Tilti grūst, ceļi pārvēršas par bļodām. Jautājumu risina, jāgaida finansējums

Šī gada laikā Aizkraukles novada pašvaldības vadība tikās ar visu pagastu iedzīvotājiem. Tikšanās laikā daudz diskusiju bija par sliktajiem ceļiem. Dažkārt iedzīvotāji līdz galam neizprot, kas ir ceļa apsaimniekotājs, bieži par valstij piederošajiem ceļiem atbildību prasa no pašvaldības. Zalves pusē gada laikā situācija uz ceļiem uzlabojusies ļoti minimāli.

Ceļš Zalve – Lone, kas ir valsts pārziņā, ved arī no Zalves centra uz kapiem. Tas vietām joprojām ir ļoti bedrains. Citviet krūmi ceļa malā saauguši tik kupli, ka kombainam spoguļus lauž nost. Liela bēda ir tilts pār Zalvītes upi starp Vērtūžiem un ceļu Aizkraukle – Nereta. Uzliktas ceļazīmes par masas ierobežojumu, par ceļa un tilta sašaurinājumu, bet tas pašu tiltu nepadara drošāku. Arī nespeciālistam skaidrs, ka tas ir vairāk kā kritiskā stāvoklī. Puse no tilta braucamās daļas ir nobrukusi, bet balsti sašķiebušies, tomēr dīvainā kārtā balsta akmens sienu, kas vēl notur labo pusi no pilnīgas sabrukšanas.

Oficiāli tas nav ceļš

Dzintra Noreika, Zalves pagasta pakalpojuma centra vadītāja, saka, ka pirms gada saistībā ar tilta tehnisko stāvokli sazinājusies ar uzņēmumu “Latvijas valsts ceļi”. Tā pārstāvji ieradušies, apskatījuši objektu un viss, ko izdarījuši — uzlikuši ceļazīmes, kas ierobežo tilta braucamās joslas platumu. Vietējie iedzīvotāji, kas ar smago tehniku pār tiltu nebrauc, lielas pretenzijas neceļ, bet “Kalna Pālēnu” saimnieki, kas nodarbojas ar liellopu audzēšanu, katru dienu braucot pār šo tiltu, riskē.

Dzintra Noreika atzīst, ka nebūt ne labākā stāvoklī ir vietējās nozīmes ceļš, kas šķērso šo tiltu, ved līdz pagasta centram un tālāk aizvijas uz Loni. Posmā līdz Zalves kapiem tas gadiem ejot ir nosēdies, izveidojusies tāda kā bļoda, kurā krājas ūdens. Uzņēmums “Latvijas autoceļu uzturētājs” periodiski dziļākajās vietās pieber granti, bet tas ir īslaicīgs risinājums. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams izveidot grāvjus ūdens aizvadīšanai.

Saistībā ar pagasta centrā regulāri aktualizēto jautājumu par ceļu no daudzdzīvokļu mājām līdz kūtiņām, Dzintra Noreika saka, ka oficiāli tas nav ceļš. Kad vēl darbojās pagasta padome, iedzīvotājiem, katrai ģimenei piedāvāja rakstīt iesniegumu, un pamatojoties ar to piešķīra granti – 10 kubikmetrus katrai ģimenei. Ar šo daudzumu nobēra ceļu līdz kūtiņām. Neraugoties uz to, pašvaldība neplāno šo ceļu uzņemt savā bilancē, jo tas neatbilst nevienai kategorijai. Kūtiņas zalviešiem joprojām ir aktuālas un par to nomu noslēgti līgumi ar pašvaldību. Vieni tās izmanto kā noliktavu, citi tura lopus. Nomas maksa ir simboliska, daži eiro centi.

Juris Gorbačovs, Neretas apvienības pārvaldes vadītājs, par brūkošo tilta pār Zalvītes upi vieš cerības. Nesen no “Latvijas valsts ceļiem” saņemts apstiprinājums par plānotiem būvdarbiem un tie saskaņoti ar pašvaldību. Nākamie soļi ir iepirkums darba veicēju šajā objektā.

Ieva Niedra, “Latvijas valsts ceļu” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja teic, ka šobrīd ir uzsākta Zalvītes tilta projektēšana, pašvaldība izdevusi tehniskos noteikumus. Plānots, ka būvdarbi varētu tikt uzsākti 2025. gadā. Tilta tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts, tā nestspēja ir samazināta. Tāpēc uzstādītas svara ierobežojuma zīmes (3,5 t), kā arī satiksme pār tiltu tiek organizēta pa vienu tilta pusi ar maiņvirziena kustību.

Trūkst paša svarīgākā – naudas

Aizkraukles novadā līdzīgā situācijā ir vēl vairāki tilti. Viens no tiem ir Seces pagastā pār Lauces upi. Jau pāris gadus tam noteikts braukšanas ierobežojums, izvietotas ceļazīmes, brauktuvi norobežojoši šķēršļi, kuriem teorētiski jāregulē transporta plūsma, vismaz tik, lai uz tilta vienlaikus neatrastos divas kravas automašīnas. Realitātē šīs zīmes un šķēršļus braucēji neņem vērā, jo, piemēram, platā lauksaimniecības tehnika pretējā gadījumā nevarētu nokļūt upes otrā pusē. Seces pagasta pakalpojumu centra vadītāja Gundega Zarāne saka, ka šim tiltam ir sagatavots tehniskais projekts, veikts iepirkums, tikai pašlaik nav paša svarīgākā — finansējuma. Teorētiski tilta remontdarbi varētu sākties 2024. gada vasarā.

Šogad mežizstrādes laikā pamatīgi cieta pašvaldībai piederošs grants ceļš, kas ved uz šo tiltu. Rudens lietavas situāciju pasliktinājušas, bedres kļuvušas vēl dziļākas. Vai ceļu iespējams saremontēt? Gundega Zarāne saka, ka šogad budžetā naudas tādiem darbiem nav. Veidojot nākamā gada budžetu, viņa plāno naudu pieteikt vairāku pašvaldības ceļu uzlabošanai Seces pagastā. Jautājums — vai visas vēlmes apstiprinās?

Lietavas “paplosīja” budžetu

“Staburags”, sazinoties ar ceļu remontdarbu veicējiem, uzzināja, ka šobrīd provizoriskās izmaksas, lai iegādātos, transportētu un iestrādātu 10 kubikmetrus (viena kravas automašīnas krava) nepieciešami 400 eiro.

Šajās dienās pagasta pakalpojumu centra vadītāja pieprasījusi “Latvijas autoceļu uzturētājam” iesniegt tāmi par izmaksām apauguma noņemšanai pašvaldības ceļu malām. Nelielu grāvju izveidošana ļautu ūdenim notecēt no ceļa virsmas un retāk veidotos bedres.

Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada domes izpilddirektors, teic, ka šoruden lietavu dēļ pagastu budžeti ir pamatīgi “paplosīti” un nācies meklēt papildu naudu, lai, piemēram, daudz maz savestu kārtībā ceļus Pļaviņu pusē, ka arī Seces pagastā Daugavas krastam pieguļošajā teritorijā. Ja tikpat kritiska situācija būs citviet, novada pašvaldības budžetā līdzekļus vēl varētu ņemt no rezerves fonda.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”