Agita Grīnvalde-Iruka
Staburaga saieta namā staburadzieši tika aicināti uz kādu interesantu pasākumu, kuram bija dots nosaukums “Zināšanu kafejnīca”. Tajā vēstures doktors Arturs Puga dalījās ar zināšanām, kas iegūtas pētījumā, kas uzsākts pagājušā gada rudenī ar virsrakstu “Staburadzieši un laikmeti vēstures avotos”. Izpētes laiks ir saistīts ar cilvēkiem un notikumiem šajā pusē 19. — 20.gadsimtā.
Seši darba bloki
Arturs Puga stāsta, ka projekts “Staburadzieši un laikmeti vēstures avotos” sastāv no sešiem darba blokiem, ko īsteno paralēli: projekta plānošana, pakāpeniska izvērtēšana un pilnveidošana; projekta komandas izveide, atbalstītāju un interesentu apzināšana; pētnieciskais darbs ar arhīvu, bibliotēku, e-publicētajiem, atmiņu u. c. avotiem; staburadziešu pasākumi zināšanu paplašināšanai un apritei; jaunas publikācijas globālā tīmekļa vietnēs, periodikā u. c.; iegūtās informācijas pielietošana tūrisma veicināšanai.
“Zināšanu kafejnīca” 15. augustā pulcēja ap 30 dažādu paaudžu cilvēku. “Tie ir staburadzieši, vēsturnieki, Aizkraukles novada pašvaldības darbinieki, kas ar Rīgas un Jēkabpils valsts arhīvu, Aizkraukles un Jēkabpils muzeju palīdzību pakāpeniski attīsta mūsu projektu. Iegūst, dalās, pielieto zināšanas par staburadziešu pagātni, saimniecībām un to vērtībām, notikumiem 19. — 20. gadsimtā, par pamatu ņemot arhīvu dokumentus. Cik apjomīgs būs projekts nākotnē, tas atkarīgs no dalībnieku un atbalstītāju interesēm, kas ir daudzpusīgas, un arī piedāvājumiem.” Attīstības projektu veido komanda. Paldies Gundegai Zarānei, Signei Sniedzei, Ivetai Ločmelei, dzīvesbiedrei un vēsturniecei Tamārai, jo bez viņu sadarbības nebūtu veiksmīga sākuma un šīsdienas tikšanās,” uzsver projekta autors.
Jautāts par saistību ar Staburaga pagastu, pētnieks atklāj, ka dzīvo gan Rīgā, gan Vīgantē.
Katrs ir pelnījis, lai viņu atceras
“Man bieži jautā, kas tad ir staburadzieši? Cilvēki, kas dzīvojuši Staburaga pagastā. Taču ilgu laiku tāda pagasta Latvijas kartē nemaz nebija. Bija Sēlpils pagasts, un staburadzieši dzīvoja tajā. Bija cilvēki, kuri sevi par staburadziešiem uzskatīja Seces pagastā. Tāpēc manā skatījumā staburadzieši ir tie, kuri jūt piederību Staburaga zemei un uzskata sevi par tādiem,” skaidro vēsturnieks. Viņš turpina: “Cilvēks ir dzīvs tik ilgi, kamēr viņu atceras. Papētīju informatīvos stendus pie ieejas Vīgantes parkā un redzēju trīs ievērojamu staburadziešu vārdus — komponistu Pēteri Barisonu, rakstnieku Valdi un viņa tēvu. Taču ir desmiti un simti cilvēku, kuri šeit dzīvojuši un strādājuši dažādos laikos. Viņu vārdi, māju un saimniecību nosaukumi atrodami dažādos arhīvos un datubāzēs. Un viņi pelnījuši, lai to vārds netiktu aizmirsts. Piemēram, agrāk Vīgantes muižā strādājuši ne tikai vietējie, bet cilvēki, kas pierakstīti Jaunjelgavā, Rīgā un citur. Interesantas ziņas ir arī par Vīgantes muižas īpašniekiem. Tā visa ir mūsu pagātne! Un kas tad ir vēsture? Tas ir mūsu zināšanu, dokumentu, liecību, atmiņu sakopojums, un mēs esam daļa no Latvijas vēstures.
Dalās ar atklājumiem
Pirmajā tikšanās reizē Arturs Puga pastāstīja par to, kas jau izpētīts un atklāts. Zinām par pēdējā Vīgantes muižas īpašnieka Heinriha fon Bēra ģimenes likteņiem gadu desmitos, par Sēlpils pagasta valdes un staburadziešu drosmīgajām atbildēm cara ģenerāļiem un ierēdņiem 1905. — 1913. gadā, par staburadziešu ēku vecumu, saimniecību lielumu, vērtību, pirms Vācijas armija iebruka Sēlijā 1915. gadā. Atklājām Jāņa Gulbja (1925. gadā nopirka zemi “Staburaga” mājām) ģimenes aizraujošo vēsturi, kura iesniedzas šodienā. Staburadzieša mazmeita Natālija Gulbis šodien ir viena no slavenākajām golfa sportistēm ASV un pasaulē, un viņas latviskā izcelsme tiek bieži uzsvērta,” atzīmē pētnieks.
Staburadzieši jaunās ziņas uzņēma ar lielu interesi, jo arī pašiem krājumā netrūkst stāstu par aizraujošiem notikumiem pagastā un apkārtnē. Daudzi bija paņēmuši līdzi senas fotogrāfijas un citas vēstures liecības, kuras vēlējās parādīt projekta autoram.
Materiālus publicē mājaslapā
Savukārt sanākušo staburadziešu uzdevums bija dot priekšlikumus turpmākiem pētījumiem. Viņiem bija jāuzraksta, par ko vairāk vēlētos no arhīviem uzzināt — par savu ģimeņu, dzimtu likteņiem, māju vai saimniecību vēsturi, par kādiem laikiem un notikumiem. Piemēram, bijusī Staburaga pagasta padomes sekretāre Skaidrīte Kubliņa vēlējās vairāk uzzināt par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas savulaik dzīvojuši Staburagā.
Arturs Puga stāsta, ka projekta finansējums pagaidām ir atklāts jautājums, taču jau šobrīd daļa no atklājumiem tiek publicēta projekta vietnē https://staburadziesi-un-laikmeti.mozellosite.com. Tā ir pieejama katram. To, kā jaunās zināšanas par staburadziešiem izplatīt pasaulē, jālemj projekta dalībniekiem. Var būt publikācijas, kartotēkas, staburadziešu digitālie arhīvi utt. Iespēju ir ļoti daudz,” uzsver A. Puga, un vietējie atzīst, ka tas ir nozīmīgs ieguldījums novada izpētē un arī tūrisma informācijas papildināšanā.
Projekts “Sēlijas kopienu stāsti” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Sēlijas kultūras programma” finansiālu atbalstu.
Reklāma