Agita Grīnvalde-Iruka
Mazzalves saieta namā, kas kā iestāde izveidots pirms gada, nodibināti divi jauni pašdarbības kolektīvi — pērnā gada jūlijā jaunā sastāvā darbu sāka vokālais ansamblis, bet pirms trīs mēnešiem uz pirmo mēģinājumu kopā sanāca novada jaunākais vidējās paaudzes deju kolektīvs.
Katru vakaru kāds mēģinājums
Ilgu laiku Mazzalves pagastā bija tikai kultūras dzīves organizators, bet pagājušā gada sākumā pēc administratīvi teritoriālās reformas kā atsevišķas iestādes tika dibināti divi jauni saieta nami, viens no tiem — Mazzalves pagastā. Par tā vadītāju kļuva Žanna Miezīte, kura līdz tam Neretas novada pašvaldībā darbojās kā izglītības, kultūras un tūrisma speciāliste un strādāja arī ar jauniešiem. Pagastā jau ilgus gadus darbojas amatierteātris “Tradare” skolotājas Silvijas Lisovskas vadībā un brīvā stila deju grupa “Mozaīka”, kuru vada Dzintra Noreika. Saieta namam ir savas telpas ēkā, kurā atrodas bibliotēka un pasts. Pasākumu zāle, kura tiek izmantota mēģinājumiem un pasākumu rīkošanai, ir arī pagastmājā, vēl viena — Ērberģes muižā, kurā darbojas Mazzalves pamatskola, bet tai līdzās — brīvdabas estrāde.
Iespējas ir plašas, un tās arī tiek izmantotas, jo katru darbdienas vakaru kādā no zālēm notiek pašdarbības kolektīvu mēģinājumi vai vingrošana, un gandrīz katru nedēļas nogali ir arī kāds pasākums.
Mazzalvieši grib dziedāt
Saieta nama vadītāja Žanna Miezīte stāsta, ka vokālais ansamblis pagastā darbojies pirms diviem gadiem, taču kovida dēļ kolektīvs izjuka un nebija arī vairs vadītājas. Tomēr dziedātgribētāji bija un viņi vēlējās turpināt iesākto. Pagājušā gada vasarā radās iespēja gan atrast jaunu vadītāju, gan arī piesaistīt pašvaldības finansējumu 0,2 slodzēm ansambļa vadītāja atalgojumam. Ansambļa sastāvs gan ir mainījies, šobrīd tajā dzied deviņas dāmas un viens kungs — visi mazzalvieši. Kolektīvu vada Marika Cielava, kas ir arī Mazzalves pamatskolas mūzikas skolotāja un Viesītes Mūzikas skolas klavierklases skolotāja. “Tuvākajā apkārtnē atrast mūzikas skolotāju — tā mums bijusi problēma jau gadu desmitiem. Taču beidzot ir paveicies, mums ir lieliska ansambļa vadītāja, kuras vadībā, aktīvi darbojoties, esam jau vairākkārt uzstājušies,” stāsta Žanna Miezīte, kura arī pati dzied jaunizveidotajā ansamblī. Viena uzstāšanās bijusi kopā ar Janīnas Zolotorenko vadīto vīru ansambli “Es atnākšu”, dziedātāji piedalījušies koncertā Bārbelē un Lonē, gatavojas koncertam Stelpē. Arī paši savās mājās vismaz trīs reizes iepriecinājuši vietējos klausītājus.
Pilns sastāvs
No šī gada 1. janvāra Mazzalves saieta namā oficiāli darbojas arī vidējās paaudzes deju kolektīvs, kuru vada pieredzējusī deju skolotāja Gunita Krievāne. “Uz pirmo mēģinājumu dejotāji sanāca jau pagājušā gada novembrī un pirmos mēnešus darbojās ar privāto finansējumu,” piebilst Žanna Miezīte. Deju kolektīva izveide ir viņas iniciatīva. “Līdz šim dejošana pie mums saistījās ar brīvā stila deju kopu, bet tautas deju kolektīva Mazzalves pagastā nav bijis gadus divdesmit, un man ļoti gribējās, lai tāds atkal būtu. Agrāk to vadīja skolotāja Emīlija Varkale, vēlāk Silvija Ivanova, tad bija ļoti ilgs pārtraukums, un arī tagad vadītāju atrast nebija nemaz tik viegli. Mums pašiem pagastā tāda nav, līdz ar to jāmeklē ārpus pagasta, taču ne visiem ir iespēja pašiem atbraukt pie mums. Un mums atkal ļoti paveicās, kad uzrunājām Gunitu Krievāni un viņa piekrita,” stāsta saieta nama vadītāja un atklāj, ka uzrunāt dejotājus nebijis nemaz tik viegli, grūtāk gājis tieši ar vīriem. Sākumā piekrituši, tad jau sākuši pārdomāt, taču, kad bija jāierodas uz pirmo tikšanos, tomēr atnākuši. Vecākais dejotājs Boriss Dobrja pieteicies pats un sacījis, ka ļoti gribot dejot. Uz pirmo mēģinājumu atnākuši seši dejotāji — uz iepazīšanos un izlūkot, kas tad nu būs — sanāks kaut kas vai nē. Vēlāk pievienojušies citi dejotāji, un nu ir pilns sastāvs — astoņi pāri, kas patiešām ir apbrīnojami, jo visi dejotāji ir vietējie pagasta iedzīvotāji.
“Esmu ārkārtīgi pateicīga visiem dejotājiem, kuru pulkā ir arī pāri no vienas ģimenes. Skaidrs, ka laukos tas nav viegli — daudziem ir saimniecības, lopiņi, pēc darba arī par ģimeni jāparūpējas, tomēr viņi atrod laiku mēģinājumiem un cītīgi tos apmeklē. Ir vēl vairāki cilvēki, kuri vēlētos pievienoties kolektīvam, taču darba dēļ netiek uz mēģinājumiem,” stāsta Žanna.
Sāk no pamatiem
Dejotāju vecuma amplitūda ir ļoti liela — no 20 līdz pat 60 gadiem, iepriekšējā deju pieredze — kāda nu kuram. Dažs dejojis skolas laikā, ir tādi, kas dejojuši turpat pagastā pirms divdesmit gadiem, taču, kā atzīst kolektīva vadītāja Gunita Krievāne, šodien visi ir vienādi un sāk no pašiem pamatiem. “Katram jaunam kolektīvam ir jāsāk ar pamatsoļu apguvi, zīmējumu apguvi — apļu, līniju veidošanu un tādām lietām. Tā nav, ka sanāk kopā cilvēki un uzreiz sāk dejot, viss notiek pakāpeniski. Līdz ar to vispateicīgākie šajā brīdī ir latviešu danči, kas ietver pamatkustības, pamatsoļus, satvērienus, arī zīmējumu veidošanu. Tos arī esam sākuši apgūt. Skatuviskajai dejai ķersimies klāt vēlāk,” stāsta Gunita Krievāne, kura atzīst — lai arī ilgus gadus vada vairākus deju kolektīvus, ar jaunu kolektīvu sākt visu no sākuma ir liels izaicinājums. “Man prieks, ka viņi nāk, tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk. Liela nozīme bija tam, ka es atbraucu un mani jau sagaidīja pulciņš dejotāju. Man pašai nebija cilvēki jāmeklē un jāaicina, saieta nama vadītāja to visu jau bija paveikusi. Mans uzdevums tagad ir “iebarot” viņiem to dejošanas prieku,” saka Gunita.
Jādomā par tērpiem
Vislielākā problēma jaunajam kolektīvam šobrīd ir tērpi un apavi, un diemžēl šī gada budžetā finansējums šim mērķim nav paredzēts. Noliktavā gan vēl atrodami vecā deju kolektīva tērpi, kas tur glabājas divus gadus desmitus. Tie izvilkti gaismā, izpurināti, apskatīti, lai saprastu, ko no tā var izmantot. Kaut kas saglabājies arī no iepriekšējā vokālā ansambļa, kas bijis skaitliski liels un kuram bija arī tautastērpa krekli, svārki, jostas un kurpes. Taču tas ir tikai dāmām un nav pilns komplekts. “Runāju ar Kultūras pārvaldes vadītāju, varbūt kādā citā novada pagastā ir tērpi, kurus varam izmantot. Par to mums ir jādomā,” stāsta saieta nama vadītāja.
Radīt dejas prieku
Tā kā kolektīvs darboties sācis tikai pērn novembrī, vienojušies, ka uz šīs vasaras Dziesmu un deju svētkiem nepretendēs, bet cītīgi strādās, lai varētu piedalīties nākamajos pēc četriem gadiem. “Šobrīd vairāk gribam radīt dejas un kopā sanākšanas prieku pašiem sev un vietējai kopienai, augt, attīstīties, izkopt dejas soli un koncertēt vietējā mērogā,” stāsta Žanna.
Jaunais Mazzalves saieta nama vidējās paaudzes deju kolektīvs vietējai publikai pirmo reizi atrādīties gatavojas 3. martā vietējo amatiermākslas kolektīvu kopīgajā koncertā “Tāda ir galma dzīve”. Pirmā daļa tajā ir visu kolektīvu sagatavotie priekšnesumi, savukārt otrajai daļai katrs kolektīvs gatavo humoristisku mājas darbu, kas atbilst koncerta tēmai — šoreiz galma dzīvei. “Kādam jau kuram tā būs, kādu kurš to iedomājas vai attēlos, to redzēsim koncertā,” piebilst saieta nama vadītāja.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma