Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Jādomā par ārstu pēctecību Ģimenes ārstus plāno atbalstīt ar papildu darbinieku un līdzekļiem prakses uzturēšanai

ANDRA ZAMEROVSKA, Jaunjelgavas ģimenes ārste.

Jaunjelgavā darbu sākusi ģimenes ārste Andra Zamerovska. Apvienībā tas ir priekpilns un ilgi gaidīts notikums. Aizkraukles novadā situācija ir tāda pati kā valstī kopumā — vidējais ģimenes ārstu vecums palielinās, taču jaunu speciālistu piesaiste nevedas raiti. Ar pašvaldības atbalstu cer uzrunāt jaunus ģimenes ārstus, līdz šim gan tas rezultātu nav devis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Darbu sāk jauna ģimenes ārste

Ģimenes ārste Andra Zamerovska pacientus pieņem prakses telpās Smilšu ielā 2, kur atrodas arī ģimenes ārstes Intas Ziediņas, pie kuras A. Zamerovska bija rezidentūrā, darba telpas. Prakses telpās veikts kosmētiskais remonts, un ar bāzes medicīnas aprīkojumu jaunā speciāliste sākusi darbu. Praksē pusslodzes darbu veic medicīnas māsa Dina Kopāne.

A. Zamerovska stāsta, ka pieņems pacientus arī no Seces, taču uz vietas pagastā nestrādās. Ja pacienti var nokļūt Jaunjelgavā, tad aicināti uz klātienes vizītēm, mājas izsaukumi attiecīgi maksās. “Esmu tikai cilvēks. Vēlos neizdegt un strādāt noteiktas stundas dienā. Esmu diezgan pārliecināta, ka aptuveni gada laikā mana ģimenes ārstes prakse Jaunjelgavā būs pilna. Man vairs nav 18, 20 vai 30 gadu, lai es gribētu nopelnīt un nodzīt sevi. Tas nav tikai braukāšanas, laika un naudas jautājums. Vēl viena prakses vieta nozīmētu papildu birokrātiju, tarifikāciju, medicīnas atkritumu izvešanas organizēšanu un daudz ko citu — nāktos kārtot visu attiecīgi divās prakses vietās. Tāpat arī būtu jārisina personāla jautājums — Dina šobrīd strādā pusslodzi. Pašlaik viņa ir ļoti motivēta, varbūt vēlāk piekritīs strādāt pilnu slodzi, to vēl nezinu,” stāsta A. Zamerovska.

Šī mediķei ir pirmā pieredze ģimenes ārsta prakses darbā, šī brīža izaicinājums ir saprast vai ar esošo finansējumu prakse var ne tikai strādāt, bet strādāt labi. “Lielākais izaicinājums šobrīd ir tas, ka praksē uz vietas vēl nav visa aprīkojuma, kādu vajadzētu, esmu sākusi ar minimumu. Ceru, ka būs iespēja piedalīties Eiropas Savienības projektos, lai to papildinātu,” teic A. Zamerovska un stāsta, ka vietvaras ieinteresētība ģimenes ārsta piesaistē nebija formāla, kā tas nereti mēdz būt. Iepriekšējais apvienības vadītājs Uldis Albiņš un domes deputāte, jaunjelgaviete Evija Vectirāne, izrādīja patiesu ieinteresētību un sniedza palīdzību, kas jūtama joprojām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

A. Zamerovska stāsta, ka Aizkraukles novada pašvaldības stipendija strādājošam mediķim nebija tā vilinošākā motivācija. Jaunjelgaviešiem paveicās, jo šī puse jaunajai ģimenes ārstei iepatikās skaistās apkārtnes dēļ. Ainava apvienojumā ar skaidrību, ka galvaspilsētā dzīvot vairs nevēlas, bija pamatots stimuls dzīvē kaut ko mainīt. Andra raudzījās Sēlijas virzienā. Viņa painteresējās Bauskas pusē, tur ģimenes ārstu nevajadzēja. Pašvaldība šo jautājumu bija sakārtojusi — ar stipendiju atbalstu mācījās vairāki jaunie ģimenes ārsti.

Speciālisti nepieciešami visā novadā

Pēdējos desmit gadus Latvijā bīstami pieaudzis vidējais ģimenes ārstu vecums. Latvijas Ārstu biedrības apkopotie dati rāda, ka vidējais ģimenes ārsta vecums 2021. gadā bija 54 gadi. Arī Aizkraukles novadā ir līdzīga situācija.

“Mums ļoti paveicies ar Andru Zamerovsku kā ģimenes ārsti — uzņēmām viņu ar atplestām rokām. Kopā ar Eviju Vectirāni braucām uz augstskolām, tikāmies ar topošajiem ģimenes ārstiem un piedāvājām visādus labumus, lai viņi pēc studijām nāktu strādāt uz Aizkraukles novadu. Mēs radām jaunajiem speciālistiem labvēlīgus priekšnosacījumus, maksājam stipendiju, esam gatavi risināt dzīvesvietas jautājumu. Esam gatavi darīt to arī turpmāk, jo ģimenes ārsti drīz vajadzīgi būs visā Aizkraukles novadā. Vairums ģimenes ārstu ir cienījamā vecumā un mums ir jādomā par nākotni. Nezinu, kur paliek jaunie ģimenes ārsti, bet uz laukiem viņi nevēlas nākt,” stāsta Andris Zālītis, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Plāns ārstu atbalstam un kvalitatīvākai pacientu aprūpei

LĪGA KOZLOVSKA, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LL ĢĀA) vadītāja

— Ģimenes ārstu vidējā vecuma tendences uz pozitīvo pusi nevirzās. Kolēģu, senioru, vecums ir tāds, kāds ir — aptuveni 30% ir pensijas vecumā un vēl strādā. Neapšaubāmi — būtu jābūt paaudžu nomaiņai. Problēma ir tajā, ka jaunie ģimenes ārsti uz laukiem nelaužas. Pašreiz ļoti gaidām Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu, ko pēc tam virzīs skatīšanai Ministru kabinetā. Tas ietvers paplašināto ģimenes ārstu komandu, papildu valsts apmaksāto darbinieku. Nauda veselības budžetā šim mērķim jau ir rezervēta — lauku reģionos praksēm, kurās ir reģistrēti 1200 pacienti un 1800 visā Latvijā. Šis trešais darbinieks varētu palīdzēt un atvieglot administratīvi birokrātiskos pienākumus. Šim papildu darbiniekam varētu nebūt medicīniskā izglītība, bet apmācību veiktu ģimenes ārsta praksē. Jau tagad pieejams papildu finansējums prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai, no 1. janvāra tie ir 1000 eiro mēnesī.

Tāpat informatīvajā ziņojumā ir izklāstīts primārās veselības aprūpes plāns trīs gadiem — līdz 2027. gadam. Ļoti svarīga ir pozīcija, par kuru LLĢĀA daudzu gadu garumā ir cīnījusies, cerams, beidzot esam sadzirdēti un tas parādīsies šajā ziņojumā — lauku ģimenes ārstu atbalsta koeficients ārstu praksēm, lai motivētu jaunos ģimenes ārstu. Neskatoties uz to, ka infrastruktūra laukos nav izcila, darba apjomi daudz lielāki, jo jāzina daudz vairāk manipulāciju un vienam jāpieņem lēmumi, galvenā motivācija ir dažādi atbalsta pasākumi no pašvaldības un valsts puses. Nākamgad tā būs prioritāte.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju gribam attīstīt jaunas manipulācijas ģimenes ārstu praksēs, lai pacientiem būtu pieejamāki jauni pakalpojumi. Piemēram, primārā ultrasonogrāfija vai arī asins analīzes, kurās uzreiz var noteikt, vai ir kāda akūta slimība vai iekaisums. Plāns ir izstrādāts, šobrīd gaidām Veselības ministrijas akceptu un tuvākajā laikā ceram saņemt arī pozitīvu atbildi no Ministru kabineta. Ir daudz iestrāžu un izdarītu darbu, tas viss ir virzīts uz to, lai pacientiem medicīnas pakalpojumi būtu pieejamāki uz vietas laukos, lai ģimenes ārsts ātri un operatīvi pieņemtu lēmumu par tālāko ārstēšanas taktiku.

Ik gadu Nacionālais veselības dienests un universitātes sniedz datus, kas parāda rezidentu skaitu. Nākamajā gadā ir paredzētas 55 rezidentu vietas valsts apmaksātā ģimenes medicīnā. Pēdējos trīs gados rezidentu skaits ir robežās no 40 līdz 55. Pagājušais bija vienīgais gads, kad visas vietas netika aizpildītas, iepriekš vienmēr notika konkurss. Ģimenes ārsta darbs, sevišķi lauku reģionos, kur mēdz būt dažādi apgrūtinoši apstākļi, nav viegls. Jaunie speciālisti bieži vien negrib braukt strādāt uz laukiem. Cenšamies, lai ģimenes ārsta darba prestižs augtu, organizējam dažādas akcijas un pasākumus. Rīgas Stradiņa universitāte studentu dienās centās piesaistīt jaunos kolēģus tieši ģimenes medicīnas specialitātei.

Iepriekš minētajā informatīvajā ziņojumā ir svarīga sadaļa, kas attiecas uz pašvaldības lomu. Vietvaras atbalsts speciālista piesaistē ir nenovērtējams, absolūtais vairums dažādos veidos cenšas atbalstīt jaunos un topošos ģimenes ārstus — piešķirot stipendijas, piedāvājot palīdzību mājokļa jautājumā un finansiāli atbalstot prakses iekārtošanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Veselības ministrija ir samazinājusi iespējamās prasības jaunas ģimenes ārsta prakses uzsākšanai. Tas var būt noderīgi, sevišķi, ja runa ir par vecākām ēkām, kurās nav iespējams uzreiz nodrošināt pieejamības prasības īpašajiem pacientiem. Šādās situācijās var doties mājas vizītēs vai nodrošināt tikšanos blakus praksē.

Nākotnē nenovērtējams atbalsts būs Eiropas Savienības projektu piesaiste. Jaunie ģimenes ārsti varēs veidot sadarbības prakses pilsētu centros. Tas ir modelis, uz kuru virzās Eiropā. Piemēram, viens speciālists ir mērķēts un pamatā nodarbojas ar ultrasonogrāfiju, cits vairāk veic dermatoskopiju. Lauku teritorijās, visticamāk, saglabāsies tā saucamās solo prakses.

Zināšanai

Ģimenes ārste Andra Zamerovska pacientus pieņems:  pirmdienās un trešdienās no pulksten 10 līdz 14,

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

 otrdienās no pulksten 15 līdz 19,

 ceturtdienās no pulksten 8 līdz 12,

 piektdienās no pulksten 9 līdz 13. Pacienti aicināti pieteikties pa tālruni 28819779.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.