Maltīte — gan garšīga, gan skaista

Salāti “Vērša gads”. Foto no Brigitas Skaistkalnes personīgā albuma.

Jau labu laiku laikraksta “Staburags” lasītāji ar prieku gaida un izmēģina lappusē “Virtuvē” publicētās ēdienu receptes. Tās piedāvā Brigita Skaistkalne. Šoreiz — saruna ar viņu.

— No kurienes nākat, kas ir jūsu dzimtā puse? Jums ir tik interesants uzvārds. Vai zināt kaut ko par tā izcelsmi un esat bijusi Skaistkalnē?

— Skaistkalnē neesmu bijusi. Esmu dzimusi Alūksnē, nekad šo vietu nemainītu pret citu. Uzvārds ir no tēva. Viņš nācis no lielas ģimenes — septiņi brāļi un deviņas māsas. Par uzvārda izcelsmi diemžēl neko nepateikšu, nav vairs, kam pajautāt. Varbūt tā ir savulaik latviskota Šēnberga, tāpat kā Skaistkalnes ciema nosaukums? 

— Kāda ir jūsu izglītība un nodarbošanās?

— 22. novembrī apritēs 45 gadi, kopš esmu saistīta ar vietējo laikrak­stu, kam nosaukumi, līdzīgi kā citiem, laika gaitā mainījušies. Pašlaik tās ir “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Man ir vidējā izglītība, bet uzkrāta ilgu gadu pieredze korektores darbā. Tas bija pamatdarbs, bet ko tik neesmu redakcijā darījusi! Esmu bijusi kasiere, esmu pieņēmusi sludinājumus, esmu pildījusi datoroperatores pienākumus, ievadot tekstus. Esmu redakcijā pat malkas krāsnis kurinājusi un vienu laiku bijusi arī valdes locekle. Esmu sastādījusi arī krustvārdu mīklas. Darbs redakcijā patiesībā kļuva par dzīvesveidu. Pašlaik darbojos ārštatā, jo esmu pelnītā atpūtā.

Brigita Skaistkalne, jubilejas torti griežot. Foto no Brigitas Skaistkalnes personīgā albuma.
Salāti “Birztaliņa”.

— Kā nonācāt līdz ēst gatavošanas priekam, receptēm?

— Aizraušanās pārņemta no mammas Elgas Skaistkalnes, kura izgrieza no preses izdevumiem receptes, pirka pavārgrāmatas. Viņa mājās bija galvenā ēdiena gatavotāja, arī tad, kad es pilnu slodzi strādāju redakcijā. Pēc darba mājās gaidīja maltīte. Kad bija laiks, gatavojām arī kopā. To darīju no mazām dienām. Mammai patika skaistāk noformēt, piemēram, viltotajai siļķei allaž bija galva, aste. Jubilejās vistiņu sapildīja ar malto gaļu. Cik tās rocības bija, tik gatavoja. Mamma bija mākslinieciska, viņa adīja arī skaistus dūraiņus. Pa “mākslas līniju” aizgāja mammas dvīņubrālis grafiķis Ēvalds Vilks. Man ķēķis paņem daudz laika, dūraiņiem ne pārāk atliek. Daudz laika vajag produktu meklēšanai veikalos, gatavošanai. Kādreiz gribas arī kādus jaunus traukus nopirkt, lai viss skaistāk izskatītos, kad gatavie ēdieni jābildē.

Nu pēdējos divdesmit gadus vienai pašai atliek ņemties pa dzīvokļa virtuvi. Dzīvesdraugam Ērikam pie sirds vairāk iet tradicionālie ēdieni, bet man patīk arī izmēģināt ko jaunu.

Salāti “Divatā…”.



— Kur smeļaties recepšu idejas?

— Vairāk žurnālos latviešu un krievu valodā, to man jau ir kaudzes. Katru mēnesi turklāt tie vēl nāk klāt. Internetā mazāk, arī ēdiena gatavošanas raidījumos nenoskatu idejas, jo kā gan es varu likt “nošpikotu” recepti?! No žurnāliem paņemu ideju un eksperimentēju. Visas piedāvātās receptes pati esmu izmēģinājusi un pagatavoto nofotografējusi.

Pirmoreiz 2009. gadā sāku dalīties ar receptēm laikrakstā. Tapa “Ķēķa stāsti”. Pašlaik aizvien vairāk un vairāk parādās jaunas izejvielas, kas toreiz nebija, un visu ko gribas izmēģināt. Kad uznāk iedvesma, gatavoju arī apēdamas “glezniņas” uz šķīvja. Bijuši vērsis, kaķīši, gailis, arī pienenes un ceriņi.

Cenšos vienus un tos pašus ēdienus negatavot, izņemot tos, kas mājās garšo. Receptes no galvas nemācos, tās man ir pa rokai, īpaši salātu receptes ziemai. Citreiz uz ielas cilvēki nāk klāt un pateicas, citi prasa, kad būs grāmata.

Salāti “Marta randiņš”.

— Un kad būs grāmata?

— Nebūs grāmatas. To jau tāpat ir tik daudz, arī visādu blogeru. Cenšos piedāvāt dažādas receptes no nopērkamajiem produktiem. Man viss garšo, patīk dažādība. Cenšos arī, lai būtu skaisti, piemēram, ziemā varbūt sev nepirktu zaļumus, bet pašlaik esmu spiesta to darīt, jo bildei tos vajag. (Smaida.) Dārza man nav, viss pērkams, dažkārt labas kaimiņienes uzdāvina kādus dārzeņus.Nav tikai ēst gatavošana, Alūk­­snē ir burvīgs ezers. Man patīk peldēt, kad ir sezona, peldos katru dienu. Citu gadu pēdējoreiz to esmu darījusi oktobra vidū, šogad gan tā nesanāca.

Man patīk paslēpot savam priekam. Pagājušajā ziemā tas labi sanāca. Dažreiz arī padarbojos ar rokdarbiem, paskatos televīziju, lasu žurnālus.

Kūka “Ananasu kupols”.

— Kādu ēdienu gatavošanai dodat priekšroku?

— Ēdu visu ko, neko nesmādēju, un nav man mīļākā ēdiena. Tik daudz kas gatavots… Svešu tautu virtuvei nepievēršos, vairāk gatavoju tos, kas latvieša vēderam tuvāki. Tomēr pamazām pierodam arī pie kā neierastāka, piemēram, rukolas, avokado. 2009. gadā, kad sāku publicēt receptes, nebija tādu izejvielu. Turpretī pašlaik ir visādi jaunumi. Citreiz kaut ko nopērku un tikai pēc tam domāju, ko ar to darīt, citkārt speciāli meklēju kādu izejvielu.

Nevar jau tik daudz ēst pašlaik, jo peldēšana nesanāk, jāiet staigāt, lai būtu kustības. Parasti maltīti gan gatavoju tā, lai sanāk vēl arī otrai reizei, ko uzsildīt, jo tas taču aizņem daudz laika. Tādēļ, visticamāk, nereti cilvēki nopērk gatavu ēdienu. Dzīve ir tik steidzīga! Pati brīnos, kā pilna darba laikā visu paspēju. Citi ēd, lai dzīvotu, citi dzīvo, lai ēstu…

Svarīgi gatavot ar mīlestību, tad izdosies. To var just, ēdienu baudot. Arī pirms kovidlaika vairāk mājās gatavoju, kafejnīcas neapmeklēju.

Recepte. Laikraksta lasītājiem Brigita Skaistkalne piedāvā šo recepti — kā simbolu no Ziemeļaustrumvidzemes pērles Alūksnes, visaugstāk virs jūras līmeņa esošās Latvijas pilsētas.

Kūka “Ananasu kupols”. Bez cepšanas īsā laikā var pagatavot ļoti garšīgu desertu. Tas noderēs gan svētku galdā, gan ciemos ejot, turklāt šī kūka būs pietiekami liela un pietiks krietnākam tās baudītāju skaitam, taču varbūt arī ne — ar vienu gabaliņu šādas kūkas noteikti būs par maz. 

Lai to pagatavotu, jāiegādājas: 

◆ gatavu biskvīta ripu (komplekts no trim);

◆ lielā “skārdene” konservētu ananasu riņķīšu; 

◆ 800 gramu skāba krējuma; 

◆ glāze žāvētu melno plūmju; 

◆ glāze cukura;

◆ ēdamkarote (ar kaudzīti) želatīna.

Sakuļ skābo krējumu ar cukuru, pievieno smalki sagrieztas, iepriekš karstā ūdenī nomazgātas plūmes. Želatīnu uzbriedina ananasu kompota sulā un izšķīdina. Samaisa krēmu ar želatīnu un desmit minūtes to ievieto ledusskapī.

Vienu biskvīta ripu atstāj veselu, abas pārējās sagriež kubiņos. Sfēriskas bļodas iekšpusi izklāj ar pārtikas plēvīti un izliek ar iepriekš notecinātiem ananasu riņķīšiem. Pēc tam, mainot kārtas, vispirms liek bļodā krēmu, tad biskvīta kubiņus, pēdējo — krēma kārtu. Virsu nosedz ar veselo biskvīta ripu un kārtojumu ievieto ledusskapī, lai sastingst, vismaz stundu. Gatavu desertu apvērš uz lielā lēzenā šķīvja un noņem pārtikas plēvīti.

Sandra Giptere-Ivanova

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.