1. oktobris — Skolotāju diena. Katrs bērns ir kā grāmata, kuru interesanti lasīt

Skolotāju dienas priekšvakarā devos uz savu skolu — Aizkraukles novada vidusskolu (agrāk — Stučkas 2. vidusskola), lai satiktu savu skolotāju — Ievu Salzemnieci. Skolotāja otrajā paaudzē. Viņas mamma Velta Ozoliņa bija daudzu aizkraukliešu pirmā skolotāja. Dinastiju turpina Ievas meita Lelde, kura strādā par sociālo pedagoģi A. Upīša Skrīveru vidusskolā un ir 8. klases audzinātāja.
Biju pārsteigta, uzzinot, ka Aizkraukles novada vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas Ievas Salzemnieces darba gadi skaitāmi pusgadsimta garumā. Simtos skaitāmi skolēni, kurus skolotāja izvedusi cauri gramatikas labirintiem, palīdzējusi izprast literāros darbus.
— Kas bija jūsu Skolotājs ar lielo burtu?
— Es sāku mācīties 1. klasē, kad atklāja jauno skolu Draudzības krastmalā. Tas bija 1962. gads. Latviešu valodas un literatūras skolotāja, kā arī klases audzinātāja no 5. klases līdz pat vidusskolas beigām bija Eleonora Sproģe. Viņa man ir paraugs, mācījos viņas cilvēcību, vienkāršību, nevis pieglaimošanos, bet vienmēr tādu atturīgu rūpi. Augusta sākumā klases salidojumā kā vienmēr ar labu pieminējām savu skolotāju.