Eiropas Padomes direktīva noteic, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm tekstila dalītās vākšanas sistēma jāizveido līdz 2025. gadam. Latvija apņēmusies tekstila šķirošanu valstiskā mērogā sākt jau šogad. Lai ieceri īstenotu, nepieciešams pieņemt grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu prasības tekstilizstrādājumu apsaimniekošanai. Kamēr vieni mācīsies mīt pedāļus, citi jau brauks ar labi ieeļļotu divriteni — Aizkrauklē pirmos tekstila šķirošanai paredzētos konteinerus izvietoja pirms pusotra gada. Cilvēki jau apguvuši un izkopuši šķirošanas kultūru.

Samazina sadzīves atkritumu daudzumu

Aizkraukles novadā konteineri tekstila šķirošanai novietoti vien Aizkraukles pilsētā un pagastā. 2021. gada maijā novietoja pirmos divus sarkanos konteinerus, laika gaitā to skaits pieauga līdz četriem (viens ir pagastā). Šogad pilsētā plānots uzstādīt vēl vienu. Šajā laikā pilnveidojušās cilvēkus prasmes šķirot tekstilu. “Cilvēki kļuvuši rūpīgāki, saprot, ka visas lupatas nav šķirojams materiāls, ko vēl var izmantot,” teic Zemgus Vītoliņš, “Aizkraukles KUK” vadītājs.

Aizkrauklē uzstādītajos tekstila konteineros ik mēnesi nonāk aptuveni tonna materiāla. Apģērba šķirošana pozitīvi atsaukusies uz sadzīves atkritumu konteineriem — tie paliek vieglāki, kas šogad krietni palīdzēja samazināt izmaksu celšanu — pakalpojuma izmaksas pieauga tikai par 3%. “Ja patērētājiem būtu jāmaksā kaut vai tikai nodokļa pieauguma daļa, tad izmaksas pieaugtu par 6,5%. Atkritumu šķirošana noamortizējusi ne tikai nodokļa pieaugumu, bet arī degvielas patēriņa un administrācijas izmaksu pieaugumu. Tekstilam nonākot sadzīves atkritumu konteinerā, tas var kļūt slapjš, līdz ar to arī smags. Tonna tekstila konteinera materiāla sadzīves atkritumos svērtu 1,5 vai pat 2 tonnas,” skaidro Zemgus Vītoliņš.

Tekstila šķirošana ir rentabla blīvi apdzīvotās vietās, tādās kā Pierīgā. Aizkrauklē tekstila šķirošana norit ar maziem mīnusiem. Nododot tonnu derīga materiāla, apsaimniekotājs atpakaļ saņem 80 eiro. Aizkrauklieši tekstila konteinerus iztukšo gandrīz katru dienu, kas ļauj samazināt nederīgā materiāla daudzumu, kas var rasties mitruma iespaidā.

Aizkrauklieši konteinerus tekstila šķirošanai ieviesa uz brīvprātības principa, negaidot, līdz spēkā stājas obligātas valsts normas. “Tā bija mūsu pašu iniciatīva un ambīcijas. Agri vai vēlu tas būtu jādara. Ātrāk sākot, ir cerība, ka brīdī, kad tā būs obligāta prasība, cilvēkiem jau būs izveidojusies izpratne un šķirošanas kultūra, kā rezultātā materiālu šķiros pareizāk.”

Intīmās rotaļlietas un Jēzus ģīmetne

2022. gadā Aizkrauklē savāca 25 tonnas tekstila materiāla. Konteinerus “Aizkraukles KUK” darbinieces iztukšo praktiski katru dienu. Īpaši svarīgi tas ir ziemas sezonā, kad mitrums un nelabvēlīgi laikapstākļi var sabojāt tekstilu. Šķirošanai atvēlēta telpa apsaimniekotāja angārā — šeit darbinieces pārskata tekstila konteineros nodoto materiālu, derīgo iesaiņo lielajos atkritumu maisos, kas tiek vesti uz uzņēmuma “Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas centru Rīgā. Tālāk tekstilam meklē noietu kādā trešās pasaules valstī, ja tas neizdodas — materiāls nonāk pārstrādē.

Pusotra gada laikā, kopš Aizkrauklē novietoti tekstila nodošanai paredzētie konteineri, cilvēku iemaņas un kultūra atkritumu šķirošanā ir augusi. Vispilnākie tekstila konteineri ierasti ir pirmdienās, dažādās pēcsvētku dienās un mainoties gadalaikiem, kad cilvēki pārskata garderobi un maina to attiecīgi sezonai. Dominējoša daļa ir tieši dažādas bērnu drēbītes. “Aizkraukles KUK” darbinieces stāsta, ka nodotās drēbes daudz ko izsaka par cilvēku. Sievietes priecājas, ka gadās ļoti rūpīgas māmiņas, kas konteinerā nodevušas tīras, nenonēsātas un pat akurāti salocītas bērnu drēbītes. Gadās sastapties arī ar pilnīgi pretēju pieredzi, kad tiek nodots caurs, nolietots apģērbs, kas vairāk kvalificējas kā lupatas. Darbinieces atgādina, ka vislabāk tekstilu nodot iesaiņotu maisā, kas pasargātu saturu no mitruma.

Bez apģērba konteinerā nonāk arī citi normatīviem atbilstoši tekstila materiāli — apavi, aizkari, segas un gultasveļa. Taču cilvēkiem gadās arī kļūdīties, dažreiz tekstila konteinerā nododot gaužām neatbilstošus priekšmetus. Atradumu sarakstā ir daudz kas, piemēram, pieaugušo intīmās rotaļlietas, burciņa ar salātiem, spogulis, glezna ar Jēzus ģīmetni, padomju laika māneklīšu saišķis, bērnu autosēdeklītis, zīdaiņu pārtika, dažādas elektroierīces — matu taisnotājs, elektriska ķermeņa masāžas ierīce, gludekļi, fēni, spuldzītes un daudz kas cits.

Tāpat konteineros nonāk apģērbu saiņi ar uzrakstu “Ukrainai”, kas vēlamo mērķi nesasniegs. Aizkrauklē uzstādītie konteineri nav daļa no akcijas, lai ziedotu apģērbu karā cietušajiem, jāizvēlas cits labdarības veids. 

Izstrādāti divi likumu grozījumi

RUDĪTE VESERE, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore

— Vieni Ministru kabineta noteikumi jau pasaka, ka no šī gada dalītā tekstila atkritumu vākšana valstī ir jānodrošina — pašvaldībai sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru noslēgts līgums. Ne visās, bet vairākās pašvaldībās šis process jau ir sākts. Lai tas būtu pilnvērtīgs, bija plānots ieviest ražotāja atbildības principu tieši attiecībā uz tekstila izstrādājumiem. Jau aizpagājušajā gadā sagatavojām divus likumprojektus — grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz šo atbildību vispārīgā līmenī, kādi ir principi, līdzīgi, kā tas ir ar elektroiekārtām, baterijām un riepām. Šis likumprojekts pašlaik ir izgājis pirmo lasījumu Saeimā un tiek gatavots otrajam lasījumam. Priekšlikumu sniegšanas termiņš ir 20. janvāris, pēc tam vēl paliek divi lasījumi. Provizoriski likumprojektu pieņemt varētu līdz februāra beigām. Vēl viens likumprojekts, kas savu ceļu sācis pirms pusotra gada un toreiz Ministru kabinets to tālāk nevirzīja, bet tagad esam atsākuši virzīt — grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā, kur ir paredzēts precīzs ražotāja atbildības princips. Vai nu attiecīgi ir iesaiste apsaimniekošanas sistēmā, vai, ja sistēma netiek īstenota, tiek maksāts dabas resursu nodoklis. Tas ļautu nostiprināt tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanu. Ražotāja atbildība liks padomāt, ko un cik ražot, kur realizēt un kas notiek ar preci, kad patērētājam tā kļūst lieka — iesaistīties apsaimniekošanā no finansiālā aspekta. Pašlaik šim likumprojektam notiek atkārtots saskaņošanas process, pēc saskaņošanas tas dosies uz Saeimu. Provizoriski nodokļu sistēmai attiecībā uz tekstila izstrādājumiem vajadzētu stāties spēkā ar šī gada vidu, atkarībā no virzības tempa un atkāpēm tas varētu notikt arī vēlāk — rudenī vai, pats vēlākais, nākamā gada janvārī.Eiropas līmenī tekstila šķirošanas jautājumam jābūt sakārtotam līdz 2025. gadam. Latvijā tekstila šķirošanā vērojama brīvprātīga interese. Daži apsaimniekotāji jau ir realizējuši pilotprojektus un aizvadījuši pirmos mēģinājumus tekstila šķirošanā. No iedzīvotājiem ir ļoti liela interese par tekstila materiāla šķirošanas iespējām.

Augsta iedzīvotāju iesaiste

ARTŪRS TOMS PLEŠS, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

— Tekstila šķirošanai progress ir bijis nozīmīgs. Esam nonākuši līdz tam, lai ieviestu tekstila šķirošanu visā Latvijā, lēmuma pieņemšana tagad ir jaunā Saeimas sasaukuma rokās. Ceru, ka nebūs kavēšanās, jo šis jautājums ir ļoti svarīgs. Tekstila šķirošana ir pierādījusi kā vienu no cilvēkiem vissaprotamāko atkritumu šķirošanas veidu. Dažādi eksperimenti un pilotprojekti, kas ietver konteinerus tekstila šķirošanai, parāda labus rezultātus un augstu iedzīvotāju iesaisti. Kopumā sabiedrība ir gatava nākamajam solim, būtībā pašvaldības pienākums ir rūpēties par atkritumu apsaimniekošanu, resursu taupīgu izmantošanu, tostarp, savā teritorijā.

Kāpēc svarīgi šķirot tekstilu?

* Latvijā sadzīves atkritumu poligonos apglabātais tekstila atkritumu īpatsvars vidēji kopējā plūsmā veido 3—5%.

* 35% Latvijas iedzīvotāju sev nevajadzīgās drēbes izmet atkritumos.

* Vidēji tiek izmantoti 150 litri ūdens, lai saražotu kilogramu auduma.

* Tekstila izstrādājumu ražošanā tiek izmantots 1900 dažādu ķīmisko vielu.

* 30% no apģērba iedzīvotāju skapjos “stāv bez pielietojuma”.

* Pēdējos 20 gados Eiropā par 40% palielinājies apģērba patēriņš. (Datus apkopoja www.zalais.lv un www.ecobaltiavide.lv)

Tekstila konteinerā drīkst mest:

* tīru apģērbu,
* tīrus apavus,
* mājas tekstilu (aizkarus, segas, palagus, galdautus, u. c.).

Nedrīkst mest:

* netīrus tekstila izstrādājumus, ar sadzīves ķīmiju, motoreļļām notraipītus;
* mitrus, netīrus, pelējušus tekstila izstrādājumus,
* saplēstu vai apģērba atgriezumus;
* bērnu rotaļlietas.

Interesanti fakti

* Tekstilrūpniecībā tiek izmantots daudz ūdens, turklāt kokvilnas un citu izejvielu audzēšanai nepieciešamas lielas zemes platības. Tiek lēsts, ka 2015. gadā pasaules tekstilrūpniecības un apģērbu rūpniecības nozare izmantoja 79 miljardus kubikmetru ūdens. Saskaņā ar aplēsēm viena kokvilnas T krekla izgatavošanai tiek iztērēti 2700 litri saldūdens — viena cilvēka ūdens patēriņš 2,5 gadu laikā.

* Tiek lēsts, ka tekstilrūpniecības nozare, krāsojot un apstrādājot tekstilizstrādājumus, rada aptuveni 20% no pasaules tīrā ūdens piesārņojuma. Mazgājot sintētiskus izstrādājumus, katru gadu okeānā nonāk aptuveni 0,5 miljoni tonnu mikrošķiedru.

* 35% primāras mikroplastmasas vidē nonākuši tieši sintētisku izstrādājumu mazgāšanas rezultātā. Viena poliestera drēbju porcija veļasmašīnā var izdalīt 700 000 mikroplastmasas šķiedru, kas var nonākt pārtikas ķēdē.

Avots:

“European Parliamentary Research Service” (EPRS)

* Katru gadu 3—5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils — apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Tekstila ražošanā tiek izmantotas aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 — kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu.

* Mērķis ES dalībvalstīs ieviest tekstila šķirošanas sistēmu noteikts, lai samazinātu tekstila atkritumu apjomu un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi.

www.zalais.lv

Iespējama otrā dzīve

◆ Visiem tekstilizstrādājumiem iespējama otrā dzīve. Savāktās drēbes tiek grupētas kā dabīgie, sintētiskie un jauktie audumi. Kvalitatīvs apģērbs tiek vēlāk izmantots kā lietots apģērbs. Tekstilizstrādājumi, kurus nevar izmantot, nereti rūpnīcās tiek pārstrādāti lupatās.

◆ No visa vecā apģērba 70% tiek izmantoti lietota apģērba ražošanai.

◆ 6% tiek izmantoti atkritumu maisiem un rāvējslēdzējiem.

◆ 8% tiek izmantoti šķiedru reģenerācijai un otrreizējai pārstrādei.

◆ 7% tiek izmantoti kā tīrīšanas materiāls.

◆ Atlikušos 9% izmanto, tos sasmalcinot.

◆ Vairāk nekā 70% pasaules iedzīvotāju izmanto lietotu apģērbu.

Avots: rlabel.org

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.