“Vecās mājas” dārdina atkal

Uzaicinājums apmeklēt grupas “Vecās mājas” koncertu bija nezināms izaicinājums, jo par šo grupu neko iepriekš nezināju, lai gan mūziķi, kas tajā apvienojušies, labi zināmi, muzicējam citos kolektīvos. Andris Alviķis pazīstams kā grupas “bet bet” un “Ducele” ģitārists. Mūsu novadnieks Armands Alksnis spēlē grupā “Credo”, kā arī aktīvi piedalās citos projektos. Arī izcilā bundzinieka Tāļa Gžibovska vārds nav svešs. Līdz ar to viņi man asociējas ar nedaudz cita stila mūziku. Vienīgi par Uģa Prauliņa, kurš ir grupas “Vecās mājas” dibinātājs, daiļradi līdz šim man mazāk zināms.

Šī grupa veidota astoņdesmito gadu vidū, taču jau deviņdesmito gadu sākumā tā beidza savu aktīvo koncertdabrību. Manās dziesmu kladēs, kuras aktīvi veidoju deviņdesmitajos gados (tās, starp citu, esmu saglabājusi līdz mūsdienām), jo ar lielu aizrautību sekoju līdzi tā laika latviešu mūzikas aktualitātēm, par to gan neko neatradu. Iespējams, biju par jaunu tāda stila mūzikai, kādu spēlēja “Vecās mājas”. To raksturo progresīvais roks, folkroks, smagais roks, ārtroks.

Dziesmas grupai pamatā rakstīja Uģis Prauliņš, bet ir arī Armanda Alkšņa kompozīcijas. Grupas darbības laikā tika veikti vairāki ieraksti, taču nekad netika izlaista neviena skaņu plate vai kompaktdisks, toties ir bijuši vairāki videoklipi. 2023. gadā grupas dziesmas, kas ierakstītas no 1986. līdz 1992. gadam, tika izdotas vinila albumā “Vecās mājas” un pēc koncerta to varēja arī iegādāties un saņemt mūziķu autogrāfus.

Interneta enciklopēdijā rakstīts: “Grupa Latvijā koncertējusi vairāk nekā 400 vietās, ieskaitot festivālu “Liepājas dzintars” un “Bildes”. Kā saka Aleksandrs Ņemirovskis: “… savulaik ikviena viņu uzstāšanās beidzās ar publikas kāpšanu uz krēsliem, lai, tā aplaudējot, izrādītu savu sajūsmu.”” Jāsaka, ka arī šajā koncertā, kas notika kultūras centrā “Ulbrokas pērle”, fanu, kas sveica mūziķus ar aplausiem un ovācijām, grupai netrūka. Viņu vidū gan jaunākās paaudzes skatītāji, gan vīri gariem sirmiem matiem, prievīti ar galvu, ādas vestēs un kovboju zābakos.

Runājot par saviem iespaidiem, nevaru tā vienkārši pateikt — patika vai nepatika, taču iespaidu redzētais un dzirdētais noteikti atstāja. Jaudīga, dramatiska un varbūt mazliet ellišķīga mūzika un lielisks mūziķu izpildījums! Liela nozīme ir arī dziesmu tekstiem, kam izmantoti latviešu literatūras klasiķu Ojāra Vācieša, Kārļa Skalbes, Edvarda Virzas un citu dzejoļi. Katrā ziņā neviena man zināmā grupa šodien Latvijā nav tik jaudīga un tā nespēlē. Šis bija papildu koncerts pēc lieliski aizvadītā grupas atkalapvienošanās koncerta februāra vidū, bet vai to šādā sastāvā “dzīvajā” vēl kaut kur būs iespējams dzirdēt, pagaidām nav zināms.