīmīga ir šī vieta.” Arvīds atklāj, ka šovasar saticis ļoti daudz interesantu cilvēku un arī uzzinājis daudz jauna no saviem viesiem. “Bija daudz tuvākajā apkārtnē dzīvojošo — no Aizkraukles, Jēkabpils, Līvāniem, Sēlijas puses. Daudz bija tās paaudzes cilvēku, kuri savlaik redzējuši veco Daugavu pirms appludināšanas un tagad gribēja redzēt, kāda tad upe izskatās šādos apstākļos. Klausījos stāstus par dzīvi Oliņkalna estrādē, kas tur brauca uzstāties, kāda bija saviesīgā daļa, satiku arī kādu tā laika bufetnieku. Biju dzirdējis cilvēkus vīpsnājam — nu, ko gan ar kajaku darīt Daugavā? Brasla, Gauja — tā ir cita lieta. Taču šogad daudzi brauca ar kajakiem, mazajām laiviņām, supotāji no abiem upes krastiem, uzreiz mainījās kopējā ainava, kūsāja dzīvība.” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.