Virsuzraudzībai jābūt ar skatu no malas

Aizkraukles novada dome izveidoja jaunu iestādi — Aizkraukles novada Kultūras pārvaldi — un apstiprināja amatu sarakstu ar četrām štata vietām: tajā strādās pārvaldes vadītājs, bibliotēku darba metodiķis, kultūras darba metodiķis un personāla speciālists/lietvedis. Kurā vietā Kultūras pārvalde atradīsies, pašlaik nav zināms. Kultūras pārvaldes pakļautībā būs 25 bibliotēkas, četri muzeji, 10 kultūras centri, 11 kultūrvietas, kurās strādās kultūras darba organizatori, pavisam ap 230 darbinieku.

Vadīs, kontrolēs un izvērtēs

Apspriežot šo jautājumu ar novada domes deputātiem, Aizkraukles kultūras nama vadītāja Anta Teivāne sacīja, ka līdz šim kultūras darbs novados noticis diezgan autonomi, katrā novadā ir savs identitātes redzējums, tradīcijas. Tomēr tagad ir vienota teritorija, un Kultūras pārvalde ir vajadzīga vienotas kultūras politikas izstrādei un darba organizēšanai, novadā tā būs virsuzraugošā un koordinējošā iestāde. Citos Latvijas novados tādas pārvaldes ar mazāku kultūras iestāžu skaitu bijušas jau iepriekš.
Deputāts Guntis Libeks bija vienīgais, kurš balsoja pret lēmumu par Kultūras pārvaldes amatu saraksta apstiprināšanu, jo uzskata, ka šāda pārvalde nav vajadzīga un štati ir par lielu — līdz ar šādas pārvaldes izveidošanu kultūras jomā ir par četrām jaunām štata vietām vairāk, nekā bija pirms tam. Deputāts Aigars Lukss pauda viedokli, ka personāla speciālista/lietveža amatu no saraksta vajag svītrot, un ieteica Kultūras pārvaldes jaunajām amata vietām atrast darbiniekus no līdzšinējo kadru vidus, tādējādi nepalielinot štatus.

Lietvedis apkalpos kultūras iestādes
Anta Teivāne iebilda, sakot, ka iepriekš lietveža darbu kultūras jomā veica pagastu pārvaldes, tagad šī funkcija būs uzticēta Kultūras pārvaldes personāla speciālistam/lietvedim, kurš apkalpos visas kultūras iestādes. Ar viena lietveža štata vietu būšot diezgan grūti ar visu tikt galā. Līdz šim pusslodzes lietvedis bijis tikai Aiz­kraukles un Jaunjelgavas kultūras namā, kā arī Aizkraukles muzejā. Savukārt bibliotēkas metodiķis bija nepieciešams jau sen. “Virsuzraudzībai jābūt ar skatu no malas,” uzskata Anta Teivāne, piebilstot, ka šādai struktūrai bija jābūt jau iepriekš, taču kādreiz visi seši novadi par to nevarēja vienoties, un tagad šajā jomā notiek “aizlāpīšana”. Ja koordinējošo darbu uzticētu kādam kultūras nama direktoram vai mākslinieciskajam vadītājam, rastos subjektīva ietekme, būtu grūtāk īstenot kontrolējošo un novērtējuma funkciju.

Bažas, ka bremzēs individuālo radošumu
Guntis Libeks domā, ka šādu nodaļu tomēr nevajadzētu veidot, īpaši tagad, kad kultūras dzīve gandrīz apstājusies un nav skaidrības par nākotni. “Pamatojums — vienādot, koordinēt, veidot vienotu politiku — izklausās pēc ideoloģiskās nodaļas veidošanas. Kultūras pamatā ir rado­-
šums, individualitāte un vietējās tradīcijas. Kultūras pārvalde noteiks vienotu kultūras politiku, visu “uzspiedīs no augšas”, bremzēs individuālo radošumu un kultūras attīstību kopumā, neņems vērā vietējās kultūras tradīcijas pagastos un pilsētās, visi gaidīs vadības norādījumus. Šāda Kultūras nodaļas izveidošana ir kaitīga, rezultāts būs pilnīgi pretējs, nekā gaidīts,” uzskata Guntis Libeks.

Būs vairāk laika stratēģijas izstrādei
“Šobrīd liekas, ka kultūra ir dīkstāvē, bet kultūras darbs nav apstājies,” norādīja Anta Teivāne. “Pašlaik ir vairāk laika, lai veidotu kopīgu kultūras attīstības stratēģiju, izstrādātu sadarbības plānu ar tūrisma, uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem, nevalstisko sektoru, pārdomātu starptautiskās sadarbības ieceres. Tas nenozīmē nogalināt radošumu vai visus novienādot, tieši otrādi — veicināsim kultūras daudzveidību. Šo institūciju veidojam nevis kā kontrolējošu, noliedzošu, bet kā palīdzošu dažādu procesu sakārtošanā, kvalitatīvā tālāk­-
izglītībā, lai mēs kļūtu gudrāki un šajā situācijā varētu viens otram palīdzēt izdzīvot. Lai izveidotu stratēģiju, nepieciešams gads, bet, ja nebūs intensīvā ikdienas darba, mēs varētu tikt galā pusgada laikā. Vajadzīga kultūras resursu apzināšana, fokusa grupu diskusijas, cilvēku aptaujas, ikdienas darbā to ir grūti izdarīt. Kultūras namu direktori un mākslinieciskie vadītāji ir arī mārketinga, reklāmas speciālisti, menedžeri, noformētāji, režisori, personāla speciālisti. Kultūras nodaļa varētu viņiem palīdzēt dažādu procesu sakārtošanā.”
Deputāte Zane Romanova piekrīt, ka šis ir laiks, kad sakārtot stratēģiskās lietas un, atgriežoties normālā darba ritmā, varēs strādāt ar pilnu atdevi. Viņa atbalsta šādas Kultūras pārvaldes veidošanu, jo ir pārliecināta par tās nepieciešamību. Nodaļas izveidei atbalstu pauda arī deputāts Didzis Bērziņš un deputāte Anita Ostrovska.

Iebilst pret bibliotekāru skaitu
Aizkraukles novada dome apstiprināja jaunveidojamās iestādes “Aizkraukles novada Centrālā bibliotēka ar struktūrvienībām” amatu klasifikāciju, mēnešalgu grupas un maksimālās mēnešalgas. Bijis daudz diskusiju par štata vienību skaitu, kas nav palielināts.
Guntim Libekam liekas “pārspīlēti” un “vienkārši šokējoši”, kāpēc Aiz­kraukles Centrālajai bibliotēkai nepieciešami 12 darbinieki, kā arī vēl saimniecības pārzinis, jo esot grūti aptvert, ko viņi ikdienā dara: bibliotēkas direktors, nodaļas vadītāja, sistēmbibliotekāre, trīs vecākie bibliotekāri un seši bibliotekāri. Aizkraukles pagastā arī ir bibliotēkas vadītājs. Viņš domā, ka arī Jaunjelgavas bibliotēkā trīs darbinieki ir par daudz, pietiktu ar diviem, tāpat pārāk daudz — pieci — esot Pļaviņās, kur vajadzētu apvienot bērnu un pieaugušo bibliotēku. Viņš arī domā, ka par to nav vērts strīdēties, jo “balsošanas mašīna strādā”. Deputāts Aigars Lukss informēja, ka pašlaik Pļaviņās bērnu un pieaugušo bibliotēka ir divās ēkās, bet pēc centrālās ēkas remonta abas bibliotēkas būs vienā ēkā, tad, iespējams, varēs kādu štata vietu samazināt. Abas bibliotēkas apkalpo ļoti lielu skaitu lasītāju.

Štatu lielumu vērtē kā adekvātu
Anta Teivāne sacīja, ka, iepazīstoties ar darba pienākumiem un bibliotēkas vadītājas paskaidrojumiem, štatu lielums vērtējams kā adekvāts gan Aizkrauklē, gan Pļaviņās. Aizkraukles Centrālā bibliotēka strādā saskaņā ar Bibliotēku likumu un atbilstoši tā prasībām. Gadā tā apkalpo vairā nekā 20 tūkstošu lasītāju, 2019. gadā — 27,6 tūkstošus apmeklētāju. Pagājušajā gadā bibliotēku vidēji dienā apmeklēja 70 cilvēki, bet 2019. gadā, kad nebija kovida — 95 cilvēki. Gadā tiek apstrādātas 1953 jaunienākušās grāmatas un norakstītas 1080 grāmatas. Tur­pmāk divi darbinieki koordinēs skolu bibliotēku un pieaugušo bibliotēku darbu. Aizkraukles pilsētas bibliotēkas vadības iesniegtajā pārskatā teikts, ka Aizkraukles pilsētas bibliotēkas lasītāju apkalpošana notiek trijos stāvos. Bibliotēka strādā sešas dienas nedēļā, katru sestdienu strādā trīs darbinieki, tāpēc nedēļas laikā darbiniekiem jānodrošina brīvdiena. Skrīveru bibliotēka izvietota divos stāvos, tādēļ pašlaik štata vietas nav iespējams samazināt.
“Mēs par visu ko brīnāmies, es arī gribētu izteikt savu izbrīnu par attiek­smi pret kultūru, zināšanām, kas te izskan — ka mums neko nevajag, viss ir lieki, ir kovids — tas ir pārsteidzoši,” norādīja deputāts Didzis Bērziņš, paužot atbalstu štatu sarak­stam, jo bibliotēku darbinieki dara augsti kva­lificētu darbu.

Elektriķis nepieciešams visos pasākumos
Dome apstiprināja visu 10 kultūras centru un to struktūrvienību amatus. Diskusijas raisījās par to, kāpēc Aizkraukles kultūras namā vajadzīgi tik daudzi tehniskie darbinieki, tajā skaitā pusslodzes elektriķis, savukārt santehniķim ir pilna slodze. Noliktavas pārzinim paredzēta pusslodze, galdniekam — 0,3 slodzes, sētniekiem — 1,8 slodzes, apkopējiem — 5 slodzes, ēku dežurantiem — 5,6 slodzes.
Anta Teivāne skaidroja, ka kolektīvi darbojas trijās ēkās — pilsētā, pagastā un bijušās sākumskolas ēkā Rūpniecības ielā, divas pēdējās ēkas esot sliktā tehniskajā kārtībā, tajās tek jumti, ir novecojusi elektroinstalācija un citi trūkumi, līdz ar to daudz darba. Jumti tiek piķoti un no tiem vāktas lapas, lai neaizdambētos lietus kanalizācija. Problēmas ir ar notekūdeņu kanalizāciju. Elektriķa klātbūtne ir nepieciešama visos pasākumos, tajā skaitā ir prasība nodrošināt elektriķa pakalpojumus, slēdzot telpu nomas līgumus ar lielo koncertu rīkotājiem.

Kultūras namā ir plašas tualetes, aizskatuvē sešas grimētavas un četras dušas, un lielu pasākumu laikā, ja ir daudz apmeklētāju, mēdzot aizdambēties kanalizācija. Ap 300 dejotāju izmanto bijušās sākumskolas ēku, kur ir sanitārie mezgli, līdz ar to santehniķis ir nodarbināts. Pagasta kultūras namā ir viena apkopēja 2000 kvadrātmetriem. Darbojas 20 amatiermākslas kolektīvi un, pēc 2019. gada datiem, kultūras namā ir ap 20 tūk­stošiem apmeklētāju gadā. Anta Teivāne pieļauj, ka tehniskie darbinieki varētu būt pakļauti komunālajai no­daļai, bet tad varētu rasties problēmas ar grafiku veidošanu, jo kultūras namā darbs ir vakaros, naktīs, brīvdienās.

“Kultūras pilsētiņai” savs santehniķis
Guntis Libeks sacīja, ka Anta Teivāne kā radošs cilvēks uzbūra ainu par veselu kultūras pilsētiņu, kurā nepārtraukti vajadzīgs santehniķis un elektriķis. “Tā nav efektīva saimniekošana, tā ir pagātne,” viņš uzskata. “Šie cilvēki ikdienā netiek nodarbināti. Viņu vieta ir saimniecības nodaļā, lai viņi rūpētos par skolām, bērnudārziem, kultūras namiem.”

Domes priekšsēdētājs Leons Līdums oponēja, sakot, ka “mūsu pašmērķis ir izveidot pilnvērtīgus pakalpojumus visās jomās, mēs cenšamies iedziļināties jebkuras nozares vajadzībās, vietējās sabiedrības pilnvērtīgā dzīvē”.

“Ak, cik skaisti vārdi, bet darbiem jāseko, darbiem!” norādīja Guntis Libeks. “Problēma ir tāda, ka jūs nekad to neizdarīsiet, tikai solīsiet.”
Anta Teivāne atzina, ka ir subjektīva savā situācijā, tādēļ Kultūras pārvalde visu varētu izvērtēt objektīvi. Viņa domā, ka nākotnē dažiem tehniskajiem darbiniekiem varētu maksāt par stundu darbu, nevis slodzi.

Slodzes vēl izvērtēs
Apspriežot līdzšinējos štatu sarak­stus kultūras centros Jaunjelgavā, Kok­nesē, Pļaviņās, Skrīveros un Neretā, kā arī muzeju štatu sarakstus, diskusijas neraisījās.
Deputāts Aigars Lukss ierosināja visiem kultūras centru vadītājiem noteikt vienādu atalgojumu, tomēr Anta Teivāne iebilda, jo darba noslodze jāvērtē pēc apmeklētāju skaita, kas ir atšķirīgs Aizkrauklē un citās vietās.
Deputāte Zane Romanova aicināja uzticēties iestāžu vadītājiem. Deputāts Gatis Gūtmanis sacīja, ka uzticas, katras iestādes vadītājs domā, kā būtu labāk, taču mulsina lielais saimniecisko amata vienību skaits. Viņš aicināja padomāt, kā nākamgad varētu saimnieciskos amatus apvienot, lai katrā iestādē to nebūtu tik daudz.
Pašvaldības izpilddirektors Uldis Riek­stiņš sacīja, ka ir atšķirības kultūras centru darbībā un izvērtēšana būs viens no pirmajiem uzdevumiem gan bibliotēkās, gan kultūras centros un muzejos. “Viena, divu mēnešu laikā grūti visu pateikt precīzi, kāda kur ir noslodze. Negribējām unificēt. Tad, kad viss būs izvērtēts, tad varēsim unificēt. Galvenais, lai pakalpojumu kvalitāte nesamazinās,” uzskata izpilddirektors. Viņš domā, ka nākamā gada laikā viss tiks izvērtēts un, apspriežot kārtējā gada budžetu, to ņems vērā.

Anta Teivāne, Aizkraukles novada kultūras nama direktore
— Šobrīd liekas, ka kultūra ir dīkstāvē, bet kultūras darbs nav apstājies. Pašlaik ir vairāk laika, lai veidotu kopīgu kultūras attīstības stratēģiju, izstrādātu sadarbības plānu ar tūrisma, uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem, neval­stisko sektoru, pārdomātu starptautiskās sadarbības ieceres.

Apvienos visus sociālos dienestus

Aizkraukles novada dome nolēma reorganizēt Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas, Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu novada sociālos dienestus, tos apvienojot un izveidojot Aizkraukles novada pašvaldības pakļautībā esošu iestādi — Aizkraukles novada Sociālo dienestu, kā arī apstiprināja amatu sarakstu.

Termiņš — līdz gada beigām
Reorganizācija jāpabeidz ne vēlāk kā līdz šī gada 31. decembrim — līdz tam darbu turpinās pašreizējie sociālie dienesti. Dome noteica, ka jaunizveidotajai iestādei darbs jāsāk 1. janvārī. Tā būs visu pašreizējo sociālo dienestu saistību un tiesību, funkciju, pārvaldes uzdevumu, materiālo un nemateriālo vērtību, darba tiesisko attiecību, lietvedībā esošo dokumentu pārņēmēja.
Aizkraukles novada dome apstiprināja Sociālā dienesta nolikumu. Saskaņā ar to dienests organizēs sociālo darbu, nodrošinās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un administrēšanu un būs atbildīgs par pašvaldībai deleģēto valsts funkciju izpildi sociālās aizsardzības jomā. Finansējumu tas saņems no Aizkraukles novada pašvaldības budžeta līdzekļiem, un to racionālas izlietošanas kontroli veiks Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors. Sociālā dienesta vadītāju amatā iecels un no tā atbrīvos Aizkraukles novada pašvaldības dome. Bija izsludināta iekšējā pieteikšanās sociālā dienesta vadītāja amatam.

Uz 1000 iedzīvotājiem vismaz viens speciālists
Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam ar atbilstošu izglītību uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Pavisam nepieciešami 30 sociālā darba speciālisti, kuri strādās Sociālā dienesta nodaļās, un katrai nodaļai būs vadītājs. Līdz šim sociālajos centros nodaļu nebija. Sociālajam dienestam būs 12 struktūrvienības ar atbilstošu darbinieku skaitu, tajā skaitā ir arī saimniecības pārzinis, personāla speciālists, vecākais lietvedis, lietvedis un arhivārs. Tā kā sociālais dienests nodrošina klientu apkalpošanu sešās teritoriālajās vienībās, kuras ir atsevišķās ēkās, sociālajam dienestam ir nepieciešams tehniskais personāls, kas nodrošina telpu uzraudzību un uzturēšanu kārtībā.

Daļai darbinieku būs nepilna slodze
Pārskatot domes apstiprināto amatu un slodžu sarakstu, redzams, ka daudzviet darbiniekiem būs nepilna slodze, piemēram, pansijā/grupu mājā “Vīgante” sociālais darbinieks strādās 0,2 slodzes, Skrīveru dienas aprūpes centra fizioterapeits — 0,5 slodzes, tikpat — arī sociālais rehabilitētājs un sētnieks, Pļaviņu dienas aprūpes centra apkopējs — 0,3 slodzes, uzraugs grupu dzīvoklim — 0,2 slodzes, Neretas dienas aprūpes centra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem sociālais darbinieks — 0,25 slodzes, sociālais rehabilitētājs — 0,25 slodzes, Daudzeses dienas centra bērniem un ģimenēm vadītāja — 0,7 slodzes, tikpat — dežurants, Seces dienas centra bērniem un ģimenēm vadītāja — 0,7 slodzes, Neretas grupu dzīvokļu vadītājs — 0,4 slodzes, sociālais darbinieks — 0,25 slodzes, Neretas dienas aprūpes centra pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem vadītājs — 0,25 slodzes.
Sociālo dienestu koordinatore Ilze Kļaviņa stāsta, ka reorganizācija notiek, pašlaik neviens darbinieks netiks atlaists un no jauna arī netiks pieņemts. Pašreiz nav zināms, kuri darbinieki būs nodaļu vadītāji un kur nodaļas būs izvietotas.

Sociālajā dienestā būs šādas nodaļas:

◆ Sociālās palīdzības nodaļa;
◆ Atbalsta nodaļa ģimenēm ar bērniem;
◆ Sociālā darba un sociālo pakalpojumu nodaļa;
◆ Sociālās rehabilitācijas nodaļa ar struktūrvienībām — pakal­pojumu sniedzējiem, un tie ir:

• Skrīveru dienas aprūpes centrs,
• Pļaviņu dienas aprūpes centrs,
• grupu dzīvoklis Neretas pagastā,
• Neretas dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,
• Neretas dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem,
• pansija “Vīgante”,
• grupu māja/dzīvoklis,
• Seces dienas centrs bērniem un ģimenēm,
• Daudzevas dienas centrs bērniem un ģimenēm,
• Jaunjelgavas dienas centrs bērniem un ģimenēm,
• Kokneses Ģimenes atbalsta dienas centrs.

Uzziņa

Sociālā dienesta darbinieki veiks sociālo darbu, organizēs sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanu teritoriālajās vienībās šādās adresēs:
◆ Daugavas ielā 1, Aizkrauklē,
◆ Lauku ielā 3A, Jaunjelgavā,
◆ Vērenes ielā 1, Koknesē,
◆ Daugavas ielā 4, Pļaviņās,
◆ Stacijas laukumā 3, Skrīveros,
◆ P. Lodziņa ielā 2, Neretā;

attālinātajos klientu pieņemšanas punktos šādās adresēs:
◆ “Atpūtās”, Zalves pag.,
◆ Liepu ielā 2, Ērberģē,
◆ Nākotnes ielā 4, Pilskalnes pag.,
◆ “Pagastmājā”, Seces pag.,
◆ “Zvaniņā”, Sērenes pag.,
◆ “Palmās”, Sunākstes pag.,
◆ “Pagastmājā”, Daudzeses pag.,
◆ “Vīgantē”, Staburaga pag.,
◆ “Papardēs”, Bebru pag.,
◆ “Kūlēnos”, Iršu pag.,
◆ “Pagastmājā”, Vietalvas pag.,
◆ “Kūlīšos”, Klintaines pag.

Veidos Aizkraukles novada pašvaldības policiju

Aizkraukles novada dome apstiprināja jaunveidojamās iestādes — Aizkraukles novada pašvaldības policijas — amatu sarakstu, kas stāsies spēkā 1. janvārī. Policijā būs 10 štata vietas — vadītājs, vecākais inspektors un astoņi inspektori.

Aizkraukles novada pašvaldības policijas amatu saraksts izstrādāts, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un likuma “Par policiju” prasības. Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš informē, ka, pieskaitot dažas neaizpildītās štata vietas apvienotajos novados, ir par vienu amata vienību vairāk, nekā bija iepriekš. Pašvaldības policija nepieciešama, jo Valsts policija nākamgad plāno optimizēt savu darbinieku skaitu un varētu rasties situācija, kad pašvaldības policijai vajadzētu ne tikai kontrolēt saistošo noteikumu izpildi, bet arī piedalīties kārtības uzraudzībā.
Deputātiem apspriežot jautājumu par pašvaldības policijas izveidi, raisījās diskusijas.
Deputāts Guntis Libeks uzskata, ka ir “pēdējā muļķība pārņemt Valsts policijas funkciju”. “Kādēļ to darīt? Vai tiešām mums nav, kur likt naudu? Varbūt labāk organizēt ēdināšanu skolās, atbalstīt ģimenes, domāt par dzīvokļu politiku. Pašvaldībai veikt Valsts policijas funkciju — kur vēl lielāka muļķība!” viņš sacīja un aicināja štatus nepalielināt.
“Drošība ir Maslova piramīdas apakšā,” sacīja domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
“Uzskatu, ka nākotnē būtu jāveido pašvaldības policijas struktūrvienība, kurā būtu 15 — 17 darbinieku, iespējams, ar dežūrām naktīs, kā to veic Rīgas pašvaldības policija,” uzskata domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris. “Varam aizbildināties, ka tas ir Valsts policijas darbs, bet mums ir jādomā par cilvēkiem, lai viņi būtu drošībā. Esmu par stipru pašvaldības policiju.” Viņš norādīja, ka regulāri tiek saņemti iesniegumi ar cilvēku lūgumu palīdzēt kaimiņu strīdos un citos jautājumos, ir daudz ģimeņu skandālu, uz kuriem Valsts policijas darbinieki tā arī neaizbrauc, jāveic prevencijas darbs izglītības iestādēs, tajā skaitā skolu pasākumos, kur pulcējas jaunieši. Pašvaldības policisti varētu nodrošināt kārtību lielajos kultūras pasākumos, lai nav jāalgo apsardzes firmas.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis domā, ka primārais darbs ir pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanas kontrole un policijas inspektoriem diez vai atliks laiks sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.
Deputāts Gatis Gūtmanis norādīja, ka situācija ir diametrāli pretēja viņa dzimtajā Daudzeses pagastā, kur ir diezgan mierīgi, un Aizkraukles pilsētā un apkārtnē vai Koknesē, kur vajadzīga pastiprināta kārtības un drošības uzraudzība. Viņš uzskata, ka ir vajadzīga stipra pašvaldības policija, jo Valsts policijas kapacitāte ir par mazu.
“Cilvēku rocība pieaug, un viņi pa Daugavu brauc ar kuteriem, ūdens motocikliem, bieži vien neievēro noteikumus, tādēļ jākontrolē arī drošība uz ūdens,” sacīja Dainis Vingris. Viņam piekrīt arī deputāts Didzis Bērziņš — pastiprinātu uzmanību vajag pievērst drošībai uz ūdens Daugavā pie Kokneses pilsdrupām, kur ir saliktas norādes, tomēr noteikumu ievērošana ir stipri apšaubāma, tādēļ būtu vēlama pašvaldības policijas uzraudzība, lai tūristiem atpūta izvērstos droša un patīkama.
Par pašvaldības policijas amatu sarakstu visi deputāti balsoja par, izņemot Gunti Libeku, kurš balsoja pret.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.