Izsmalcināta ēdienkarte un īpašas prasības slēpnim

Aizkraukles novadā 8000 hektāru liela teritorija tuvākajā nākotnē būs noteikta kā aizsargājama. Dabas pētnieki atklājuši, ka tajā dzīvo Latvijā reti sastopamais sikspārnis — Eiropas platausis.

Izvēlas brangākos naktstauriņus

Platausu sikspārnis Latvijā ir ļoti reti sastopama sikspārņu suga. Dzīvnieks ir izvēlīgs gan attiecībā uz dzīves vidi, gan barību. Līdz ar to nav pārāk daudz teritoriju, kurās ir vairāki no pamatnosacījumiem. Viena no šādām sikspārnim īpaši piemērotām teritorijām ir starp Odzienu, Klintaini un Koknesi. Tur skuju koku meži mijas ar lapu kokiem, ir arī pietiekami daudz ikdienā nepieciešamās barības — naktstauriņu.

Viesturs Vintulis, sikspārņu eksperts no Dabas aizsardzības pārvaldes, stāsta: “Ja pagrabā redz sikspārņus, nespeciālistam būs grūti noteikt, vai tas ir platausis. Bez teju vienīgās pazīmes — virs pieres saaugušām platām, bet īsām ausīm — no saviem brāļiem tas daudz neatšķiras. Ausis uz pieres saaugušas arī garausainajam sikspārnim, bet tam tās ir divreiz garākas. Toties šī ir viena no retākajām sugām Latvijā. Salīdzinājumā ar pārējām platausim ir ekstrēmas prasības pret dzīves vidi. Par slēptuvi vasarā izmanto atlupušu, pārsvarā priežu, mizu. Turklāt slēptuves ir īslaicīgas, tās bieži maina. Līdz ar to vienuviet jābūt daudziem piemērotiem kokiem. No visiem Latvijā sastopamajiem sikspārņiem platausis ir teju vienīgais, kas specializējies ar virkni pielāgojumu uz naktstauriņu ēšanu. Arī šajā ēdienkartē priekšroku dod izmērā lielākiem kukaiņiem. Tā nakts laikā ātrāk var saņemt nepieciešamo barības daudzumu, kas ir no trešdaļas līdz pat pusei no ēdāja svara.

Tā kā sikspārņu aktīvais laiks ir krēsla un nakts, viņu skaitu grūti noteikt. Latvijā kopumā varētu būt ap 500 plataušu. Savukārt Kokneses pusē ne vairāk kā simts. Pat ja cilvēki nodrošinātu ideālus dzīves apstākļus, šo sikspārņu daudzums pieaugtu ļoti lēni.

Pūce pēc viena sikspārņa neskries

Visām sikspārņu sugām, kuras pārziemo Latvijā, gadā piedzimst tikai viens mazulis. Kā jau dabā iekārtots, ne visi jaundzimušie izdzīvo un sasniedz pieauguša sikspārņa vecumu. Parasti sikspārņu mazuļi dzimst jūnija pirmajā pusē. Ļoti siltā pavasarī arī maija beigās. Šogad pēcnācēji sāka dzimt vēlu, pēdējie tikai jūlija sākumā. Sikspārņu mamma mazuli mēnesi baro ar pienu. Aptuveni mēneša laikā mazie iegūst lidotspēju un attiecīgi paši var sevi pabarot, kļūst neatkarīgi.

Runājot par sikspārņu ienaidniekiem, cilvēka darbībām ir divējāda ietekme. No vienas puses, nozāģējot kokus, mainām, iznīcinām viņa dzīves vidi. Toties cilvēka celtās ēkas, pagrabus šie dzīvnieki izmanto ziemošanai. Dabā platausi apdraud cauna un tai līdzīgie mazie plēsēji. Mazāks apdraudējums ir no plēsīgajiem putniem. Pūcei viņš kā barība nav pārāk aktuāls, jo neveido lielas kolonijas, bet dzīties pēc viena sikspārņa pūcei nav izdevīgi. Cita lieta, ja gadās uziet tā saukto sikspārņu spietošanas vietu. Plataušiem, kas pārziemo ēkās, pagrabos, uzglūnēt var arī mājas kaķis.

Liela apetīte uz kukaiņiem

Vai senāk plataušu skaits Latvijā bija lielāks? Viesturs Vintulis saka, līdz pat 90. gadiem pētnieki uzskatīja, ka šī suga pie mums nav sastopama. Sākot ar 90. gadu otru pusi, atklāja arvien vairāk ziemošanas vietu. “Tas nenozīmē, ka agrāk šie sikspārņi pie mums nebūtu bijuši. Mēs nezinājām, kur tos meklēt,” atzīst šo dzīvnieku pētnieks. Kad atklāja pārziemošanas vietas, drīz vien visā Latvijā uzgāja ap 10 šīs sugas pārstāvju. Atšķirībā no citām sikspārņu sugām platausis var izturēt ļoti aukstu laiku, tāpēc Latvijas klimatiskos apstākļus var raksturot kā labi piemērotus. Tomēr lielāka šo dzīvnieku izplatība ir Centrālajā Eiropā, platlapju mežos. Kokneses pusi izvēlējušies kā piemērotu, jo tur ir vecas priedes, kuru miza atlobās, veido dakstiņveida formu, zem kuras sikspārņi slēpjas. Līdzās pietiekamā skaitā ir lapu koki, kas noder par kukaiņu medību lauku.

Vai ar laiku plataušu populācija varētu būt pietiekami izaugusi, ka to vairs nesauktu par ļoti apdraudētu? Viesturs Vintulis teic, ka tā varētu notikt tikai teorētiski. Centrāleiropā, kur šo dzīvnieku ir vairāk, nav sastopamas lielas kolonijas. Skaitu Latvijā varētu ietekmēt klimata pārmaiņas. Jo siltāks šeit būs, jo labāk te jutīsies platausis. Skaita palielināšanos varētu ietekmēt arī platlapju mežu platību vairošana.

Par šī un sikspārņu nozīmi ekosistēmā kopumā pētnieks saka — viņi milzīgā daudzumā patērē kukaiņus. Viens sikspārnis naktī apēd no 400 līdz 600 oda izmēra kukaiņu.

Sugai nav raksturīgi tālu lidot, pārsvarā uzturas vienā vietā. Ir pētījumi, kuros secināts, ka, piemēram, Zviedrijā nakts laikā medījot dzīvnieks nolidojis padsmit kilometru. Tomēr pēc gredzenošanas datiem secināts, ka dzīves laikā pārvietošanās notiek apmēram 30 kilometru rādiusā, kas nozīmē, ka jaunas plašas teritorijas neapgūst. Ir atsevišķi gadījumi, kad apgredzenots sikspārnis atrasts 300 kilometru attālumā no gredzenošanas vietas. Dabā platausis dzīvo no pieciem līdz 10 gadiem. Citas sikspārņu sugas Latvijā sasniegušas pat 30 gadu vecumu.

Visvairāk — Odzienas pusē

“Latvijas Valsts mežu” (LVM) vides eksperte Ilze Kukāre stāsta, ka saistībā ar sikspārņu savdabīgo dzīvesveidu informācija par viņiem apkopota ilgi, bet šobrīd tās ir pietiekami daudz, lai vadošie sikspārņu eksperti — Viesturs Vintulis kopā ar Gunāru Pētersonu — varētu sagatavot Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtītu sugas aizsardzības plānu. Viens no tā punktiem ir — jāveido īpaši aizsargājama teritorija, konkrēti Kokneses—Klintaines— Odzienas apgabalā. Nekur citur Latvijā platauši nav sastopami vienuviet tik lielā skaitā. Noskaidrots, ka šeit uzturas gan tēviņi, gan mātītes, turklāt šeit ir gan ziemošanas vietas, gan vasaras mītnes. Šajā teritorijā noķertas arī mazuļus barojošas sikspārņu mātītes. Ilze Kukāre, papildinot iepriekš kolēģa teikto, saka, šī suga par slēptuvēm vasarā var izmantot ne tikai priedes. Tikpat labi der dobums eglē, melnalksnī vai citas sugas kokā. Baroties izlido uz parkiem, lapkoku mežiem, un Odzienas pusē, kur ir lielākā līdz šim atklātā kolonija, ir tieši šāda koku mozaīka. Platauši novēroti arī Kurzemes pusē, bet tur nav konstatētas mātītes. Tāpat šīs sugas pārstāvji iekļuvuši murdā, kas migrācijas laikā izvietots pie Liepājas, Papē. Pie apstākļiem, kādēļ šīs sugas pārstāvji ir reti sastopami, Ilze Kukāre nosauc arī ziemošanas vietas — lielus pagrabus, kur dzīvnieki var netraucēti pārlaist gada aukstos mēnešus. Līdz šim tikai vienu reizi platausis novērots pārziemojam alā. “Iespējams, ka ziemo arī citās vietās. Vienkārši lielie pagrabi ir telpas, kurās iekļūt var arī zinātnieki,” teic vides eksperte. Pirms pāris gadiem, novērojot šos sikspārņus ar radioraidītājiem, kas bija piestiprināti dzīvniekiem, secināts, ka no barošanās vietas viņi var doties, piemēram, četrus līdz desmit kilometrus vienā virzienā, bet nākamajā naktī pēc ēšanas izvēlēties citu virzienu, kur meklēt slēptuvi un pārlaist dienu. Vasarā pastāvīgākas, piesaistītas vienai vietai ir mātīšu kolonijas.

Jārēķinās ar kaimiņiem — mizgraužiem

“Latvijas Valsts mežu” pārstāvis Jānis Belickis stāsta par ierobežojumiem, kādi stāsies spēkā, kad norādītajai teritorijai Ministru kabinets (MK) noteiks īpaši aizsargājamas statusu. LVM kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādājuši projektu, kurā noteikti zonējumi, saskaņā ar kuriem uzņēmums veiks savu saimniecisko darbību. Šobrīd gan nav prognožu, kad MK šo lēmumu varētu pieņemt. Ap 8000 hektāru lielajā teritorijā būs noteikti dažādi mežizstrādes ierobežojumi — ter minētie jeb ar laika ierobežojumu, sanitārās cirtes vietas utt. Jānis Belickis teic, ka jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, egļu mežos sastopamais kaitēklis — mizgrauzis. Ja aizsargājamajā teritorijā notiks šo kukaiņu invāzija, būs sarežģīti izvēlēties — atstāt egles par labu sikspārņiem vai izzāģēt tās, lai paglābtu līdzās esošās egļu audzes.

Īpaši aizsargājamas ir ziemošanas vietas

Uz jautājumu par teritorijām, kuras varētu skart plānotie saimnieciskās darbības ierobežojumi, atbildēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa teic, ka par šo teritoriju ir sniegts priekšlikums Eiropas platauša sugas aizsardzības plānā, kur arī norādīta aptuvenā teritorija, taču par to vēl tiek gatavots zinātniskais pamatojums un robežas tiek precizētas, pirms šī iecere vispār tiek virzīta tālāk. Šis priekšlikums ir izdiskutēts attiecībā tikai uz LVM mežu platībām, kas veido aptuveni 8000 hektāru, nosakot vietas ar specifisku mežu apsaimniekošanu LVM valdījumā esošajās zemēs. Par pārējām platībām darbs vēl turpinās.

Latvijā nav pabeigta “Natura 2000” tīkla izveide Eiropas platausim. Līdz ar to ir būtiski, ņemot vērā esošās zināšanas, sagatavot zinātnisko pamatojumu un izveidot jaunu, īpaši Eiropas platauša aizsardzībai paredzētu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT), vienlaikus “Natura 2000” vietu, meža masīvā uz rietumiem no Odzienas, iekļaujot arī apkārtnē zināmās ziemošanas vietas Jaunbebru parkā un Odzienā. Teritorijas ziemeļdaļā 2018.—2019. gadā veikta padziļināta izpēte, daļēji apzinātas Eiropas platauša vasaras mītnes un izmantotie biotopi; teritorijas perifērijā no iepriekšējiem pētījumiem ir zināmas arī četras Eiropas plataušu ziemošanas vietas. Kaut gan precīzu Eiropas platauša populācijas lielumu nav iespējams noteikt, ir pamats uzskatīt, ka teritorijā uzturas vismaz vairāki desmiti (līdz 100) šīs sugas indivīdu. Šobrīd tā ir vienīgā Latvijā pietiekami detāli izpētītā Eiropas plataušu apdzīvotā teritorija, kurai, pēc esošajiem datiem, var iezīmēt ieteicamās ĪADT robežas un rosināt noteikt aizsardzības statusu. Potenciālajā ĪADT salīdzinoši nelielā platībā ir konstatēti ES nozīmes biotopi, kā arī reģistrēts vairāki simti īpaši aizsargājamu sugu atradņu. Daļai šajā platībā sugu atradņu jau ir nodrošināts aizsardzības statuss mikroliegumu veidā.

Jāatstāj vecās priedes, un nevar būvēt jaunus ceļus

Specifiski Eiropas platausim labvēlīgi aizsardzības pasākumi un saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas būtu ņemami vērā, veidojot šo ĪADT, nosakot aizsardzības kategoriju, zonējumu un aizsardzības un izmantošanas noteikumus, visā teritorijā nozīmētu, ka aizliegta galvenā cirte visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas, melnalkšņi) audzēs. Jāsaglabā 50% no pašreizējām priežu audzēm, kas vecākas par 70 gadiem. Pārējās priežu audzēs (kopējā priežu mežu platība teritorijā ir 3037,71 ha) mežizstrāde būtu pieļaujama, ja netiek veidoti lieli, vairākus nogabalus plati atvērumi izcirtumu veidā. Jāievēro aizliegums cirst mežu jebkāda veida cirtēs no 1. maija līdz 31. jūlijam, izņemot avārijas situāciju (vētru) seku novēršanu. Aizliegts būvēt jaunus ceļus mežā (izņemot jau esošu ceļu uzlabošanu, ja tā neveido jaunus atvērumus meža masīvā un to izbūvē netiek zaudēti Eiropas platausim nozīmīgi biotopi ar piemērotiem mītņu kokiem). Lauksaimniecības zemēs īpaši atbalstāma būtu ekstensīva apsaimniekošana (pļautas pļavas, ganības, bioloģiskā lauksaimniecība) ar minimālu pesticīdu izmantošanu. 

Svarīgs katrs lielais pagrabs

No SIA “Dabas eksperti” sagatavotā Eiropas platauša (Barbastella barbastellus), aizsardzības plāna, punkta “Sugas apdraudējums”: Mazāk izteikta, tomēr nelabvēlīga situācija novērojama arī zināmajās Eiropas platauša ziemošanas vietās. No 22 pēdējo 20 gadu laikā apzinātajiem pagrabiem, kuros šī suga vismaz reizi ir ziemojusi, pieci pagrabi vairs neeksistē kā sikspārņiem izmantojamas ziemošanas mītnes pārbūves vai sabrukšanas dēļ. Zudušo pagrabu skaitā ir arī divas ilggadīgas mītnes, kurās regulāri ziemoja vairāk nekā viens šīs sugas indivīds.

Divas no šobrīd zināmajām pastāvīgākajām ziemošanas vietām nākotnē varētu tikt pārbūvētas (Odzienas pils un Stukmaņu muiža), savukārt Jaunbebru muižas drupu pagrabi strauji brūk un visdrīzāk tuvākajos gados vairs nebūs izmantojami kā ziemošanas vietas. Kaut gan, iespējams, atsevišķu ziemošanas vietu zaudēšana šīs īpaši salcietīgās sugas izdzīvošanai nav izšķirošs faktors, tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos piemērotu ziemošanas vietu sikspārņiem nav daudz, tāpēc svarīgi saglabāt katru mītni, kurā šī suga regulāri pārziemo. 1997. gadā 4 indivīdi tika atrasti ziemojam Kokneses muižas bijušo staļļu ēkas pagrabos, kur suga tika atrasta regulāri ziemojam arī turpmākajos gados, liecinot par vismaz nelielas pastāvīgas populācijas eksistenci. 2003. gadā turpat netālu esošās Stukmaņu muižas pagrabā tika atrasti vēl seši ziemojoši īpatņi, turklāt nākamajā ziemā skaits šajā pagrabā pieauga līdz deviņiem īpatņiem.

Tādējādi tika secināts, ka Kokneses — Pļaviņu apkārtnē ir vismaz lokāla Eiropas platauša populācija.”