Veselības pamats — pareiza stāja

Ieguldījums nākotnē. Pareiza mugursomas izvēle un skolēna darba vide ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdz saglabāt pareizu stāju.
Agitas Grīnvaldes-Irukas foto

Fizioterapija var būt noderīga visu vecumu cilvēkiem. Septembrī bērni atgriežas ierastajā skolas ritmā, tādēļ kopā ar fizioterapeiti Janīnu Grinsoni-Veldi piedāvājam ieteikumus, kas palīdzēs izvairīties no bērnu muguras stājas problēmām.
Mugurkauls padodas deformācijai 

Stāja ir ierasta un brīva cilvēka pozas noturēšana bez lieka muskuļa sasprindzinājuma, viens no rādītājiem, kas raksturo cilvēka fizioloģisko attīstību,  veselību. No embri­onālā perioda līdz vecumdienām cilvēks iziet noteiktus attīstības posmus, izmainās viņa forma un ķermeņa proporcijas, nervu sistēma. Stājas izmaiņas ir svarīgas fiziskajai attīstībai. 

Mugurkaulāja forma dzīves laikā izmainās. Mugurkauls viegli padodas deformācijai, tāpēc vecāku uzdevums ir uzmanīgi sekot bērna stājai, gaitai un sēdēšanai, jo bērnībā nepareizi izveidojies mugurkauls var radīt problēmas turpmākajā dzīvē. Nepareiza mugurkaulāja izliekumi var veidoties, kad pieaug bērna slodze, bērns sāk iet skolā. Šajā vecumposmā ir rūpīgi jāvēro bērna stājas veidošanās.

Augošam bērnam vajag fizisku slodzi 

Visbiežāk stājas traucējumi skar bērnus un pusaudžus. Katru gadu pieaug bērnu skaits ar stājas traucējumiem, turklāt tie ir novērojami agrīnā vecumposmā. Stājas traucējumi mazina cilvēku iespējas nodarboties ar sportu, kā arī var veicināt slimību attīstību, kas ir saistītas ar lielu fizisko slodzi un var ietekmēt profesionālo darbību. Tādēļ svarīgi pēc iespējas ātrāk veikt diagnostiku un sākt ārstēšanu. 

Stājas traucējumi un muskuļu disbalanss ir iemesls daudziem balsta un kustību aparāta sāpju iemesliem. Nepietiekama bērna fiziskā attīstība, muskuļu, kā arī saišu vājums, muskuļu disbalanss, kustību stereotipa izmaiņas var izraisīt neadekvātu balsta un kustību aparāta adaptāciju fiziskajai slodzei, ikdienas statiskajām pozām. Tas var būt par iemeslu balsta un kustību aparāta deformācijai bērniem pirmsskolas vecumā.

Vairumā gadījumu nepareiza stāja ir iegūta. Visbiežāk tā ir astēniska tipa un fiziski vāji attīstītiem bērniem. Nepareiza stāja veicina deģeneratīvas izmaiņas starpskriemeļu diskos un rada nelabvēlīgus apstākļus krūšu kurvim un vēderam. Bērniem līdz skolas vecumam stāja ir nestabila. Laikā, kad bērns sāk intensīvi augt, kauli, locītavas, saites un muskuļi aug nevienmērīgi. Lai saglabātu statisko muskuļa darbu, nepieciešams paaugstināt fizisko aktivitāti. 

Sākumsskolas vecuma bērniem skelets vēl nav pietiekami attīstījies: kaulos daudz skrimšļu, locītavu saites ir mainīgas un elastīgas, kas var izsaukt nepareizu mugurkaulāja liekumu veidošanos. Kauliem intensīvi augot, locītavu tuvumā var būt sāpes. Šajā vecuma posmā jāseko bērna pareizas stājas veidošanai, piemēram, pareizi jāsēž, jo var rasties dažādas stājas novirzes no normas.

Nodarām sliktu, ja bērns pārāk agri sāk sēdētStāja cilvēkam ir individuāla. To nosaka ģenētiskais faktors (bieži tikai nezināšanas dēļ ģenētiski noteiktās īpatnības traktē kā slimību vai stājas problēmas), kā arī vides faktori (ārējie faktori) un organisma vispārējais stāvoklis (iekšējie faktori). Stājas traucējumi var rasties tad, ja bērns pārāk agri sāk sēdēt, apkārt apliekot spilvenus, nepareizi bērnu nēsā uz rokām, kā arī pārāk agri sākot mācīt staigāt, piemēram, pastaigas laikā bērnu patstāvīgi turot pie rokas.

Pirmsskolas vecumā stājas traucējumi veidojas no plakanas pēdas, nepareizas pozas, piemēram, zīmējot, strādājot dārzā, bet inventārs neatbilst bērna augumam. Bērnam, kuram ir problēmas ar plakano pēdu, ir grūtības ilgstoši staigāt, bērnam ir jāierobežo savas kustības. Ja bērnam ir plakanā pēda, tādā gadījumā ir pārslogoti un atslābināti pēdas un apakšstilba muskuļi.

Svarīga pareiza mugursomas izvēle 

Izvēlēties jaunu mugursomu vecākiem noteikti jādodas kopā ar skolēnu. Jāpievērš uzmanība, lai tā atbilst bērna svaram un augumam. Somai jābūt ērtai un jāpieguļ pie ķermeņa, kā arī jāatbilst mugurkaula garumam — no lāpstiņām līdz iegurņa kaulam. Gadījumā, ja soma būs izvēlēta atbilstoša, bērns to nēsās ar taisnu muguru, nepareizas izvēles rezultātā tiks novērotas izmaiņas skolēna stājā (nolieksies uz priekšu vai atgāzīsies atpakaļ), kas atstās sekas ilgtermiņā. Mugursoma jāizvēlas ar platām un polsterētām lencēm, krūšu un vēdera siksnu priekšpusē, kas palīdzēs samazināt slodzi mugurai. Plecu siksnām jābūt 4 — 5 centimetrus platām un ar regulējamu augstumu. Mugursoma obligāti jānēsā uz abiem pleciem! Somai jābūt ar cietu muguru, kas var būt polsterēta. Iekšpusē somai jābūt diviem līdz trijiem nodalījumiem, lai izlīdzinātu apjomu un svaru. Īpaša uzmanība jāpievērš atstarojošiem elementiem uz plecu lencēm, somas sānos un centrā. Svarīgi sekot somas svaram. Kopā ar skolas piederumiem somas svaram nevajadzētu pārsniegt 10% no bērna svara (līdz 1,5 kg). Neatbilstoša mugursomas izvēle vai nepareiza tās nēsāšana var izpausties ar muskuļu sāpēm, muskuļu sasprindzinājumu, sastiepumiem.

Ražotāji sola brīnumus

Ja vecāki pamana stājas vai gaitas asimetriju, sasprindzinātus muskuļus, apaļu muguru, uz priekšu izvirzītu vēderu, x vai 0 veida kājas,  kā arī bērns sūdzas par muskuļu sāpēm, galvassāpēm, tad vajadzētu bērnu vest pie fizioterapeita. Fizioterapeita konsultācijas laikā speciālists apskata bērna stāju un gaitu. Atbilstoši bērnam tiek sastādīts individuāls plāns. Ir zinātniski pierādīts, ka ar regulāru fizioterapijas nodarbību palīdzību ir iespējams uzlabot stāju bērniem 3 — 4 nedēļu laikā, pieaugušajiem — 3 —  4 mēnešu laikā, bet daudz sarežģītāk ir saglabāt uzlaboto stāju.

“Sācies jaunais mācību gads. Vecāki gribēs savus bērnus vest uz pulciņiem. Ja bērnam ir stājas problēmas, pirms izvēlēties interešu nodarbības, pakonsultējieties ar ģimenes ārstu vai fizioterapeitu. Nevienu sporta veidu bērnam nedrīkst uzspiest, jo mūsdienās piedāvā ļoti daudzus sporta veidu, kas ir simetriski/asimetriski, piemēram, ja sporta veids ir asimetrisks, tiek nodarbināta vairāk vienas puses muskulatūra, attīstās muskulatūras asimetrija. Pirms izvēlaties sporta veidu, ieteicama ir pirmreizējā konsultācija pie fizioterapeita, lai speciālists novērtē bērna stāju un  atkarībā no rezultātiem iesaka, ar kādu sporta veidu nodarboties. Mūsdienās tiek reklamētas dažādas muguras korsetes. Es šo palīglīdzekli neatbalstu, jo, uzliekot korseti, tiek mākslīgi radīta sajūta, ka muskuļi strādā un spēj noturēt mugurkaulu. Realitātē tā nenotiek, jo tie ir vāji. Muskuļus vajag stiprināt ar vingrinājumiem. Būtu ļoti vienkārši — uzvelc  korseti, un mugura taisna!  Diemžēl, lai uzturētu savu mugurkaulu, ir jāiegulda diezgan lielas pūles. Ražotāji sola brīnumus, ka jau trīs mēnešu laikā jūs sasniegsiet vēlamos rezultātus. Stājas korekcijai kā papildu līdzekli korsetes droši var izmantot, bet to nevajag darīt visu laiku. Korseti es ieteiktu nēsāt tikai pie ilgstošas statiskas slodzes, bet pārējā laikā muskuļiem ir jāiesaistās pašiem, piemēram, tiklīdz bērns ilgstoši pilda mājasdarbus,” iesaka Janīna Grinsone-Velde. 

Kājām jābalstās pret grīdu. Bērna darba vides iekārtošanai ir jāpievērš liela uzmanība, jo stājas problēmas nerodas vienā dienā.Kas jāievēro, ierīkojot darba vidi:

◆ krēslam jābūt stabilam, viegli grozāmam un pārvietojamam. Viegli regulēt sēdekļa un atzveltnes augstumu, sēdekļa dziļumu un slīpumu, kā arī augstumu; 

◆ kājām jābalstās pret grīdu, mugurai jābūt taisnai, rokām saliektām elkoņos 45 grādu leņķī;

◆ galda augstumam jābūt tādam, lai attālums starp acīm un grāmatu vai burtnīcu būtu 30 — 60 cm; 

◆ ja bērns, sēžot pie galda, ar kājām nevar aizsniegt grīdu, tad obligāts nosacījums ir iegādāties kāju paliktni;

◆ vecākiem jāvēro, lai bērns sēžot neliek kājas zem dibena vai, sēžot uz krēsla, neaizāķētu kājas, lai neveidotos nepareiza stāja. 

Ārējie stāju ietekmējošie faktori: ◆ gravitācijas spēks; ◆ sociālās un kultūras tradīcijas; ◆ vides iekārtojums; ◆ vecāki un bērni ir informēti par pareizu stāju un tās nozīmi.

Iekšējie stāju ietekmējošie faktori: ◆ dzemdību trauma; ◆ iekšējo orgānu darbības traucējumi; ◆ vispārējā veselība (slimības, traumas); ◆ iedzimtība (kāju garums, saistaudu attīstības īpatnības); ◆ balsta un kustību aparāts (muskuļu spēks, garums, tonuss, saišu sastiepums, locītavu kustību apjoms); ◆ psiholoģiskie faktori (pašapziņa, motivācija), ◆ neiro — muskulārie mehānismi; ◆ fiziskā aktivitāte, ◆ ikdienas aktivitātes un ieradums (poza, kustību stereotipi).

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.