Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Neretas pusē satraucas par sliktajiem ceļiem un skolu nākotni

DAUDZ BAŽU UN JAUTĀJUMU. Aizkraukles pašvaldības pārstāvji tiekas ar Neretas apvienības iedzīvotājiem. Imanta Kaziļuna foto

Aizkraukles novada pašvaldība pagājušajā nedēļā tikšanos ar iedzīvotājiem rīkoja Neretā. Uz to ieradās vairāk nekā 40 interesentu, liela daļa no Mazzalves pagasta. Divu stundu laikā garākās diskusijas bija par draudiem skolām un grants ceļiem. Pavīdēja arī pa kādai vietējo, konkrēti neretiešu iniciatīvai, vēlmei uzlabot ciemata centru un peldvietu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ceļus kopt grib arī vietējie

Tā kā viens no šīgada darbiem Neretas apvienībā ir ūdensapgādes tīkla paplašināšana, iedzīvotāji vēlējās zināt, vai tā skars arī Jēkabpils ielu Neretas centrā? Juris Gorbačovs, Neretas apvienības pārvaldes vadītājs, saka, ka ne tikai to, bet arī Saules un Kalēju ielu, un kopumā tam plāno pieslēgt vairāk nekā 30 privātmāju. Reāli darbi varētu sākties nākamajā gadā, šis gads paies, izstrādājot tehnisko dokumentāciju. Tāpat plānā ir Dienvidsusējas kreisā krasta rajona ūdensapgādes sistēmas renovācija vai jaunas izbūve. Ūdensapgādi uzlabos arī Sproģos, Pilskalnē un Ērberģē.

Līdzīgi kā citos novada pagastos, arī Neretas apvienībā mainīs ielu apgaismojuma spuldzes uz ekonomiskajām LED lampām. Nomaiņu plāno veikt līdz aprīlim.

Aktuālo autoceļu tēmu iedzīvotāji iesāka ar jautājumu par iepirkumu saistībā ar ceļu uzturēšanu ziemā. Uzņēmums “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kas iepirkumā uzvarēja, tomēr netika galā ar pienākumiem, un tos uzticēja citam. Pārmetumi bija par to, ka iepirkumā iekļautie nosacījumi vietējiem ceļu uzturētājiem neradījuši vēlmi tajā piedalīties. Pašvaldības pārstāvji teic, ka no kļūdām mācās arī viņi un turpmāk iepirkuma noteikumus veidos tā, lai tajā var piedalīties arī vietējie, piemēram, Neretas uzņēmēji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šogad un nākamajos divos gados Neretā atjaunos segumu Upju ielai, vienīgajai, kas šajā ciema pusē palika bez dubultās virsmas apstrādes, un pašlaik ir kritiskā stāvoklī. Neretas pagastā remonts būs arī ceļu posmiem Drusti—Svajāni un Nereta—Stopāni.

Izcili slikts remonts

Nākamais jautājums par ceļiem bija no Mazzalves pagasta iedzīvotājiem, kuri izmanto ceļu, kas ved gar valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāli “Mēmele”. Lai arī tas nav pašvaldības pārziņā, vai tomēr tās pārstāvji var šo jautājumu “pakustināt”? Ceļš vietām ir zemāks par līdzās esošo lauku, līdz ar to krājas ūdens, veidojas bedres un tas kļūst neizbraucams. Juris Gorbačovs teic, ka pagājušajā vasarā par šī ceļa uzturēšanu runāja ar uzņēmumu “Latvijas valsts ceļi” (LVC), bet panākta tikai vienošanās par ceļa virsmas apstrādi pret putekļiem. Arī novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums saka, ka par šo ceļu, kā arī ceļu Daudzeva—Sunākste pagājušajā gadā trīs reizes runājis ar LVC pārstāvjiem, diemžēl pašlaik risinājuma nav. Sūdzības no iedzīvotājiem bija arī par Zaļās ielas segumu Ērberģē. To gan salaboja, bet tik nekvalitatīvi, ka nepagāja pat mēnesis, kā izveidojās jaunas bedres. Uzņēmums, kurš šo segumu ieklāja, devis divu gadu garantiju, bet, redzot situāciju, vēlējies atteikties no līgumsaistībām.

Vajag soliņu un suņu peldvietu

Kalēju ielas iedzīvotāji Neretā vēlas, lai palielina peldvietu pie Dienvidsusējas. Vasarā, īpaši karstajās dienās, peldēties gribētāju ir ļoti daudz, visiem vietas nepietiek. Tik vien vajadzētu, kā izpļaut krastu un atvest pāris kravas smilšu. Tāpat viņi pie upes vēlas solus, kādi senāk bija novietoti, bet kāds, iespējams, makšķernieki tos aiznesuši. Solu nav, un pie upes atbraukušie, piemēram, gados vecāki cilvēki sēž mašīnā un dabasskatu vēro caur logu. Tāpat peldvietā derētu ierīkot spēļu laukumu bērniem, kā arī novietot pamatīgākas atkritumu urnas. Tā kā Neretā daudziem ir suņi, karstajās vasaras dienās viņi ar saimniekiem arī dodas peldēt. Tāpēc prātīgi būtu atvēlēt īpašu vietu viņiem, un pie tās izvietot zīmi, ka tā ir suņu peldētava. Domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka februārī apstiprinās nolikumu par iedzīvotāju padomju izveidi. Padomēm piešķirs arī finanses, savukārt ar tām iedzīvotāji varētu realizēt iepriekš minēto.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tā kā Neretā drīzumā būs tūristu informācijas punkts, uz šejieni brauks vēl vairāk tūristu. Viņu ērtībām vajadzētu ierīkot laukumu, kurā būtu vieta ugunskuram, mangals gaļas cepšanai.

Ar skūteri pa kapiem

Otrs būtisks jautājums, kurš nav risināts vairākus gadus, ir nedēļas nogalēs laukumā pie Ķesteru kapiem notiekošais. Šo vietu iecienījuši jaunieši, laukumu piemētā ar atkritumiem, salauž pie kapiem esošo informācijas stendu. Redzēts arī, ka jaunieši pa kapiem braukā ar skūteriem. Ieteikums šo vietu biežāk apmeklēt pašvaldības policistiem.

Juris Gorbačovs teic, ka novadā trūkst pašvaldības policistu un uz Neretu viņi atbrauc vien reizi nedēļā. Risinājums būtu laukumā pie kapiem izvietot novērošanas kameras. Kad jauniešu vecākiem parādīs video, kur redzams viņu bērns, cerams, ka rezultāts būs. Pretējā gadījumā vecāki pat netic, ka viņu atvase varētu būt šajā vietā, turklāt nodarboties ar huligānismu. Novērošanas kameras ar automašīnas numura noteicēju ir ierīkotas pie Neretas autoostas. Pateicoties tām, varēja pieķert jauniešus, kuri tur izdomāja paārdīties ar automašīnām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bēdīgs dēlis centrā

Neretieši vēlas sakārtotāku ciema centru. Pašlaik Raiņa ielas malās augošās liepas izskatās neestētiski, vajadzētu risināt jautājumu par satiksmes drošību. Ielas abās malās pie veikaliem pircēji novieto automašīnas, iela nav pārredzama, un šķērsot to dažkārt ir bīstami. Neretas ziņojumu dēlis Raiņa un Pētera Lodziņa ielas stūrī izskatās bēdīgs. Nepievilcīgu Neretu padara pamestie privātīpašumi, kuri pamazām pārvēršas par graustiem.

Juris Gorbačovs saka, ka Raiņa ielai plānota rekonstrukciju. Pēc tās automašīnu stāvēšana būs atļauta tikai ielas vienā pusē — pie veikala “Falko”. Koki ir pašvaldības īpašums un par tiem jālemj kopējā apspriedē ar iedzīvotājiem. Ar pamesto privātmāju saimniekiem saziņa notiek divus gadus, bet pagaidām pārsvarā bez rezultāta. Nepievilcīgs, ar pusnodegušu māju ir arī Pilskalnes centrs. Par tās likteni pašvaldība interesējusies novada būvvaldē. Tā savukārt var piemērot sodu ēkas īpašniekam.

Kritērijiem atbilst tikai trīs skolas

Iedzīvotāji pašvaldībai uzdeva konkrētu jautājumu — kāds būs Mazzalves pamatskolas liktenis? Paliks tikai sešas klases vai skolu slēgs? Arvis Upīts, Aizkraukles novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītājs, teica, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktiem kritērijiem novadā atbilst tikai trīs skolas — Skrīveru un Kokneses vidusskola, kā arī Bebru pamatskola. Piemēram, Aizkraukles vidusskolai, kas ir reģionālā centra skola, vidusskolas plūsmā nepieciešami 120 skolēni. Pārējām novada vidusskolām — 60 izglītojamie. Šobrīd Neretā šajā vecuma grupā ir mazāk par pusi — 23 jaunieši. Identiska situācija ir Jaunjelgavā, nedaudz labāka Pļaviņās. Kritērijos noteikts, ka posmā no 1. līdz 3. klasei jābūt 30 skolēniem, un tikpat arī no 4. līdz 6. klasei un no 7. līdz 9. klasei. Mazzalves pamatskolā šis kritērijs neizpildās tikai 4. — 6. klašu posmā, pārējās klasēs skolēnu skaits ir pietiekams. Kopumā pamatskolai drīkst būt 10% atkāpe no noteiktā skolēnu skaita. Ja atkāpe ir lielāka, trūkstošo daļu finansē pašvaldība. Skarbāki noteikumi ir vidusskolas klasēm. Ja pietrūkst kaut viens izglītojamais, skola nesaņems mērķdotācijas no valsts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atbilde jāsniedz līdz 1. jūnijam

Izglītības reformā šobrīd notikumi virzās uz to, ka līdz martam izstrādātos kritērijus jāapstiprina valdībai, par tiem jābalso Saeimas deputātiem, un jaunā kārtībā stājas spēkā no 1. septembra. Arvis Upīts saka, ka vēl pirms pāris mēnešiem pašvaldība situāciju neuztvēra tik sakāpināti, jo šķita, ka tādām pārmaiņām nepieciešams laiks, vismaz divi — trīs gadi. Tagad pēdējais brīdis, kad pašvaldībai visām novada skolām jāpasaka, kāda būs jaunā kārtība nākamajā mācību gadā, ir 1. jūnijs. Joprojām esot cerība, ka Saeimā kāda no partijām panāks kādas pozitīvas izmaiņas un reforma nebūs tik sāpīga.

Leons Līdums piebilst, ka vienmēr sarunās ar IZM pārstāvjiem uzsvēris — Nereta ir pierobežas skola, un puse no apkārtējās teritorijas ir Lietuvā. Turklāt, kā jau pierobeža, tā nav blīvi apdzīvota. Ja stātos spēkā jaunie noteikumi, pašvaldībai uz šo brīdi budžetā nav naudas, kuru maksāt kā kompensāciju par trūkstošajiem skolēniem. “Senāk pat sapnī nevarēju iedomāties situāciju, kad vidusskolēnus no Aizkraukles vajadzētu vest uz Skrīveriem vai Koknesi. Šodien tas draud kļūt par realitāti,” saka Leons Līdums.

Zālē esošie vecāki sacīja, ka, ja stātos spēkā šāda izglītības sistēmas reforma, cietēji būtu gan bērni, gan viņu vecāki. Ja bērnam mācības sākas astoņos, bet līdz skolai jābrauc stunda, tas nozīmē, ka jāceļas jau sešos no rīta.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arvis Upīts teic, ka pašlaik nav runa par novadā esošo skolu likvidāciju, bet gan par posmu jeb pakāpju samazināšanu, piemēram, vidusskolas par pamatskolām. Turklāt paredzēts arī noteikums, ka pamatskolas klasēm pašvaldībai jānodrošina skolēnu transportēšana uz skolu un mājās. Tāpat cerības vieš pašlaik vēl neapstiprinātas idejas par skolu pieejamību, respektīvi, ja bērnam ceļā līdz skolai jāpavada vairāk nekā 40 minūtes, tad pieļaujama būtu tuvākās skolas saglabāšana.

Satrauc lielā maksa par apkuri

Sanāksmē izskanēja arī jautājums, kāpēc pašvaldība iepriekš nebrīdināja par apkures tarifu pieaugumu Ērberģē? Šobrīd par siltumu rēķins ir tik liels, ka vienam otram pensionāram to teju neiespējami apmaksāt. Varbūt ir iespēja maksājumu sadalīt un daļu maksāt avansā vasarā? Pārvaldes vadītājs saka, ka tas ir iespējams, ja šāda iniciatīva būs no pašiem iedzīvotājiem. Šāda apmaksas sistēma ir Neretā. Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns teic, ka ir pieejami pabalsti komunālajiem maksājumiem. Ja pensionārs atbilst nosacījumiem, lai varētu to saņemt, un tādu, cik zināms, ir vairums, pašvaldība palīdzēs ar rēķinu apmaksu. 

2023. gadā realizētie projekti

 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas piebraucamā ceļa un laukuma sakārtošana — 70 tūkstoši eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

 Vidusskolas basketbola laukuma un skrejceļa seguma, skolas sienas, jumta un noteku remonts par kopējo summu 20,5 tūkstoši eiro.

 Pērn Neretā atjaunoja autoparku, līzingā paņemot divus vieglos kravas furgonus, kā arī nopirka pacēlāju un minitraktoru.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.