Vēlme izcelties pārvēršas idiotismā

– Sveiki, mani sauc Maiga Ciska. — Prieks iepazīties, esmu Stīvs Gulbis. Tieši tik amizanta vārdu spēle sanāktu, ja šīs abas reālās personas satiktos. Tas ir labs piemērs, cik nopietna un svarīga ir bērna vārda izvēle. Tas, kādu vārdu bērnam liekam, atsauksies uz viņa dzīvi, attiecībām ar līdzcilvēkiem, un pat psiholoģisko veselību. Ir jādomā soli uz priekšu. Pats par sevi personvārdiem Maiga un Stīvs nav ne vainas, bet salikumā ar uzvārdu rodas amizants apzīmējums.

Šonedēļ publicēja Dzimtsarakstu departamentā reģistrētos datus par 2023. gadu, tostarp, neparastākos jaundzimušo vārdus Latvijā. Pērnā gada personvārdu unikums ir zēnam dotais vārds Miesassargs. Grūti iedomāties, kas vecākiem galvā, cik ļoti mīļa ir šī profesija vai nez kādi vēl iemesli pamudinājuši puisēnam dot tik savdabīgu vārdu. Vēl gadu iepriekš bija jūtams svešzemju iespaids, starp unikālajiem jaundzimušo vārdiem bija sastopama Čampakalata, Šadia, Kai, Manalo un citas pērles. Kādā austrumu zemē šie personvārdi ir ierasta lieta, bet Latvijas rotaļu laukumā vienaudžiem, mēģinot sasaukt Čampakalatu, vieni izmežģīs mēli, citi izbolīs acis izbrīnā.

Personīgi man simpatizē neierasti vārdi Kairo, Esme, Enzo un citi, taču visam ir saprāta robeža. Nosaukt bērnu par Miesassargu šķiet kā ņirgāšanās, ļauns, neizdevies vecāku joks. Gribot negribot, nākas domāt racionāli — kā līdzcilvēki uztvers šādu bērna vārdu, kā un kad viņš pats to spēs izrunāt, kādas sekas tas atstās uz viņa personību, mīļvārdiņš būs saīsināta versija — Miesiņš? Vajag tikai mazliet, lai modernisms vai vēlme izcelties pārvērstos idiotismā. Savu radošumu vai ekscentrismu var izpaust dažādi, tāpēc nevajag ņirgāties par bērnu. Iespēja, ka mēs sastapsim pieaugušu Miesassargu, ir gaužām niecīga. Pērn palielinājies vārdu mainījušo personu skaits — 2023. gadā tas mainīts 237 cilvēkiem. Mainīt vārdu personas visbiežāk vēlējušās tādēļ, ka tas apgrūtinājis iekļaušanos sabiedrībā. 2011. gadā kādam puisēnam dots vārds Žikivators, personvārdu datu bāzē šodien tas gan vairs nav atrodams. Interesanti, ka juridiski vispār ir iespējams dot bērnam specifiskus vārdus, jo dažos gadījumos ir skaidrs, ka tas ir aizskarošs. Cik zinu, šovu dalībniecei Magonei meitu par Latviju saukt neatļāva, savukārt divām zeltenēm ir dots skanīgi līdzīgs vārdiņš — Latvīte.

Latviešu kultūrā mums ir tuvs teiciens “ielikts šūpulī” — piemīt no dzimšanas. Kādu nākotni vecāki vēl bērnam, nosaucot viņu par Miesassargu, paliks neatbildēts jautājums. Vēlējums citiem topošajiem vecākiem, atcerēties — kā kuģi nosauksi, tā arī tas peldēs!