Atbalsts piesārņotās teritorijas attīrīšanai. Būtisks ieguldījums vides sakārtošanā ne tikai Aizkrauklē, bet arī valsts mērogā

Aizkraukles novada pašvaldība Latvijas un Šveices sadarbības programmā ieguvusi aptuveni 14 miljonu eiro lielu atbalstu degradētās un piesārņotās vietas attīrīšanai bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā Aizkrauklē. Finansējums jāizmanto un darbs jāpaveic tuvāko četru gadu laikā.

Jānovērš apdraudējums

Jūnijā Šveices valdības pārstāvis tirdzniecības jautājumos vēstnieks Dominiks Paravicini un mūsu finanšu ministrs Arvils Ašeradens svinīgi parakstīja Latvijas un Šveices sadarbības programmas otrā perioda ietvarlīgumu, kas paver durvis Šveices atbalsta ieplūšanai Latvijas ekonomikā, tādējādi turpinot stiprināt Latvijas—Šveices sadarbības programmas pirmā perioda veiksmīgo divpusējo sadarbību.

Līdz 2029. gada decembrim Latvija saņems 42,4 miljonus eiro Šveices finansējuma, tostarp aptuveni 14 miljoni eiro paredzēti vēsturiski piesārņotās vietas sanācijai Aizkraukles teritorijā, agrākās dzelzsbetona ražotnes vietā, novēršot turpmākā piesārņojuma emisiju gruntsūdeņos un Daugavā. “Šveices—Latvijas sadarbības programma sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas vides izaicinājumu risināšanā un iespēju strādāt kopā ar Šveices partneriem jau otrajā periodā, turpinot attīrīt vēsturiski piesārņotās teritorijas, kas apdraud ūdens kvalitāti Latvijas lielākajā upē Daugavā,” norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Piedāvā dažādas sanācijas metodes

Šādu piesārņotu teritoriju Latvijā ir vairāki desmiti, taču Aizkraukles novadā līdz šim paveikts liels darbs ceļā uz teritorijas sakārtošanu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tieši Aizkraukle guvusi šo atbalstu. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums stāsta, ka piesārņotās teritorijas, kas skar gan Dzelzceļa, gan Enerģētiķu ielu un kopā aptver 10 hektāru lielu platību, izpēte sākās jau 90. gados. Tad kādu laiku šis projekts tika nolikts malā un aktīvā darbība pierima. “Tā atsākās 2019. gadā, kad Aizkrauklē vizītē ieradās toreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne. Viņa bija apņēmības pilna, ka šajā teritorijā noteikti jāatsāk izpētes darbi, kas vēlāk jau ļautu domāt par teritorijas attīrīšanu. Un no tā mirkļa arī sākās aktīvs darbs. Tika izveidota darba grupa, kurā bija gan Vides dienesta, gan pašvaldības speciālisti. Arī kovida pandēmijas laikā turpinājās regulāras attālinātas tikšanās, izvērtējām esošo situāciju un meklējām risinājumu, kā šo teritoriju varētu attīrīt un sakārtot,” stāsta novada vadītājs. Viņa vietnieks Andris Zālītis, kura pārziņā ir vides jautājumi, piebilst, ka aktīvais kopīgais darbs ir rezultējies ar pētījumu, kurā apspriestas iespējamās sanācijas metodes — kas, kā un cik daudz būtu jādara, lai attīrītu šo piesārņoto teritoriju.

Rada risku dabai un cilvēkiem

Pētījumā teikts, ka piesārņotās teritorijas Dzelzceļa ielā 10 un Enerģētiķu ielā 2 sākotnējās izpētes darbi tika veikti 1998.—1999. gadā. Balstoties uz tiem, SIA “Reģionālie projekti” 2021. gadā izstrādāja detalizētas piesārņojuma papildu izpētes darbu programmu. Izpētes laikā konstatēts, ka bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā lielā platībā virsējās grunts slānis ir ievērojami piesārņots ar mazuta atkritumiem. Piesārņojuma rašanās cēlonis ir noplūdes no bijušās rūpnīcas mazuta saimniecības infrastruktūras. Piesārņojuma avots ir ēkas, rezervuāri un komunikācijas, no kuriem ilglaicīgi vidē noplūdušas piesārņojošās vielas. Piesārņojums no gruntsūdens nepiesātinātās zonas gravitācijas ietekmē pa dolomīta plaisām un kavernām ir nokļuvis gruntsūdens piesātinātajā zonā un šobrīd uz gruntsūdens virsmas veido aptuveni 2,74 ha plašu peldošo naftas produktu slāni, kas migrē Daugavas virzienā gruntsūdens plūsmas ietekmē un atslogojas drenāžas ejā. Kopējais piesārņojuma apjoms ir aptuveni 300 tonnu naftas produktu.

Izpētes darbu rezultāti liecina, ka piesārņojums rada būtiskus riskus dabai un cilvēkiem, ir pārsniegtas Latvijas Republikas normatīvo aktu robežvērtības attiecībā uz grunts, gruntsūdens un virszemes ūdens kvalitātes kritērijiem un atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” prasībām teritorijā jāīsteno sanācijas darbi.

Jau paveikts liels darbs

Pētījumā analizētas un salīdzinātas vairākas sanācijas metodes un procedūras, kas teorētiski būtu piemērojamas piesārņotās teritorijas attīrīšanai. Taču reizē ar teritorijas attīrīšanu jāveic arī tās sakopšanas darbs. Aprēķināts, ka kopumā vajadzētu savākt dažādus būvgružus (t. sk. ķieģeļus, dzelzsbetonu, metālu, stiklu u. c.), kuru apmērs izpētes darbu teritorijā ir aptuveni 5522 m³, sadzīves atkritumus, kuru apjoms ir 27 m³. Jau pagājušajā gadā Aizkraukles novada pašvaldības pasūtījumā SIA “Norfa” nojauca vairākas bijušās dzelzsbetona rūpnīcas ēku paliekas un sadrupināja būvgružus. Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, kopumā nojauktas ēku ķieģeļu sienas 150 m³ apmērā, jumta paneļi, logu ailas 14 m³ apmērā un dzelzsbetona izstrādājumi 936 m³. Kopumā sadrupināti 1086 m³ būvgružu, atstājot uz vietas objektā otrreizējai izmantošanai.

Neredzamais ieguldījums

Kopējās izpētes projekta izmaksas bija 434 838 eiro, no kurām Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums bija 256 926 eiro, “Latvenergo” līdzfinansējums — 141 757 eiro un pašvaldības finansējums — 36 155 eiro. Savukārt Latvijas un Šveices sadarbības projektā iegūtais atbalsts teritorijas attīrīšanai ir aptuveni 14 miljoni eiro. Leons Līdums atklāj, ka tā ir nedaudz vairāk kā puse no nepieciešamajiem līdzekļiem, lai paveiktu visu iecerēto. “Lai gan precīzas izmaksas šodien neviens nevar pateikt, tas varētu tapt zināms darba gaitā, jo mēs jau vēl nezinām, kādas metodes būs piemērotākas un tiks izmantotas sanācijas procesā un ar kādām situācijām vēl būs jāsaskaras procesa gaitā,” skaidro novada vadītājs. “No vienas puses, tā ir nauda, ko mēs ieliekam zemē, un tādu redzamu un taustāmu labumu no tā negūst. Taču, ņemot vērā šo augsto piesārņojuma risku, noplūdes bīstamību Daugavā, kas tālāk ietek Baltijas jūrā, tad tas ir būstisks ieguldījums ne tikai Aizkraukles, bet arī valsts mērogā,” piebilst Andris Zālītis. Finansējums jāizlieto līdz 2029. gadam, līdz ar to tuvāko četru gadu laikā šai teritorijai ir jābūt attīrītai un sakārtotai ar skaidriem lietošanas mērķiem. “Šveices valdības un zinātnes pārstāvji bijuši vizītē Aizkrauklē, lai apskatītu gan pašu pilsētu, gan bijušo rūpnīcas teritoriju, un esam saņēmuši atzīnīgus vārdus gan par ieguldīto darbu līdz šim, gan arī pašvaldības attieksmi vides jautājumos,” saka L. Līdums.

Andris Zālītis piebilst, ka tādā veidā Šveices valdība dod iespēju arī saviem zinātniekiem piedalīties šāda veida projektos — veikt pētījumu un gūt pieredzi šādu piesārņoto teritoriju sakārtošanā. Līdz ar to ieguvēja ir gan Latvija un Aizkraukle, gan arī paši šveicieši, jo viņi aktīvi iekļausies darbā šeit.

Sadarbība turpināsies

Līdzšinējā darbā pašvaldība cieši sadarbojās ar Valsts vides dienestu un uzņēmumu “Latvenergo” un arī nākamajā projekta posmā plānota cieša sadarbība. Valsts vides dienesta pārstāve Karīna Dvorjaņinova informē: “Dienests sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uzsācis pieteikuma sagatavošanu, kas norisinās divās kārtās, lai nodrošinātu finansējuma saņemšanu Aizkraukles piesārņotās teritorijas sanēšanai. Ir paredzēts, ka Latvijas—Šveices sadarbības programmā vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācijas projektu īstenos Valsts vides dienests. Pašlaik uzsāktas sarunas ar Aizkraukles novada pašvaldību par tās lomu un iesaisti plānotā projekta īstenošanā.”

“Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere vēsta: “Uzņēmums rīkojas atbildīgi jau kopš apdraudējuma Pļaviņu HES hidrotehniskajām būvēm un videi konstatēšanas, nepieļaujot piesārņojuma nonākšanu Daugavā caur HES hidrotehnisko būvju elementiem, sadarbojoties ar institūcijām, kuru pārziņā ir šādu jautājumu risināšana — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts vides dienestu un Aizkraukles pašvaldību, kā arī līdzfinansējot piesārņotās vietas izpētes un sanācijas pasākumu izstrādes procesu. Koncerna pārstāvji darbojas gan VVD darba grupā, gan projekta operatīvās vadības grupā, sekojot līdzi un sniedzot nepieciešamo atbalstu un ekspertīzi veiktajam izpētes procesam. Izpēte ir noslēgusies, un ir izstrādāti iespējamie sanācijas risinājumi, par kuru īstenošanas un finansēšanas kārtību vēl nav pieņemti lēmumi.” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.