Liekt muguru savas vides labā nav vardarbība

Nākamās nedēļas izskaņā, 30. aprīlī, notiks tradicionālā pavasara talka. Kustība “Lielā talka” atzīmēs savu piecpadsmito jubileju, nemainīgs palicis tās mērķis — apvienot cilvēkus cīņā ar dabas piesārņojumu, kā arī veicināt apkārtējās vides sakopšanu un labiekārtošanu.

Domāju, daudzi man piekritīs, ka mūsu novads ir samērā sakopts. Liels nopelns tajā ir apsaimniekotājam. Ikdienā daudz staigāju kājām. Aizkrauklē visas dienas laikā var manīt čaklos rūķīšus dzeltenajās vestēs, kas slauka, uzlasa pilsētnieku izmestos atkritumus, veic sezonālos uzkopšanas darbus. Savā ziņā pašvaldības ir izdresētas. Iedzīvotāji pamana un ziņo par katru atrasto skabargu, taču par baļķi savā dārziņā noklusē. Manuprāt, tieši privātais sektors ir klupšanas akmens, ja runa ir par sakoptību. Ir daudz zemes īpašnieku, kuri par savu īpašumu vai nu neliekas zinis, vai atrod neskaitāmus iemeslus, lai attaisnotu teritorijas piesārņojumu. Katru gadu, tuvojoties Lielajai talkai, kāda mūsu lasītāja man atgādina par bijušo degvielas uzpildes stacijas ēku Rūpniecības ielā. Nelielā būve ilgus gadus ir aizmirsta, vietējiem tā kļuvusi par atkritumu izmešanas vietu. Un te sākas paradokss — pašvaldība plāta rokas, jo privātīpašumā neko iesākt nevar, īpašnieks neko nedara. Reāla risinājuma nav, vajadzīgs juridisks process, lai novāktu šādus aizmirstības rēgus.

Tuvojoties talkas dienai, ievēroju vairāku vecāku ierakstus sociālajos tīklos. Tie vairāk bija pārmetumi, ka viņu nabaga atvases ik gadu spiestas skolā iesaistīties talkas aktivitātēs. Šādi ieraksti tikai apstiprina, cik ļoti nepieciešama darba tikumiskā audzināšana. Mēs dzīvojam un bērnus audzinām patērētāju laikmetā. Utopiski domāt, ka pie mums reiz varētu būt tādas izglītības iestādes kā dažās Ķīnas apdzīvotajās vietās, kur pat bērnudārzā nav apkopējas, jo visus uzkopšanas darbus veic audzinātājas un bērni. Tā nav galējība, uz kuru mums būtu jātiecas, bet savu reizi liekt muguru sabiedrības, savas vides labā jau nu gan nav vardarbība, kā uz to raugās daži. Rezultātā stimulam, kaut vai sakopt istabu, vecāki izmanto kukuļa vai draudu sistēmu.

Piekrītu paziņas teiktajam, ka Lielā talka ir pasākums, kurā tie, kuri nepiemēslo, novāc drazas aiz tiem, kuri vienmēr piemēslo un arī turpmāk, visticamāk, to darīs. Neesmu šīs vienas dienas akcijas piekritēja, man ikdienā nav grūti pacelt cita izmesto, uzlasīt stikla lauskas pludmalē kopā ar dēlu.

Fenšui māca, ka apkārtējā vide ietekmē mūsu psiholoģisko un emocionālo veselību, un otrādi. Kad jēdziens “apkārtējā vide” neaprobežosies tikai ar savu mājokli un pagalmu, tad cīņa ar dabas piesārņojumu, nevis tikai sekām, arī sāksies.