Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Necieņa vai slinkums?

MI veidota ilustrācija

Šīs pārdomas neradās vienā dienā. Ikdienā, kad virsroku ņem kas cits, tas aizmirstas. Un tad atkal atgriežas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Daudzviet sākušies svecīšu vakari. Līdzīgi kā kapusvētkos tiek sapostas tuvinieku kopiņas, ko pārklāj ar skujiņām un pēdējiem rudens ziediem. Iedegtās svecīšu liesmiņas aiznes sveicienus mūsu aizsaulē aizgājušajiem tuviniekiem.

Kā medaļai ir otra puse, tā arī kapsētai. Par maz būtu teikts, ka tā ir nepatika, kas pārņem, paraugoties aiz kapu vārtiem.

Sen vairs nav svešs jēdziens “atkritumu šķirošana”. Ar to domājam ne tikai sadzīves atkritumus, bet arī visus pārējos. Atkritumu šķirošana paredzēta arī kapsētās, un tās nav tikai pārziedējušās puķes vāzēs. Šķiet, pieaugušiem cilvēkiem, ja kaut cik skolā gājuši, vajadzētu mācēt izlasīt “plastmasa un stikls”, “kompostam”, “ugunskura vieta”. Tāpat arī vajadzētu saprast, ka plastmasas un stikla sveču traukus un polietilēna maisiņus liekam attiecīgajā konteinerā. Komposta kaudzē metam pārziedējušās puķes, nezāles, lapas un citas lietas, kas bioloģiski sadalās. Ugunskura vieta paredzēta tam, kas deg —skujām, zariem. Taču, paskatoties uz atkritumu kalniem, rodas iespaids, ka visu var samest vienā kaudzē — tajā, kura ir vistuvāk kapsētai. Ugunskura un komposta kaudzē nonāk sveču trauki, puķupodi, nederīgās vāzes, mākslīgie ziedi, kastes, arī vainagu lentes. Protams, kopjot kapus, varam likt visus atkritumus vienā maisā. Bet pēc tam taču to puķupodu vai sveces trauku var atlasīt un visbeidzot arī maisiņu iemest paredzētajā vietā. Dažam pat slinkums maisu izbērt, tā tas tur stāv ar visiem atkritumiem. Kādam pēc tam jārakņājas pa tām kaudzēm un viss ir jāsašķiro — kapu pārziņiem, strādniekiem. Paši no sevis atkritumi nekur nepazūd.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nesen sarunājos ar kādu kapu pārzini, un viņai var piekrist, ka apbedīšanas birojos nav jāpērk koka krusts, lai pēc mēneša tas nonāktu ugunskura vai komposta kaudzē. Tāpat arī retais painteresēsies, kā atbrīvoties no vecajām apmalēm, soliņiem un citām sen nokalpojušām lietām.

Dažkārt grūti saprast, kas cilvēku pamudina tā darīt. Savā mājā spēj šķirot atkritumus, ārpus mājām tas nav vajadzīgs. Kas tas ir — slinkums, bezkaunība, nolaidība, nevīžība?

Pat pietrūkst vārdu… Manuprāt, tā ir tikai necieņa pret otra darbu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.