Māja ar mīlestības auru. Sēļu zemes skaistākais, lielākais, gaišākais stūrītis — Sauka

Otrais mīlestības stāsts tika rasts Saukas “Lejas Arendzānos”. Kurš gan nezina melodiskās bērnu dienu dziesmiņas “Lelles jaka”, “Kaķīts mans”, “Laba slava sniedziņam” un citas? To autors ir komponists Arvīds Žilinskis. Viņa piemiņa ir saglabāta dzimtas mājās “Lejas Arendzānos”.

Liela koka māja ar kokgriezumiem. Mūs laipni sagaida komponista dēls pianists Valts Žilinskis ar sievu Daci. Stāstot par māti, tēvu, rādot viņa lietas, dēla acis piepildās ar lielu mīlestību un pietāti. Varētu teikt, te mīlestība ik uz soļa. Arī pret puķēm vāzē, kuras tajā stāv jau no 1989. gada. Tās ir pēdējās Valta mammas Mildiņas grieztās puķes, kuras ne sirds, ne roka nav cēlusies izmest.

Mājai nekad nav bijis muzeja statusa, taču Valta kungs, kad vien ir “Lejas Arendzānos”, labprāt pastāstīs par savu tēvu — ievērojamo latviešu komponistu.

Saglabātas visas rozes

Ieejot mājās, elpa aizraujas, palūkojoties uz rozēm skapjaugšā. Tās Arvīdam Žilinskim pasniegtas uz Operas skatuves pēc autorkoncertiem. Sākot ar 1955. gadu, kad komponists atzīmēja 50. dzīves jubileju. Žilinskis klausītāju pasniegtos ziedus nespēja tāpat vien izmest, jo tie taču gādāti un dāvināti ar labām domām un labiem vēlējumiem! “Pažāvējām, salikām kaudzītē un likām uz skapja. Katru gadu pa kārtiņai klāt. Marta beigās bija tēva autorkoncerti,” stāsta Valts Žilinskis. “Bija līdz griestiem, nu jau nosēdušās.” Turpat arī zīmējums, ko dāvinājuši Operas dekoratori pēc “Zelta zirga” iestudēšanas. Zīmējumā attēlots jātnieks zelta zirgā. Jātniekam komponista vaibsti, bet pātagas vietā rokā nošu atslēga.

Daudz mūzikas sacerēts

“Māja celta 1903. gadā, to uzbūvēja vectēvs. Mans tēvs piedzima 1905. gadā,” stāsta Valts Žilinskis un rāda uz durvīm, kas saglabājušās no tiem laikiem, vien pirms gadiem 40 mazliet uzlabotas. Interesanti, ka šiem darbiem meistars nav algots, tāpat kā pārējiem. Ar tiem ticis galā komponista dēls. Vēlāk atklājas, ka Valta kungam neviens darbs nav par grūtu un ir padarāms.

“Te daudz mūzikas sacerēts,” saka Valta kungs un rāda uz klavierēm, kad ieejam komponista darbistabā. “Uz šīm klavierēm tapa pēdējie darbi — opera “Pūt, vējiņi!”, balets “Lolitas brīnumputns”, pēdējais klavierkoncerts.” Šajā istabā pie sienas gleznā Arvīds Žilinskis, tas ir kāda krievu mākslinieka darbs. Muzejam glezna bija par lielu, tādēļ vieta tai rasta dzimtajās mājās. “Tā ir ļoti izteiksmīga, pēc koncerta konservatorijā,” saka Valta kungs, raugoties uz gleznu.

Par komponista dzīvi stāsta arī fotogrāfijas. Vienās viņš ir ģimenes lokā, bildēs ir iemūžināti dzīves notikumi — kāzas, konservatorijas beigšana, ģimenes ekskursijas, vietējā ezerā makšķerējot. “Te es bērnībā, te mana mammiņa,” saka Valta kungs, norādīdams uz fotogrāfijām. Citās kopā ar sava amata brāļiem — mūziķiem. Tajās redzami dziedātāji, kas izpildījuši viņa dziesmas — Pēteris Grāvelis, Jānis Sproģis, Jānis Zābers, Žermēna Heine-Vāgnere, Solveiga Raja un citi. Fotogrāfija, kas uzņemta kādos Dziesmu svētkos, kopā ar diriģentu Kokaru.

Par piemiņu no Ulmaņa — cepure

Komponists bija tautā cienīts un mīlēts, par to liecina tas, ka autorkoncertos parasti bija pilna Operas zāle, tie norisinājās divas dienas pēc kārtas un visas biļetes tika izpirktas. Vienā no fotogrāfijām atpazīstam Jāzepu Vītolu. Savu foto viņš dāvināja tiem saviem studentiem, kas pie viņa mācījās kompozīciju.

Interesants bija atklājums, ka Arvīds Žilinskis bija mācījies ne tikai mūziku, bet arī gleznošanu pie Jūlija Madernieka. Madernieks savam audzēknim bija uzdāvinājis gleznu ar Staburaga klinti, kā arī vēlāk zīmējis vāka noformējumu komponista nošu grāmatām. Tikpat interesants ir stāsts par par karakulādas cepuri. “Tēvs bija sacerējis dziesmu “Karogs” ar Virzas vārdiem, tās pirmatskaņojums notika universitātes aulā. Pirmajā rindā sēdēja Kārlis Ulmanis. Viņam dziesma tā iepatikās, ka otrajā dienā mūsu dzīvoklī ieradās viņa adjutants ar konvertu, kurā 200 latu. Par to naudu tēvs nopirka šo cepuri kā piemiņu no Kārļa Ulmaņa dāvinātās naudas,” stāsta komponista dēls. Sirsnība un aizkustinājums pārņem, raugoties uz koka šūpulīti. Tas mājas bēniņos bija glābājies no 1905. gada.

Koncertā uzdāvina kaķi

Savulaik Saukā norisinājās muzikāls pasākums “Skanošās dienas Saukā”. Pirmais notika 1975. gadā, parasti brīvā dabā. Vēlākajos gados piemiņas koncertos muzicēja Jēkabpils Mūzikas skolas, kurai piešķirts Arvīda Žilinska vārds, audzēkņi, un tie notika “Lejas Arendzānos”. Pandēmija šiem koncertiem pārvilka svītru. Varbūt vajadzētu atsākt rīkot? Valta kungam grūti atbildēt uz šo jautājumu. Vai kādam būtu interese piedalīties?

Uz dīvāna izkārtoti tautiskos rakstos adīti cimdi, austas šalles, tautu meitas, lelles, lāči. Te sarindoti arī māla svečturi, vāzes un krūzes. Nemaz nav jājautā, skaidrs, ka tās ir dāvanas no koncertiem, un mākslinieks tās saglabāja, ko tagad turpina darīt viņa dēls ar ģimeni. Vedekla Dace atceras, ka neparastākā dāvana, ko vīratēvs saņēmis koncertā, bija kaķis.

Jāmaina dziesmas vārdi

Vērtība ir arī koncertu un izrāžu afišas, un tās nav parasti papīri pie sienas. “Lolitas brīnumputnam” — 50. izrāde, vairākas afišas ir operai “Zelta zirgs” — pirmizrādes, 50., tad 100., 150. un 200. izrādes. Šī opera tika izrādīta 200 reižu. Pēc tam mainījās Operas vadība, un “Zelta zirgs” vairs netika iekļauts repertuārā. Gadā, kad komponistam bija 75. jubileja, Operas repertuārā bija četri viņa skatuves darbi — “Zelta zirgs”, “Sprīdītis”, “Pūt, vējiņi!”, “Lolitas brīnumputns”. Kulminācija bija koncerts Operas zālē. Bez starpgadījumiem neiztika A. Žilinska muzikālā komēdija “Zilo ezeru zemē”. Libreta un lugas autore Elīna Zālīte tika uzaicināta pie toreizējā kultūras ministra Kalpiņa, un viņš lika pārrakstīt dziesmas tekstu — ievīt kaut ko tam laikam atbilstošu. Zālītei bija: “Mana dzimtene jaukā, sentēvu zeme!”. “Sentēvu” tika nomainīts ar “padomju”. Vēlāk kori sāka dziedāt — zilo ezeru zeme. 60. un 70. gados šī dziesma bija Dziemu svētku repertuārā. Vai pēdējo Dziesmu svētku repertuārā tika iekļauta arī kāda no komponista Arvīda Žilinska dziesmām? Nē, viņš taču ir padomju komponists! Tas ģimeni sarūgtina, jo visi, kas tajā laikā darbojās, bija padomju komponisti!

Visi būtu muzikanti!

Piemiņa no izrādēm ir arī programmiņas. Žilinska skatuves darbiem libretus rakstīja viņa sieva Milda, citam tos rakstīt viņš neuzticēja. Starp citu, Mildiņa allaž sameklēja arī dzejas rindas, kuras komponists ietērpa mūzikā.

“Lejas Arendzānos”, sākot ar 1970. gadu, Arvīds Žilinskis pavadīja vasaras. Te sacerēja savus pēdējos skatuves skaņdarbus, solodziesmas. “Te viņam ļoti veicās. Lauku atmosfēra un bērnības atmiņas palīdzēja strādāt,” saka Valta kungs. Smags Žilinsku ģimenes dzīvē bija 1940. gads. Arī viņiem bija paredzēts “ceļojums” uz Sibīriju. Saimniecība bija liela, ienākumi bija, arī tādas mājas varēja atļauties. Līdz pat 50. gadiem komponists šī iemesla dēļ vairījās apmeklēt dzimto pusi. Mieru lika, kad viņš kļuva slavens.

Reizē ar mīlestību katrā solī ir arī mūzika. Daces kundze teic, ka vīra vectēvs arī bija muzikāls, spēlēja harmonikas, vijoli. Kādreiz, kad sirmajam vīram pārmeta, kam bija māju celt, ja tikai viens dēls un tas pats Rīgā mūziku mācās. Atbilde bijusi — pat ja būtu pieci dēli, visi būtu muzikanti! Par profesionāliem mūziķiem kļuvuši arī Arvīda Žilinska mazdēls Gints un mazmazdēls Matīss.

Vēl Daces kundze piebilst, ka komponists labprāt sarunājās ar cilvēkiem, viņš to spēja ar jebkuru. Īpaši viņam patika doties uz tirgu un aprunāties ar tirgus sievām. Kad ieradās Saukā, sarunbiedri bija vietējie iedzīvotāji.

***

Kad dodamies projām, Valta kungs parāda vēl vienu relikviju — sienas pulksteni ar čiekuriem, kas hanteles smagumā. Ārā apskatām ābeļdārzu, klēti, un laiks braukt mājās. Dace un Valts Žilinski mūs pavada līdz mašīnai, taču mājās braukt kaut kā negribas. Jūtam, ka viņu mīlestības siltums ticis arī mums, kas silda joprojām.

Uzziņa:  Arvīds Žilinskis sacerējis vairāk nekā 200 solo dziesmu, 80 kora dziesmu un vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu dziesmu. Avots: Vikipēdija

Projekts “Sēlijas kopienu stāsti” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Sēlijas kultūras programma” finansiālu atbalstu.