Ingus Ostrovskis ar domubiedriem nodrošina dzīvību glābjošus medicīnas komplektus cietušajiem

Šīs rindas drukājot, ērberģietis Ingus Ostrovskis veic pēdējos sagatavošanās darbus, lai dotos kārtējā braucienā uz Ukrainu. Viņš ir viens no latviešu drosmīgajiem brīvprātīgajiem, biedrības “Bruņotava” pārstāvis, kurš kopš kara sākuma sniedz atbalstu brīvības cīnītājiem. Palīdzot ukraiņiem, viņš stiprina Latviju. Kopumā nobraukts aptuveni 100 000 kilometru. Tie ir apmēram seši mēneši kopš kara sākuma, ko Ingus pavadījis Ukrainā vai ceļā uz to. Īsākais brauciens bija trīs dienas, ilgākais — gandrīz mēnesi.
— Ukrainas karš tavā dzīvē ieviesa vērienīgas pārmaiņas?
— Ilgus gadus dzīvoju ārzemēs — kādu laiku Anglijā, pēc tam saņēmu labu darba piedāvājumu un pārcēlos uz Āziju. Lielas pārmaiņas, tostarp biznesa vidē, notika pandēmijas laikā. Daudz kas bruka un juka, atgriezos Latvijā. Mani “vilka” atpakaļ uz dzimteni, bet īsti nezināju, ko vēlos darīt, tādēļ pēc laika atkal atgriezos Londonā. Janvārī atbraucu atvaļinājumā uz mēnesi, sākās runas par karu Ukrainā. Tas mani savā ziņā atgrieza Latvijā, un tā arī prom neaizbraucu. Pieteicos Zemessardzē, bet tobrīd mani nepaņēma, jo iedzīvotāju atsaucība bija liela. Apzinājos patieso situāciju, noliku savas prioritātes malā un kā brīvprātīgais sāku vest palīdzību Ukrainas armijai. Tas bija sniega bumbas efekts — kad sāku darīt un nespēju apstāties.