Agita Grīnvalde-Iruka
Atzīmējot tēlnieka Zigrfīda Sapieša 100. jubileju, tieši mākslinieka dzimšanas dienā Mazzalves pagasta izstāžu zālē atklāta novadniekam veltīta izstāde.
Palīdz Pasaules latviešu mākslas centrs
Tēlnieka Zigfrīda Sapieša vārds Aizkraukles novadā plašāk izskanēja 2019. gadā, kad no mākslinieka dzīvesvietas Skotijā uz Latviju atgādāja viņa darināto koka skulptūru kompleksu “Sibīrijas krusti” un uzstādīja Sunākstes pagasta centrā. Zigfrīds Sapietis ir mūsu novadnieks, savus bērnības gadus pavadījis sākumā Mazzalves pagastā, kur ir viņa tēva dzimtas saknes, te arī vienu gadu skolā mācījies, vēlāk pārcēlies uz mātes dzimto pusi Sunāksti.
Mazzalves saieta nama vadītāja Žanna Miezīte izstādes atklāšanā sacīja, ka ļoti vēlējusies mākslinieka jubilejā veidot izstādi, taču bijis ļoti maz materiālu, tāpēc sazinājusies ar Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs, lai runātu par iespējamo sadarbību. Centra izpilddirektors Kārlis Kanderovskis, kurš izstādes atklāšanas dienā paviesojās gan Sunākstē, gan Mazzalvē, atsaucās aicinājumam un sadarbības rezultātā tapa šī izstāde.
Darbi atgriežas Latvijā
“Pirms divdesmit gadiem, kad mēs veidojām centru, bija sajūta, ka trimdas latviešu māksla ir apdraudēta. Mākslas darbi var nonākt tādu cilvēku rokās, kuriem nav ne jausmas par to nozīmi un vērtību. Radās doma šos mākslas darbus apkopot un rast tiem mājvietu Latvijā. Atradām to Cēsīs un pirms desmit gadiem atvērām pirmo galeriju. Tas bija gads, kad 90 gadu vecumā mūžībā devās Zigfrīds Sapietis — viena no mūsu zvaigznēm. Šobrīd mūsu arhīvā ir ap diviem tūkstošiem trimdas latviešu mākslinieku darbu un vislielākie, apjomīgākie un iespaidīgākie ir tieši Zigfrīda māla skulptūras un kokgriezumi. Pirms vairākiem gadiem mūsu kolēģis Dainis Mjartāns devās uz Skotiju satikt Zigfrīda atraitni Paulu un tā pie mums nonāca viņa darbi. Zigfrīda Sapieša, kura vārds tobrīd pie mums bija maz zināms, darbu izstāde Latvijā pirmo reizi tika veidota 1996. gadā. Centra mērķis ir šos māksliniekus popularizēt Latvijā un iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar viņu veikumu. Šī gada maijā Cēsīs plānota plašāka izstāde, kas būs veltīta Sapietim un gada beigās Rīgā. Izstāde Mazzalvē ir labs ievads mākslinieka atcerei viņa simtgadē,” sacīja Kārlis Kanderovskis.
Viņš atzīst, ka māksliniekam ir ļoti interesanti kokgriezumi, un Zigfrīds savās atmiņās rakstījis, ka bērnībā vienīgais, kas viņam bijis vajadzīgs, ir kabatas nazis, jo jebkuru mantiņu, ko viņš gribējis, varējis izgriezt pats.
Kārlis atklāj, ka Zigfrīdam Skotijā bija ļoti daudz draugu un izstādes atklāšana Mazzalvē tika translēta tiešraidē internetā, lai mākslinieka draugi un ģimene arī varēto tai sekot līdzi.
Atceras Mazzalvi un Sunāksti
Kontaktus ar Zigfrīdu Sapieti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzturēja un tikās ar viņu mazzalviešu Vectirānu ģimene — Anita un Elmārs. “Man bija tas gods mākslinieku satikt dzīvē, kad viņš 1993. gadā ieradās Latvijā kārtot tēva īpašuma dokumentus. Toreiz viņš viesojās arī Mazzalves skolā, apskatīja tēva māju vietu “Āženiekos”, vēlāk sarakstījāmies, pie mums vairākas reizes ciemojies arī Zigfrīda dēls Džulians,” pastāstīja Anita un citēja fragmentus no mākslinieka rakstītajām vēstulēm, kurās viņš dalās atmiņās par savu ģimeni, dzīvi Mazzalvē un pārcelšanos uz Sunāksti, un vēlākajām gaitām.
Iepazīst caur darbiem un informāciju
Izstādes atklāšanā piedalījās arī Sunākstes saieta nama vadītāja Vineta Lavrenoviča, bibliotēkas vadītāja Ramona Ukrina un novadpētnieks un vēstures pētnieks Andris Šinke, kurš vāc un apkopo materiālus arī par Sapieti. Ramona Ukrina pastāstīja, ka novadniekam veltīta izstāde tiek veidota arī Sunākstē. “Mazzalvieši Zigfrīdu Sapieti izstādē var iepazīt caur viņa darbiem, kas Sunākstē bija apskatāmi pirms četriem gadiem skulptūras “Sibīrijas krusti” atklāšanā. Sunākstieši šoreiz mākslinieku vairāk varēs iepazīt caur informatīvajiem materiāliem,” pastāstīja R. Ukrina. ◆
Reklāma