Vasariņa dodas uz otru pusi

Šis laiks, ko jau no Ziemassvētkiem ar tādu nepacietību gaidi, gadu no gada pienāk nežēlīgi ātri. Atceros, ka pirms daudziem gadiem, ravējot dārzus un kaujoties ar odu bariem, no mežmalas atskanēja dzeguzes kūkojiens. “Ilgi jau vairs dzeguzīte nekūkos, pēc Jāņiem vairs nedzirdēsim un vasariņa ies uz otru pusi,” cērtot kapli zemē, sacīja vecmammas māsa. Toreiz domāju, kādas pasakas viņa stāsta?! Līdz augusta beigām vēl tik tālu! Dienas pa sekundei, minūtei kļūst īsākas, un jāsamierinās ar to, ka dabā tā tas ir iekārtots. Būs jāaizvada zeltītais rudens, tumšais novembris, kas uzdzen depresīvas domas, un tad jau atkal gaisma būs uzvarējusi tumsu.
Tikpat ātri skrien arī dienas, kas pavadītas darbā, un katra no tām atnes kādu pārsteigumu, kas vedina uz dažādām pārdomām. Piemēram, redzētais Kokneses pamatskolā-attīstības centrā dienā, kad norisinājās speciālo skolu darbinieku spartakiāde. Varu veltīt vislabākos vārdus skolas darbiniekiem, kas to paveica! Šajā dienā bija padomāts par visu, lai katrs, kurš te iebraucis, justos labi. Visus spēlēm nepieciešamos rekvizītus bija sagādājuši paši darbinieki, paši iekārtojuši visas spēļu norises vietas un arī paši tās izdaiļojuši. Ar minimāliem līdzekļiem panākts lielisks rezultāts! Man tiešām liels prieks par darbiniekiem, no kuriem daļa ir mani kādreizējie kolēģi! Veiksmi jums arī turpmāk!