Uzsākta Sēlijas militārā poligona būvniecība

Valsts svētku priekšvakarā, iemūrējot piemiņas kapsulu, uzsākta Sēlijas militārā poligona būvniecība, kas pēc pāris gadiem solās būt lielākais Baltijā.

Pirms ievietot sagatavoto vēstījumu piemiņas kaspulā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds atkāja, ka šī ir ļoti nozīmīga diena, jo Sēlijas militārā poligona izbūve sākusies ar lielu jaudu. “Tiek veidota jaudīga infrastruktūra, lai šeit varētu mācīties un trenēties gan Latvijas armijas karavīri, gan kopā ar sabiedrotajiem. Dienu pirms šī pasākuma bija aktīvas mācības Ādažu militārajā bāzē, taču mums ir vajadzīga papildu infrastruktūra,” sacīja ministrs. Nacionālo bruņoto spēku komadieris Leonīds Kalniņš piebilda: “Mēs kāpinam savu jaudu, vienību skaitu, nupat noslēgusies multinacionālās brigādes sertifikācija, personāla un kavarīvu skaits ir četrkāršojies, līdz ar to Ādažu militārajā bāzē ir kļuvis par šauru un vairs nav kur vingrināties. Tāpēc šis objekts ir ļoti svarīgs. Tas ir milzīgs solis uz priekšu, lai būtu plašākas iespējas treniņiem un nodrošinātu mūsu valsts aizsardzības spēju pieaugumu.” Leonīds Kalniņš norādīja, ka Sēlijas militārajam poligonam, sadarbojoties ar “Latvijas valsts mežiem” un vietējām pašvaldībām, izvēlēta ideāla vieta. Lai sāktu poligona būvniecību, atmežota vairāk nekā 400 hektārus liela meža teritorija, taču poligona kopējā teritorija plānota aptuveni 25 tūkstoši hektāru platībā. “Vēl pirms pāris mēnešiem te bija klajš lauks, bet nu ir pilns ar tehniku un darbi rit pilnā sparā. Divu gadu laikā nonākt līdz būvniecībai un jau nākamajā gadā redzēt pirmo rezultātu – tas ir ļoti īss laika periods, varētu pat teikt – rekords. Nākamā gada beigās šeit jau varēs trenēties šaušanā,” sacīja Bruņoto spēku komandieris. Atbildīgo dienestu pārstāvji piebilst, ka darbiem jābūt paveiktiem laikā.

Vietā, kur notika svinīgais pasākums, tieši plānota ugunstreniņu līnija, un piemiņas kapsula tika ielikt ugunsvadības torņa pamatos. Plānots, ka bāzē pastāvīgi uzturēsies nacionālās militārās vienības, kā arī sabiedroto karavīri, un lai to varētu nodrošināt, ir jārada atbilstoša infrastruktūra. Tiks izbūvētas kazarmas, ēdnīca, dažādas tehniskās palīgēkas, tiks veidota visa nepieciešamā infrastruktūra, lai uzturētu šo bāzi. Kalniņš piebilst, ka tās būs arī darba vietas civilpersonām. Būs vajadzīgs apkalpojošais personāls, inženieri, mediķi un daudzu citu profesiju pārstāvji. Būs darbs vietējiem un arī citiem. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”

+ 11