Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji nedēļas sākumā tikās ar Skrīveru pagasta iedzīvotājiem. Domes pārstāvji informēja par īstenotajiem projektiem, tostarp skolas remontiem un infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī par šajā gadā paredzētajiem darbiem. Plānots samazināt ielu apgaismojuma elektrības patēriņu un turpināt īstenot projektu par stacijas laukuma pārbūvi. Diskutēja par satiksmes drošības uzlabošanu, atkritumu šķirošanu un privātīpašumu sakopšanu. Pagasta iedzīvotāji aicina uzlabot suņu turēšanas kontroli, un izskatīt iespēju pieslēgt privātmājas centralizētajai kanalizācijai.

Lai gan par šādu tikšanos Skrīveru iedzīvotāji bija laikus informēti, uz sanāksmi kultūras centra lielajā zālē ieradās vien nedaudz vairāk nekā desmit cilvēku. Daži no viņiem aktīvi piedalījās notiekošajā, uzdodot interesējošus jautājumus.

Aicina apspriest teritorijas plānojumu

Ilona Kāgane, Aizkraukles novada pašvaldības attīstītības nodaļas vadītāja, atgādināja, ka uzsākta jauna Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izveide un iedzīvotājus aicina piedalīties tā tapšanā. Tas nozīmē, ka pašvaldība uzklausa iedzīvotāju komentārus, domas par to, kur labāk veidot dzīvojamo māju apbūvi, kuras teritorijas attīstīt uzņēmējdarbībai utt. Ilona Kāgane atgādināja, ka teritorijas plānojums, kuru apstiprinās, būs spēkā 25 gadus. Mainīt to varēs, bet jebkuras izmaiņas maksās daudz un prasīs papildu darbu.

Bērnudārzam būs jāceļ piebūve

Liene Paukšte-Uzula, Aizkraukles novada pašvaldības attīstītības nodaļas vecākā projektu vadītāja, pastāstīja par projektiem, kuri īstenoti Skrīveru pagastā, kā arī plānotajiem darbiem. Šogad sākts darbs, kura rezultāts būs uz pusi samazināts elektrības patēriņš ielu apgaismojumam. Šie darbi notiek visā novada teritorijā, un to kopējās izmaksas ir teju pusmiljons eiro. Šī gada sākumā projektēšanas darbus pabeigs ielu seguma uzlabošanai un grāvju izveidei Robežu, Draudzības, Bērzu, Ozolu un A. Piegāza ielās. Iespējams, ka, būvdarbus uzsāks šogad. 145 tūkstošus eiro ieguldīs vidusskolas dizaina un tehnoloģiju kabineta uzlabošanā. Līdz aprīlim darbus paredzēts pabeigt.

Liene Paukšte-Uzula saka, ka skaidri iezīmētas vairākas prioritātes. Tā ir vidusskolas klašu aprīkojuma iegāde, seguma atjaunošana Līču ceļam, Sporta, Dīvajas, Lakstīgalu, Ziedu, Pumpura un Sila ielām, apgaismojuma izbūve Meža un Reinholda ielā. Birzes un Aizkraukles ielās vajadzētu atjaunot meliorācijas sistēmu. Plānā ir uzcelt piebūvi bērnudārzam “Sprīdītis”.

Notekūdeņus jāattīra saviem spēkiem

Viens no iedzīvotāju jautājumiem bija saistīts ar ielu apgaismojuma darbību — kādēļ tam izslēgts taupības režīms? Skaidrību tajā viesa domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis. Apgaismojuma līnijas pašlaik papildina ar jaunām lampām un līdz ar to nepieciešams šāds risinājums. Turklāt lampas ir ar viedo vadību, tas nozīmē, ka spilgtumu regulē sensori un elektronika. Cilvēks var pieregulēt tikai ieslēgšanās un izslēgšanās laiku. Skrīveru pagasta pārvaldes vadīja Santa Finstere mudināja iedzīvotājus izteikt viedokli par jauno ielu apgaismojumu, jo, kā dzirdēts, ne visi ir ar to apmierināti. To apstiprināja arī viens no sanāksmes dalībniekiem, sakot, ka Kalna ielā līdz ar jaunajām lampām kļuvis tumšs. Braucot mašīnā, ielas malā ejošu gājēju var nepamanīt. Agrāk ar vecajām lampām bija labāk.

Stacijas laukumā tehnika sāks rosīties rudenī

Šī gada rudenī plānots sākt stacijas laukuma pārbūvi, tāpat tehnikas rosīšanās būs pamanāma Bērzu un Draudzības ielā, kur veiks to virsmu dubulto apstrādi.

Iedzīvotāji interesējās, vai Lakstīgalu un Purapuķes ielu stūrī esošo māju var pieslēgt centralizētajai kanalizācijai? Andra Zālīša atbilde bija: nē, jo tajā vietā ir spiedkanalizācija. Šāds kanalizācijas risinājums pirms vairāk nekā 15 gadiem izvēlēts līdzekļu taupības dēļ. Ieteikums ir ierīkot bioloģisko kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtu. Privātmājai šī iekārta kopā ar uzstādīšanu varētu izmaksāt ap diviem tūkstošiem eiro. Uz tikšanos ar pašvaldību bija ieradusies arī šīs mājas iedzīvotāja. Līdz ar to viņai bija vēl papildu jautājumi. Piemēram, vai zināmas prasības, kurām jāatbilst šādai bioloģiskajai attīrīšanas iekārtai? Kādas ir prasības par attīrītā ūdens novadīšanu? Domes priekšsēdētāja vietnieks sacīja, ka svarīgi veikt novadīto ūdeņu analīzi, nodrošināt uzņēmuma “Skrīveru saimnieks” pārstāvju piekļūšanu paraugu noņemšanai. Savukārt decentralizētās kanalizācijas izveides nosacījumi ir atrunāti novada saistošajos noteikumos. Vai nākotnē tomēr būs iespēja šo un citas Lakstīgalu ielas mājas pieslēgt kopējai kanalizācijai? Pašvaldības pārstāvja atbilde ir noraidoša. Pašlaik arī nav atbalsta no valsts šādu iespēju realizēšanai. Iepriekš, kad bija iespēja pieteikties finansējumam, Skrīveros nevarēja izpildīt prasīto — 100% pieslēgumu nodrošināšanu pie jaunās kanalizācijas sistēmas. Turklāt izmaksas iedzīvotājiem būtu ap 15 eiro par kubikmetru. Līdz pat 2030. gadam līdzekļi kanalizācijas izbūvei Skrīveros nav paredzēti.

Jautājumi par šo tēmu turpinājās. Kāpēc “Skrīveru saimnieks”, katru reizi izsūcot vircu ar asenizācijas mucu, neizsūc 10 m³ lielo bedri sausu? Vai var nokontrolēt, ka uz objektu atbrauc ar tukšu mucu? Par katru braucienu, neatkarīgi no izsūktā daudzuma, jāmaksā 40 eiro. Aigars Sprudzāns, “Skrīveru saimnieks” vadītājs, saka, ka vienā izbraukumā maksimāli var izsūknēt tikai 3,5 m³, jo tik liela ir cisterna. Katru reizi pilno cisternu aizved uz attīrīšanas iekārtām, kur to iztukšo. Iespējams, ka tajā paliek kādi nosēdumi, bet to nav vairāk par 200 litriem.

Situāciju ar suņiem ir briesmīga

Iedzīvotājus interesēja arī, kas un kā pagastā kontrolē mājdzīvnieku, konkrēti suņu turēšanu. Pagājušajā vasarā kādā privātmājā suns pārlēca voljēra un pagalma sētai un uzbruka sievietei, kura gāja garām ar savu suni. Lai arī gadījums nebija ar traģiskām sekām, kopumā situācija ar suņiem Skrīveros esot briesmīga. Ir mājas, kurā ir desmit suņi, izlūzusi sēta, daudz netrūkst, lai tā sagāztos un suņi nokļūtu uz ielas. Ir mājas, kur suns brīvi staigā. Andris Zālītis saka, ka šādos gadījumos vajadzētu sazināties ar novada pašvaldības policiju. Ja apdraudējums ir būtisks, iesaistīt var arī Valsts policiju. Senāk šo jautājumu risināja arī ar Pārtikas un veterinārā dienesta palīdzību, kas vērtēja dzīvnieku labklājību.

Rosina nojaukt māju

Kāda skrīveriete ierosināja pašvaldībai nojaukt māju Daugavas ielā 101, pretī vecās aptiekas mājai. Tā nopietni traucē satiksmei, un par tās nojaukšanu esot atgādinājusi arī iepriekš, kad vēl pastāvēja Skrīveru novads. Vietējiem labi zināms gadījums no padomju laika, kad šajā vietā notika satiksmes negadījums ar letālu iznākumu. Andris Zālītis saka, ka šajā ēkā ir četri vai pieci privātīpašumi, un pašvaldībai nav nekādu iespēju māju nojaukt.

Turpinot tēmu par satiksmes drošību, skrīverieši rosina ielu krustojumos izvietos sfēriskos spoguļus, piemēram, Ozolu un Daugavas ielas krustojumā. Pagasta pārvaldes vadītāja saka, ka pirms tam vajadzētu krustojumus attīrīt no apauguma, kas vasarā vietām būtiski traucē redzamībai. Par privātīpašumu sakopšanu runāja arī citi skrīverieši, sakot, ka daži īpašumi vasarā aizaug, bet, visticamāk, to īpašniekus nesoda. Saistošajos noteikumos gan šis punkts ir atrunāts. Andris Zālītis teic, ka šajā gadā pagastā pašvaldības policijas reidus šajā sakarā rīkos krietni biežāk nekā iepriekš.

Vēlas mantu apmaiņas punktu

Garāka diskusija izvērsās par atkritumu šķirošanas laukumu Skrīveros un iespējamo apsaimniekotāju maiņu. Skrīverieši labprāt šajā laukumā mainītos ar lietām, kuras joprojām ir izmantojamas sadzīvē. Kas vienam ir nederīgs, citam ļoti vajadzīgs, piemēram, stikla burkas. Citviet Latvijā šāda prakse jau ir. Līdzšinējais apsaimniekotājs “Ķilupe” neļauj neko no tur atnestā paņemt. Zināms, ka par atļauju to darīt uzņēmums soda laukuma dežurantus. Jāpiebilst, ka laukumā darbojas videonovērošana. Uldis Riekstiņš, novada domes izpilddirektors, saka, ka tā ir brīnišķīga ideja. Pašlaik izsludināts iepirkums par atkritumu apsaimniekotāju. Ja nekas nemainīsies, Skrīverus arī turpmāk apkalpos līdzšinējais — “Ķilupe”. Šķirošanas laukums juridiski ir pašvaldības īpašumā, līdz ar to pašvaldība var uzstādīt savus noteikumus, tajā skaitā rosināt šādu priekšmetu apmaiņu. 

Skrīveros īstenotie projekti

◆ Sākot no 2021. gada, kad izveidoja Aizkraukles novadu, sākās arī darbi Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Tur remontēja gaiteņus. Darbs no pašvaldības budžeta prasīja 111 tūkstošus eiro. Par 36 tūkstošiem labiekārtoja skolas apkārtni.

◆ Bērnudārzā “Sprīdītis” par 16,5 tūkstošiem eiro ierīkoja jaunu apkures sistēmu.

◆ Pie jaunas fasādes tika kultūras centrs. No nodokļu maksātāju naudas tas prasīja 70 tūkstošus eiro.

◆ Nākamajā, 2022. gadā, pašvaldība piešķīra vēl 60 tūkstošus eiro, lai savestu kārtībā kultūras centra lietus ūdeņu novades sistēmu.

◆ Par 350 tūkstošiem uzlaboja četru Skrīveru centra ielu posmus. Divkāršo virsmas apstādi veica kopumā 2,6 kilometriem ielu seguma.

◆ 500 tūkstošus eiro investēja dienas aprūpes centra izveidē.

◆ Līdzās tam par 12 tūkstošiem eiro ierīkoja tūristu informācijas centru.

◆ Izveidoja velotrasi “Velozinis”. Pašvaldībai tā izmaksāja 12 tūkstošus eiro, pārējo līdz 21 tūkstotim eiro sedza biedrība un apdrošināšanas firma.

◆ Turpinājās ielu apgaismojuma nomaiņa Skrīveros. Šim mērķim četrām ielām izlietoja 38,2 tūkstošus eiro.

◆ Pamatīgu pārbūvi par 140 tūkstošiem eiro veica Andreja Upīša ielas posmam.

◆ 2023. gadā turpināja ielu apgaismojuma uzlabošanu un tam bija nepieciešami vēl 43,7 tūkstoši eiro.

◆ Pašlaik projektēšana notiek stacijas laukuma un tam tuvumā esošo ielu pārbūvei.

Darbi plānojas apjomīgi, par kopējo summu 1,12 miljoni eiro. Tos pabeigt plāno 2026. gadā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

+ 3