Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Pakrojas muiža — varena toreiz un tagad. Lietuvas lielākā saimniecība klasicisma stilā

Kurš gan Latvijā nezina Pakrojas muižu Lietuvā? Ziemā tur notiek Ķīnas laternu festivāls, bet vasarā — ziedu festivāls. Izbaudot festivālus, ir vērts arī ielūkoties muižas ēkā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Autors: Pārsla Konrāde

Ekskursiju sākam istabā, kurā jāpagaida, lai tiktu barona fon Ropa kabinetā. “Tur bija jāuzkavējas un jāpārdomā, ko jūs gribat runāt kabinetā, jo te bija poļvarka — tā Lietuvā sauca īpašumu, kurā nodarbojās tikai ar lauksaimniecību. Te ir attīstīta lauksaimniecība, jo Lietuvas ziemeļos ir visauglīgākā zeme. Šajā īpašumā izsenis visi nodarbojušies ar lauksaimniecību un pelnījuši diezgan labi. To zinājuši arī baroni fon Ropi, kas uzcēluši šo ēku vienai ģimenei, lai šeit iekārtotos, paliktu un nodarbotos ar lauksaimniecību,” stāsta gids. Tā radās baronu fon Ropu dzimta.

Izrādās, 1202. gadā vietā, kur tagad ir Rīga, atkuģoja arhibīskaps Alberts, kurš bija barona Teodorisimosa fon Ropa jaunākais brālis. “Teodorisimoss atkuģoja kopā ar Albertu un kopā dibināja Rīgas un zobenbrāļu ordeni. Par pirmajiem sasniegumiem Alberts uzdāvināja Teodorisimosam zemi netālu no Rīgas pie Straupes upes. Tur bija pirmie Teodorisimosa īpašumi, bet, kad vajadzēja šos īpašumus nostiprināt ar dokumentiem, nebija uzvārdu, bet tikai vārdi. Tolaik parasti vietas nosaukumu pievienoja vārdam. Piemēram, vārds Pakroja radās no upes Krojas, kas tek blakus. Pakroja nozīmē — pilsēta pie Krojas upes. Teodorisimoss paņēma Straupes upes vārdu, saīsināja līdz Raupe un mazliet pamainīja uz vācu — Rops. Tā radās baronu fon Ropu dzimta, kura 500 gadu laikā nonāca līdz Pakrojai, nopērkot zemes,” zina stāstīt gids.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Muižas ārsta bibliotēka

1786. gadā Viljams fon Rops ballē Pakrojā pie grāfiem Minsteriem ieraudzījis Aleksandru Minsteri, kurā iemīlējies un piedāvājis viņai savu roku un sirdi. Minsteri piekrita laulībām, un Pakrojas muižu Aleksandra saņēma pūrā.

“Pagāja 50 gadu, līdz visu nojauca un uzcēla šo māju. Te dzīvoja piecas Ropu paaudzes. Viljama fon Ropa dēls ēku uzcēla 1820. gadā. Šī poļvarka ir pati lielākā Lietuvā. Aiz loga var redzēt skaistās cūku un govju kūtis. 20 gadu vecumā viņš devās uz Romu un pavadīja tur septiņus gadus, mācoties itāļu kultūru, valodu, arhitektūru. Iedvesmojies no Romas arhitektūras, Pakrojā viņš ieviesa klasicisma stilu. Ēku pabeidza celt mazdēls Hermanis. Lietuvā tā ir pati lielākā saimniecība klasicisma stilā,” stāsta gids.

VIENĪGĀ ORIĢINĀLĀ LIETA — kamīns.

Kabinetā kamīns atgādina par klasicisma stilu, taču tā ir vienīgā oriģinālā lieta, kas saglabājusies pēc Otrā pasaules kara. Kamīns ir pārbūvēts par krāsni. “Baronam fon Ropam bija tik gudri cilvēki, ka krāsnī iebūvēja inovāciju. Krāsnij ir divi rokturi, kas aizver šīberus, kas iziet uz ārsienām. Krāsns tika uzbūvēta tā, lai ziemā apsildītu ārsienas,” atklāj gids.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ģimene bija ļoti uzņēmīga un inovatīva. Ēkā bija pat ārsta kabinets, kurā strādājis no Eiropas atvests labākais ginekoloģijas speciālists. Pie kabineta augstu virs durvīm ir grāmatu plaukts. Pie tā varējis tikt pa trepēm, kuras bija ārsta kabinetā. Tās bija ārsta grāmatas par medicīnu. Tik augstu tās bija tāpēc, lai bērni netiktu klāt. Trešajā stāvā bija divas istabas baronesēm, kuras gaidīja dzemdības, tāpēc arī bija ārsts. Šī saimniecība bija centrālā, un apkārt tai bija vēl četrdesmit, kas piederēja baronam fon Ropam. Trešajā stāvā bija 11 istabas, kurās dzīvoja bērni.

BARONIEM FON ROPIEM patika lielīties ar jaunākajiem izgudrojumiem.

Turpat no kabineta lejā ved trepes uz virtuvi — kalpones ar traukiem nokļuva lejā virtuvē pa īsāko ceļu. Interesanti, ka kalpotājas bija tikai jaunas meitenes — no 12 līdz 20 gadiem. “Meitenēm 20 gados jau bija jāprecas un jādzemdē bērni, lai nākotnē būtu strādnieki. Trauki, kas bija atvesti no Rietumeiropas, bija ļoti vērtīgi. Darbs bija ļoti atbildīgs. Ja kādu saplēsa, palika bez darba un iztikas līdzekļiem. Zēniem bija jāstrādā lauksaimniecībā,” stāsta gids.

Ēdamistabā tagad ir restorāns. Klasicisma stilā jābūt anfilādei, un tā ir — cauri durvīm var redzēt no viena gala līdz otram. Protams, baronu fon Ropu laikā ēdamzāle izskatījās citādāk. Pie baroniem viesojās tikai augstdzimuši vācu izcelsmes cilvēki, deju zālē skanēja mūzika. Barons aicināja vīriešus uz īpašu telpu, kur iepazīstināja ar 19. gadsimta jaunākajiem izgudrojumiem, arī stereobrillēm un sekstantu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Interesants ir stāsts par to, kā baroni deva mājienu, ka viesiem laiks posties uz mājām. Baronu Ropu dzīves laikā viesi viņu mājā naktī nepalika, jo nebija vietas. Kā viesus izvadīt? Mājā bija ļoti daudz sveču. Kad tās izdega, kalpone aizdedza jaunas. Un pienāca brīdis, kad izdega viena svece, otra, trešā, bet neviens jaunu neaizdedzināja, savukārt barons ar baronesi devās uz savu guļamistabu. Viesi ievēroja šos delikātos mājienus un arī devās mājās. 

Fakts

● Pakrojas muiža rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1531. gadā.

● Minsteres grāfiene Aleksandra 1786. gadā apprecējās ar Vilhelmu fon Ropu, un īpašums kā pūrs nonāca Ropu dzimtas īpašumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

● Pakrojas muižā saimniekoja vairākas Ropu paaudzes: Teodors (1783—1852), Hermans (1810—1890), Leons (1860—1940), Jūlijs (1910—1944).

● Pirmās muižas ēkas bija koka. Muižas ēkas ķieģeļu ansamblis celts 1817.—1840. gadā no vietējiem materiāliem.

● 1835.—1840. gadā muižā tika izveidots liels angļu stila parks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

● 1866. gadā tika izveidota muižas aptieka un slimnīca.

● 1897. gadā Pakrojā darbojās paraugkredītsabiedrība, kuru vadīja barons Leons fon Rops.

● 1909. gadā muižā bija alus darītava un tvaika dzirnavas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

● Pēc Pirmā pasaules kara Pakrojas muiža bija paraugsaimniecība, kas slavena ar rūpniecisko lopkopību.

● Pēc 1922. gada zemes reformas Ropiem tika atstāts muižas centrs un 300 ha zemes. Tika veikta meliorācija, tālāk attīstīta lopkopība, dārzkopība, biškopība.

● 1940. gadā Jūlijs fon Rops pēc testamenta mantoja īpašumu. Kara laikā muižā atradās vācu repatriācijas štābs. 1944. gadā Jūlijs fon Rops kopā ar kara bēgļiem atkāpās uz Rietumiem un acīmredzot gāja bojā, jo par viņa likteni nekas nav zināms.

● Pēc kara Pakrojas muižā tika izveidota padomju saimniecība.

● 1959. gadā pilī tika veikts remonts, līdz 1979. gadam bija lauksaimniecības tehnikums, vēlāk lauksaimniecības personāla apmācības skola.

● Šobrīd rekonstruētajās Pakrojas muižas ēkās tiek nodrošinātas naktsmītnes, ēdināšana, zāles noma, pasākumu organizēšana, aktīvās atpūtas pakalpojumi, organizētas tematiskas ekskursijas un izklaides.

Avots: pakruojo-dvaras.lt

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.