Galapietura — mežs

Atrasts krūmos ieaudzis “Rīgas satiksmes” autobuss. Ar tādu “atradumu” dalījies kāds mikroblogošanas vietnes “X” lietotājs. Sak, autobusa galapietura. Pēc fotogrāfijas spriežot, transportlīdzeklis šajā vietā atrodas ilgāku laiku un ir arī izdemolēts.

Grūti gan pateikt, kā šis braucamais tur nokļuvis, katrā ziņā, lai no tā atbrīvotos, izraudzīts vieglākais ceļš — kas nederīgs, to aizvest uz mežu. Dažkārt cilvēku fantāziju tiešām nākas apbrīnot. Tā pirms vairākiem gadiem, braucot vilcienā uz Rīgu, redzēju egli, ap kuru aplī bija saliktas skārdenes. Tā vietā, lai tās saplacinātu un nogādātu atkritumos, aizveda uz mežu. Tādus piemērus varam nosaukt daudz, jo uz mežu, tā teikt, tālāk no acīm, aizved visu, ko vien var — riepas, traukus, mēbeles un ko tik vēl.

Nemēslot mežā aicina norādes, par kaitējumu gadu gadiem skaidrots dažādās aktivitātēs. Laikam jau nelīdz arī cūcīgākā no visiem “meniem” — Cūkmena — atgādinājums: nemēslo mežā, tapsi par cūku! Vieni Lielajās talkās atkritumus savāc, citi piedrazo no jauna. Nav brīnums, ja pēc pāris gadu piedalīšanās cilvēkiem šī iemesla dēļ nolaižas rokas. Piemēram, 2019. gadā no mežiem izvesti divi tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināmi apmēram 26 (!) vilciena kravas vagoniem.

Vēl pirms dažiem gadiem uzsvēra, ka mežu tīrības problēmu risinātu PET pudeļu depozīta sistēmas ieviešana. Nu tā darbojas, bet tik un tā, lai arī mazāk, tās iztukšotas nonāk gan ceļmalās, gan mežos.

Arī mūsu laikrakstā ik pa laikam sludinājumos lasāms, ka uzpērk nolietotus braucamos. Ir taču iespēja nodot nolietoto elektrotehniku un citas nederīgas lietas. Kāds noteikti iesauksies, ka tas ir dārgi. Piekrītu, lēti nav. Ja var samaksāt par transportu, ar ko visu drazu nogādāt mežā, un kādam izpalīgam par smagāku lietu pacelšanu, tad var norēķināties arī atkritumu nodošanas punktā.

Runājot par “Rīgas satiksmes” autobusu, atliek tikai minēt, kā tas tur nonācis. Nedomāju, ka tāds uzņēmums nezinātu, kā utilizēt nederīgo tehniku, un ne jau šis ir bijis vienīgais autobuss, kas satiksmē vairs nav izmantojams. Kur gan nonākuši pārējie? Ja reiz nebija, kur likt, būtu aizveduši uz kādu lauku bērnudārzu, kam apkārt lielāka teritorija, bērniem noteikti patiktu. Vēl vairāk izbrīna, kā tas nav pamanīts agrāk? Tikai viens cilvēks tam garām gājis? Cerams, ka šāda gabarīta atradums būs vienīgais.