Nesola atjaunot plašu banku filiāļu tīklu

Salīdzinot ar Kuldīgu, Olaini, Siguldu, Bausku — samērā lielām apdzīvotām vietām, kur pilsētniekiem un apkārtnes iedzīvotājiem pašlaik klātienē nav pieejama neviena no lielajām bankām, Aizkrauklē darbojas vismaz vienas bankas — “Swedbank” filiāle, un nedaudz vairāk kā 50 kilometru attālajā Jēkabpilī un Ogrē ir arī SEB bankas filiāle, kur cilvēki bankas pakalpojumus var saņemt klātienē.

Pieņem noteikumus

Vai situāciju mainīs plānotās likuma izmaiņas, kas nosaka banku filiāļu tīkla izveidi reģionos, pētīja “Latvijas Avīze”. Jaunas prasības lielākajām Latvijas komercbankām par pastāvīgu pakalpojumu nodrošināšanu klātienē reģionos noteiktas pērn septembrī pieņemtajos Kredītiestāžu likuma grozījumos un Latvijas Bankas izdotajos noteikumos par finanšu pakalpojumu sniegšanu klātienē. Tas gan nenozīmē, ka ir pamats cerēt uz tik plaša banku filiāļu tīkla atjaunošanu, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. Bankām dots laiks līdz 2026. gadam, lai izvērtētu iespējas un paplašinātu savu klātbūtni pilsētās un novados, kā arī izvērtētu bankomātu tīkla atbilstību jaunajiem nosacījumiem. Minētie pienākumi pamatā attiecas uz četrām lielākajām bankām — “Swedbank”, SEB, “Citadele” un “Luminor”.

“Bankas kopumā izprot jaunā regulējuma mērķi un šobrīd aktīvi strādā pie efektīvāko un optimālāko risinājumu atrašanas, lai nodrošinātu ne tikai finanšu pakalpojumu pieejamību, bet vienlaikus veicinātu finanšu pratību un klientu informētību,” vērtē nozares uzraugs — Latvijas Banka (LB).

Atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai līdz šim jau šajā jomā vērojamas kādas izmaiņas, LB pārstāvis Jānis Silakalns atzīmē, ka pagaidām viss atrodas vērtēšanas procesā. “Ņemot vērā, ka prasības jānodrošina no nākamā gada 1. janvāra, bankas pašlaik analizē to rīcībā esošo klientu informāciju, tiekas ar vietējām pašvaldībām, Latvijas Banku, kā arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem, lai spētu savlaicīgi izpildīt likumā noteiktās prasības atbilstoši katra reģiona un bankas klientu vajadzībām,” skaidro Silakalns. Viņš norāda, ka šobrīd vēl esot pāragri runāt par jauno banku klātienes pakalpojumu sniegšanas punktu atrašanās vietām, jo “turpinās darbs pie minēto noteikumu iedzīvināšanas”. “Precīzas prasības reģionu klientu apkalpošanā katrai bankai būs atšķirīgas — tās ietekmē dažādi kritēriji, tostarp klientu skaits un esošais filiāļu pārklājums. Pašlaik notiek darbs pie pakalpojumu pieejamības izvērtēšanas atbilstoši apstiprinātajiem kritērijiem,” “Latvijas Avīzei” piebilst SEB bankas pārstāve Inese Kronberga.

“Tiek pilotētas dažādas idejas,” runājot par banku klātienes apkalpošanas risinājumu meklējumiem, laikrakstam “Ziemeļlatvija” skaidro “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops. “Te gan jābūt atklātiem — likuma izmaiņas nenosaka, ka tiks atjaunotas tieši filiāles. Filiāļu slēgšana reģionos iepriekš notika tādēļ, ka klientu plūsma bija tik maza, ka filiālēm pat nebija darba pilnai darba nedēļai. Tad filiāles pārgāja uz saīsināto darba nedēļu. Tāpēc šo izmaiņu kontekstā mēs drīzāk runājam par bankas darbinieku vizītēm reģionos, lai konsultētu klientus noteiktos datumos.”

Tiesa, ja klientu plūsma būšot tik liela, lai banka atjaunotu pastāvīgu klātbūtni, tad tas noteikti tikšot darīts. Bet ja klientu būs maz? “Tad, visticamāk, mēs runājam par pielāgotām apkalpošanas iespējām, kur klientiem būs iespējams ar bankas darbinieku konsultēties par sev svarīgiem jautājumiem. Šobrīd bankām ir dots laiks sagatavoties šīm izmaiņām un “Swedbank” izskata dažādus variantus,” norāda Krops.

Raugoties nākotnē, ar bankomātiem šobrīd ir lielāka skaidrība nekā ar banku filiālēm, jo tiek uzskatīts, ka ar naudas aparātu tīklu jau praktiski viss ir kārtībā. Latvijas Bankas pārstāvis Silakalns saka: “Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību un bankomātu tīklu — jau pašlaik tas ir optimāls, tāpēc tajā nav plānotas būtiskas pārmaiņas.” Pēc LB datiem, jau pašlaik vairāk nekā 99 % iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 20 kilometru attālumā. Līdz ar to, kā to savā atzinumā secinājusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB), šīs normas mērķis būtībā ir saglabāt esošo bankomātu tīklu Latvijā, nevis uzlabot piekļuvi skaidrai naudai mazāk apdzīvotās vietās. Kopējais bankomātu skaits Latvijā pašlaik ir ap 860—870. “Skaidrās naudas pieejamība ir stiprināta likumā no 2025. gada 1. janvāra, bet līdz tam finanšu sektors par to rūpējās ar sadarbības memorandu ar Latvijas Banku,” piebilst Silakans.

Bankomātam jābūt 20 kilometru rādiusā

“Skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pārvaldības noteikumi”, kas pieņemti 2024. gada 28. oktobrī un stājās spēkā šī gada 1. janvārī, reglamentē prasības par attālumu, kādā jābūt pieejamiem bankomātiem, to skaitu, darba laiku, skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos mēneša limitu un izņemšanas reižu skaitu un citus nosacījumus, raksta kaimiņu Jēkabpils novada laikraksts “Brīvā Daugava”.

Atbilstoši šiem noteikumiem pakalpojumu sniedzējam (komercbankai) jānodrošina vairāku skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību izpilde.

Pirmkārt, 20 kilometru rādiusā no jebkuras apdzīvotas vietas Latvijas teritorijā bankas klientam jābūt pieejamam vismaz vienam tās vai citas bankas bankomātam, kur var saņemt skaidru naudu. Atbilstoši nosacījumam, ka komercbanka bez maksas nodrošina klientam skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu ne mazāk kā 750 eiro mēnesī (neatkarīgi no skaidrās naudas izņemšanas reižu skaita un ne mazāk kā piecās atsevišķās daļās (izņemšanas reizēs) mēnesī arī no cita pakalpojumu sniedzēja nodrošinātajiem bankomātiem).

Otrkārt, šis bankomātu skaits, pēc LB ieskatiem, Latvijas teritorijā nedrīkst būt mazāks par 45 bankomātiem uz katriem 100 000 attiecīgā pakalpojumu sniedzēja aktīvajiem klientiem.

Bankomātam jābūt klientam pieejamam un jādarbojas katru dienu vismaz 12 stundas laika periodā no pulksten 6 līdz 24 vai, ja bankomāts uzstādīts publiskā telpā vai ierobežotas pieejamības publiskā ārtelpā, laika periodā, kad attiecīgā publiskā telpa vai publiskā ārtelpa ir pieejama iedzīvotājiem. Katram bankomātam jābūt klientam pieejamam un jādarbojas vismaz 97 % no mēnesī maksimāli iespējamā laika.

Latvijas Banka apsolās vismaz reizi pusgadā nosūtīt komercbankām informāciju: to Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuriem 20 kilometru rādiusā no viņu dzīvesvietas nav sasniedzams bankomāts, arī ziņas par kopējo bankomātu skaitu uz katriem 100 000 visu pakalpojumu sniedzēju aktīvo klientu Latvijā. Klientu skaitu LB noteiks, ņemot vērā konkrētās komercbankas aktīvo klientu skaitu iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrī.

Viss nepieciešamais pieejams attālināti

Saskaņā ar Latvijas Bankas mājas lapā atrodamo informāciju par bankomātiem Latvijā kopumā un novados, Aizkraukles pilsētā ir septiņi bankomāti, no kuriem četros naudu var gan iemaksāt, gan izņemt, trijos — tikai izņemt. Ārpus Aizkraukles pilsētas ir pieci “Swedbank” izmaksu bankomāti Neretā, Jaunjelgavā, Skrīveros, Koknesē un Pļaviņās. Tie visi atrodas veikalu telpās un nav pieejami visu diennakti.

Aizkraukles novadā ir divi bankomāti, kuros krīzes gadījumos skaidru naudu nodrošinās vispirms. Tas ir bankomāts “Swedbank” klientu centrā Aizkrauklē, Bērzu ielā 7, kā arī “Luminor” bankas bankomāts “IGA” centrā Aizkrauklē.

Izvērtējot piekļūstamību, 99,19 % Aizkraukles novada iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir 20 kilometru rādiusā, 97,4 % — 15 kilometru rādiusā, 92 % — 10 kilometru rādiusā, 83,6 % — bankomāts pieejams 5 kilometru rādiusā. Taču 0,81 % mūsu novada iedzīvotāju līdz tuvākajam bankomātam jāmēro vairāk nekā 20 kilometri.

Pētot situāciju par bankas pakalpojumu un skaidras naudas pieejamību Aizkraukles novadā, portālā staburags.lv aptaujā jautājām, kā cilvēki visbiežāk izmanto bankas pakalpojumus. Lielākā daļa atzina, ka internetbankā vai mobilajā lietotnē, jo viss nepieciešamais pieejams attālināti. Tikai niecīga daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka klātienē bankas filiālē, jo vēlas personīgu apkalpošanu.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.