Ginta Grincēviča
Seces pagasta kultūras namā aizvadīta kārtējā iedzīvotāju tikšanās ar Aizkraukles novada pašvaldības vadību un nozaru speciālistiem. Jautājumu nebija daudz, aktuālākie bija saistīti ar māju apsaimniekošanu, ceļiem un ģimenes ārsta pieejamību. Patiesībā, novada kreisā krasta iedzīvotāji ir pozitīvu pārmaiņu gaidās — līdz ar Sēlijas militārā poligona izveidi ir cerība uz cilvēku pieplūdumu un ekonomikas izaugsmi.
Darbu saraksts garš
Par Seces un Staburaga pagastos paveikto un plānotajiem darbiem informēja Gundega Zarāne, Seces un Staburaga pagastu pakalpojumu centru vadītāja. Secē daudzdzīvokļu mājai “Dalbes” nomainīts jumts, vienā posmā nomainīts ūdensvads, remontdarbi veikti ambulances ēkā. Veikts ceļa Šķitiņi- Stalāni posma remonts, saremontēts arī ceļa Vecā skola-Baznīca posms. Ceļam Gailīškalns- Brāļu kapi ieliktas jaunas caurtekas. Šogad turpināsies ceļa Robežnieki-Bajāri-Aperāni remonts astoņu kilometru garumā. Iestājoties siltākam laikam, turpināsies Seces bērnu rotaļu laukuma remonts. Tāpat šogad sāks Stalānu tilta pārbūvi. Jaunzemgaļos izveidos bioloģisko attīrīšanas sistēmu.
Arī Staburaga pagastā veikti ceļa remontdarbi. Iesākts saieta nama balkona remonts, sākti labiekārtošanas darbi pie Brāļu kapiem. Izrauti celmi, šogad teritoriju sakops un iekops norobežojošu dzīvžogu. Vīgantes parka Zvēru takas sākumā šogad uzstādīs stendu ar teikas aprakstu. Tāpat šogad pagastā izveidos un izliks zīmes uz dažādiem tūrisma objektiem.
Pēc pašvaldības pakalpojuma uz bibliotēku
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis sacīja, ka šogad plānots sakārtot daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Viņš izteicās tieši — pašvaldības dotācijas šo māju uzlabojumiem nebūs. “Tas ir tāds pats privātīpašums kā jebkura māja. Veidojot niecīgus uzkrājumus, nezinu vai varēs sakrāt līdzekļus balkonu nomaiņai, kas nepieciešama daudzdzīvokļu mājai Staburagā. Ar uzkrājumu – septiņi centi par kvadrātmetru diez vai var veikt obligāti veicamos darbus. Mājas pārvaldīšana, apsaimniekošana ir iedzīvotāju kopsapulces lēmums. Ja iedzīvotāji nav vienojušies par apsaimniekošanu, šo funkciju uzņemas pašvaldība,” skaidroja A. Zālītis. Arī Secē daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana ir sāpīgs jautājums. Apsaimniekošanas maksa ir neliela, līdz ar to uzkrājumi — niecīgi. Lai jomu sakārtotu, plānots kreisā krasta komunālo jomu nodot Aizkraukles kapitālsabiedrību pārziņā.
Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors, informēja, ka nākotnē pašvaldības mērķis ir optimizēt arī administratīvo aparātu, uzticot bibliotēkām klientu apkalpošanas centra funkcijas. “Ja sakārto komunālo jomu, tad īsti neredzu nepieciešamību pagasta pakalpojumu centra vadītājiem būt uz vietas ikdienā. Ja deputāti atbalstīs pagasta komunālo jomu nodošanu kapitālsabiedrībām, tad vajadzēs iet arī tālāk. Tas nozīmē, ka bibliotēka būtu galvenā vieta, kur klātienē var iesniegt iesniegumus pašvaldībai, veikt maksājumus un citas darbības, kas saistās ar valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanu. Uzskaitot pakalpojumus, ko sniedz uz vietas pagastā, konstatējām, ka dienā citreiz tie ir tikai divi pakalpojumi. Ja varam optimizēt darbinieku skaitu un ekonomiskāku telpu izmantošanu, tad varētu iegūt līdzekļus, ko izmantot citu pagastā nepieciešamo darbu veikšanai, piemēram, ceļu remontam.”
Poligons radīšot jaunas darba vietas
Iedzīvotāji interesējās par Sēlijas militārā poligona izveidi. A. Zālītis skaidroja, ka pašvaldības pārstāvji šobrīd ir tikpat informēti cik pārējā sabiedrība. Drīzumā būšot pieejama Aizsardzības ministrijas prezentācija, kurā vispārīgi būs aprakstīta poligona civilā infrastruktūra. Skaitļi rāda, ka apkalpojošajam personālam apkaimē radīsies 200 jaunas darbavietas — būs nepieciešami veļas mazgāšanas pakalpojumi, smago automašīnu remonts, grāmatveži, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un citu nozaru pārstāvji. Vietvaras pārstāvji cer, ka tas pozitīvi ietekmēs arī izglītības iestāžu bērnu skaitu — pieplūdums varētu būt Daudzeses un Seces skolā.
Arvis Upīts, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs, klātesošajiem skaidroja Seces pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestādes apvienošanu. “Neviens no vietējiem iedzīvotājiem, audzēkņiem vai šo iestāžu darbiniekiem pārmaiņas nejutīs. Secē skola būs, lai gan skolēnu skaits kādā konkrētā vecuma posmā varbūt neatbilst, bet, ja paskatās uz visām Aizkraukles novada izglītības iestādēm, tad kritērijiem atbilst tikai trīs skolas — Bebru pamatskola, Skrīveru un Kokneses vidusskola. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 1. līdz 3., no 4. līdz 6. un no 7. līdz 9. klasei, katrā klašu posmā, skolā jābūt 30 skolēniem, tad tiek saglabāts valsts finansējums. Seces pamatskolā šobrīd mācās 73 bērni. Likumā pieļaujama 10% nobīde. Ja kritēriji netiek sasniegti, tad attiecīgi par trūkstošajiem bērniem jāmaksā pašvaldībai. Gadā pašvaldībai būs nepieciešami 20 000 eiro Seces izglītības iestādes finansēšanai. Seces skolā mācās vietējie bērni, kā arī brauc no tuvējās apkaimes.”
Interesē ģimenes ārsta pieejamība
Ķeroties klāt iedzīvotāju jautājumu sadaļai, pirmais piecēlās secietis Aldis Vārpiņš. Viņš bija tiešs un prasīja — kad pagasta iedzīvotājiem būs ģimenes ārsts? Citos novados, lai piesaistītu speciālistus, maksā stipendijas. A. Zālītis skaidroja, ka arī Aizkraukles novads piedāvā jaunajiem un topošajiem speciālistiem stipendijas. Darbs jaunu speciālistu piesaistei notiek visu laiku, nesen viņš devās uz Latvijas Universitāti: “Esam gatavi maksāt stipendijas, daudziem esam šo iespēju piedāvājuši. Kas attiecas uz ģimenes ārstu, aicinu jūs no marta vidus reģistrēties pie dakteres Andras Zamerovskas Jaunjelgavā. Mēs varētu viņai lūgt reizi vai divas nedēļā būt uz vietas Secē.” Ģimenes ārste A. Zamerovska no marta vidus pacientus pieņems Jaunjelgavā, ģimenes ārstes Gintas Kociņas telpās.
Vienam tumšs, citam – par gaišu
Secieša jautājumu vācelītē bija arī jauno apgaismes lampu tēma. Vai iedzīvotāji maz izteikuši vēlmi pēc apgaismojuma, kas ir ieslēgts visu nakti? Uz to gan zālē sākās bubināšana, daļa klātesošo iebilda, ka naktī var kaklu lauzt — lampas nedegot. Tik tiešām, apgaismes jautājums diennakts tumšajā laikā ir bijis strīdu iemesls daudzās apvienībās — vieniem apgaismojums liek justies drošāk, citiem tas traucējot naktsmieru. “Aizkraukles novadā tiek mainīti 2200 gaismekļi. Jaunās apgaismes lampas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu vismaz trīs reizes. Nakts stundās tās patērēs tikai 15% no pamatjaudas. Lampu nomaiņa notiek ar Eiropas projekta atbalstu. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir ne tikai drošības sajūta, bet apgaismojums nodrošina arī novērošanas kameru darbību naktī,” skaidroja A. Zālītis.
Aicina sakārtot īpašumtiesības
Kāda sieviete aktualizēja Staburaga pagasta centrālā krustojuma problēmu. Vasarā šo ceļu neviens nekaisot ar pretputekļu līdzekļiem, ziemā uzlika svara ierobežojuma zīmi, kas gan esot aizklāta ar atkritumu maisu. Kravas automašīnas turpina pārvietoties pa rūgstošo ceļu, to vēl vairāk bojājot.
Uz vienas Seces daudzdzīvokļu mājas ir mobilo sakaru tornis. Vietējā iedzīvotāja interesējās — vai uzņēmums par to maksā nomas maksu? Arnis Mencendorfs, bijušais Seces pakalpojumu centra vadītājs, zināja teikt, ka uzņēmums maksā 80 eiro mēnesī un šī nauda nonāk mājas uzkrājumā. Cita sieviete savukārt interesējās — kur var redzēt daudzdzīvokļu mājas uzkrājuma lielumu? Agrāk tas bija norādīts rēķinā, iedzīvotāji zināja, cik liela ir summa, un paši plānoja, kādus uzlabojumus veikt. Pašu spēkiem atjaunotas kāpņutelpas, krāsotas sienas un griesti. Seciete stāstīja, ka pati tīra sniegu un vasarā pļauj zāli pie daudzdzīvokļu mājas. Iedzīvotāji paši ved malku un nodrošina siltumu. G. Zarāne ieteica vērsties pie komunālās nodaļas grāmatvedes, lai uzzinātu mājas kopējo līdzekļu uzkrājumu.
A. Upīts klātesošajiem ieteica privatizēt dzīvokļus, jo Aizkraukles novada pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus, kas nosaka, ka ar katru gadu palielināsies pašvaldības īpašumu īres maksa: “Turpmākos trīs gadus pašvaldības dzīvokļu īres maksa būtiski kāps. Pirms gada trīsistabu dzīvoklis “Rītausmās” tika novērtēts ar 5000 eiro, tagad tā cena pieaugusi līdz 7000/8000 eiro. Poligona ienākšana arī veicinās īpašuma cenu kāpumu, tādēļ draudzīgs aicinājums būtu padomāt un sakārtot īpašumtiesības.”
Sapulces laikā atklājās, ka jau gadu nedarbojas ūdens skaitītāju rādījumu nodošanas sistēma. Vietvaras pārstāvjiem tā bija pirmā dzirdēšana, secieši par nebūšanām netika ziņojuši. Aktualizējās jautājums arī par negodprātīgiem atkritumu izmetējiem. Kāds vietējais iedzīvotājs piefiksējis, ka ar savdabīgu regularitāti pie daudzdzīvokļu māju konteineriem piestāj kāds transportlīdzeklis un izmet lieko. Pašvaldības pārstāvji par šādām situācijām aicināja ziņot pašvaldības policijai. Pie laukuma ir novērošanas kamera, saņemot informāciju par šādiem gadījumiem, policijas darbinieki to fiksēs un noskaidros lietas būtību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
Reklāma