Visi “nedzīvo feisbukā”

Aizvadītajā nedēļā Saiemas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uz kārtējo tikšanos aicināja reģionālo mediju pārstāvjus. Ļoti vērtīga un interesanta tikšanās kopā ar Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvju piedalīšanos, jo šīs sarunas tēma bija civilā aizsardzība un drošība. Līdzās tādiem tematiem kā katra cilvēka, pašvaldības un valsts gatavība, pienākumi un atbildība krīzes situācijā, patvertņu pieejamība un trūkums, civilās aizsardzības plāni un citi, būtiska tēma bija arī informācijas izplatīšana. Aizsardzības ministrijas pārstāvis pastāstīja, ka uzsākta informatīvā kampaņa “Bruņojies ar zināšanām”, saistībā ar to izgatavoti ļoti labi informatīvie bukleti, kuri stāsta, kā cilvēkam rīkoties krīzes gadījumā, un tiek rīkoti plaši informatīvi pasākumi. Ministrijas pārstāvji uzsver, ka kampaņas mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību katram mūsu valsts iedzīvotājam, lai viņš būtu zinošs, izglītots, zinātu kā rīkoties un kur meklēt informāciju un palīdzību ārkārtas situācijā, jo katra iedzīvotāja gatavībai ir ļoti būtiska loma kopējā valsts aizsardzībā.

Tas ir saprotams un tā tam noteikti būtu jābūt, taču, kad no vārdiem nonākam līdz reālajai rīcībai, atkal atliek secināt to pašu, ko jau daudz reizes līdz šim. Diemžēl, daudzi ierēdņi, valsts iestāžu darbinieki uzskata, ka, sarīkojot pasākumus katrā lielākajā pilsētā reģionā, tā ir visa Latvija, un, publicējot informāciju savā mājaslapā un sociālo tīklus lapās, tā sasniegs visu sabiedrību.

Izskatās, ka līdzīgi būs arī šajā katram valsts iedzīvotājam tik svarīgajā lietā, ja sarunas laikā izteiktie ierosinājumi netiks ņemti vērā. Informatīvās kampaņas “Bruņojies ar zināšanām” pasākumi, kurās rīcību krīzes situācijās varēs apgūt arī praktiski, plānoti 14 vietās Latvijā — visās lielajās valstspilsētās un dažos novados tuvāk austrumu robežai. Bet kāpēc ne katrā Latvijas novadā? Izrādās, tam trūkst resursu un kapacitātes. Savukārt, kad jautāju, kur ikviens Latvijas iedzīvotājs var saņemt bukletu “Kā rīkoties krīzes situācijā”, kuru reklamēja Aizsardzības ministrijas darbinieks, piebilstot, ka iepriekš izdotie izķerti kā karsti pīrādziņi, iestājās dziļdomīga pauze. Vai tādi ir katrā pagasta bibliotēkā, kas mazajos lauku ciematiņos nu kļuvušas par nozīmīgu informatīvo centru? Kad nodrukāšot pietiekamā daudzumā, tad varēšot izdalīt arī visām bibliotēkām. Nu jācer, ka tā arī būs. Saprotu, ka visiem kā ar karoti mutē pašu svarīgāki neielies un vienmēr būs kāds kurš kaut ko redzējis, dzirdējis vai zinājis, taču ir svarīgi saprast, ka Latvija nebeidzas aiz Rīgas robežas un visi Latvijas iedzīvotāji “nedzīvo feisbukā”.