Tālmācības plusi un mīnusi. Vairāk piemērota tiem, kuriem dzīves, nodarbošanās, vai veselības problēmu dēļ grūti mācīties klātienē

Ja vēl pirms pāris gadiem tālmācība vispārējā izglītībā bija mazāk izmantota, tad tagad interese par to ir arvien lielāka. Šajā mācību gadā tālmācībā mācās vismaz 80 Aizkraukles novada bērnu. Latvijā šis skaits ir 11 065, no tiem 3433 pamatizglītībā, 7632 — vidusskolas klasēs. Šai izvēlei ir tendence pieaugt, bet — vai tā ir nākotnes izglītība un piemērota visiem?

Iemesli dažādi

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem šobrīd Latvijā ir 33 izglītības iestādes, kas piedāvā tālmācības programmas, un mācīties var no 1. līdz 12. klasei. Galvenokārt tās ir Rīgā, bet ir arī citviet Latvijā. Aizkraukles novadā tādu nav. Izglītības ieguve ir neklātienē, un viss mācību process notiek internetā īpaši izveidotā mācību e-vidē, un tam izstrādāti mācību materiāli, pārbaudes darbi un izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī individuāls mācīšanās temps. Mācības lielākoties ir par maksu, bet ir skolas, kur tās nav, vai tā samazināta konkrētām skolēnu grupām.

Iemesli, kāpēc ģimenē bērnam izvēlas tālmācību, ir dažādi. Aizkraukliete Ilze Odiņa stāsta, ka pirms laika divus gadus ar meitu dzīvojušas Vācijā. Pēdējo pusgadu meita Kristiāna apmeklēja gan vietējo skolu, gan mācījās tālmācībā Latvijas izglītības iestādē, jo bija doma par atgriešanos Latvijā. Kad mūžībā aizgāja Ilzes mamma, viņa pieņēma lēmumu atgriezties.

Ilze atzīst, ka meita ir diezgan emocionāla, kurai grūti iejusties lielā pūlī, viņu ļoti satrauc, ko par viņu varētu teikt un kā vērtēs citi.

— Tāpēc pieņēmām lēmumu, ka viņa turpinās mācīties tālmācībā. Šobrīd Kristiāna mācās 6. klasē, un esam apmierināti. Mācību ieguvums ir, ka viņa var saplānot dienu, no rītiem ilgāk pagulēt, jo videolekcijas nav agri. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši. Tas, kas man ļoti patīk — ja bērns nesaprot kādu tēmu, tālmācībā tajā var iedziļināties tik, cik nepieciešams, bet “parastajā” skolā tam bieži vien paiet garām. Ir arī attālinātās konsultācijas, kur izskaidros vēl pamatīgāk. Tālmācībā viss šķiet vienkāršāk, un ir sajūta, ka strādā ar katru bērnu, sekojot līdzi tam, vai viņš apguvis konkrēto mācību vielu. Pat es varu kaut ko palīdzēt meitai, jo viss labi izskaidrots. Tas, kā māca vispārizglītojošā skolā, man jau ir par sarežģītu, — stāsta Ilze.

Viņa atzīst, ka tālmācība radina bērnus būt patstāvīgiem, jo viss jāizdara noteiktā laikā. Mācību gads noslēdzas 24. maijā, un līdz tam jābūt iesūtītiem visiem darbiem. Pēc šī datuma neko vairs nepieņem. Skolēniem rīko arī ekskursijas, lai var satikties un komunicēt klātienē.

Vai meitai nepietrūkst vienaudžu sabiedrības? Ilze atzīst, ka nē, jo ar draudzenēm tiekas regulāri.

— Skolā mācās vairāki bērni, kuri dzīvo citās valstīs, bet izglītību iegūst Latvijā. Tā ir laba iespēja, ja vecākiem jādodas komandējumos, un nav kam pieskatīt bērnus. Arī man darba dēļ nereti jābūt projām, un meitu nevar atstāt mājās vienu. Tad viņa brauc līdzi, bet mācības nekavē. Tas arī ir ieguvums. Izvēloties šādu mācību veidu, meita noteikti kļuvusi atvērtāka un mierīgāka, tāpēc tas ir labākais lēmums, — saka Ilze.

Vairāk ieguvumu

Skrīverietis Herberts Legants tālmācībā beidza 11. un 12. klasi, atzīstot, ka tas bija tikai ieguvums. Tagad viņš ir students un sekmīgi studē augstskolā.

— Vidusskolu pabeidzu ar diezgan labām sekmēm. Bija laiks gan sev, gan vairāk sagatavoties mācībām. Nedomāju, ka tālmācība būtu piemērota sākumskolā, bet vidusskolā tas bija labi, jo deva mērķtiecību un sevis pašizaugsmi turpmākajai dzīvei. Tādējādi ir iespējams apvienot mācības ar darbu, kas man bija svarīgi. Tā kā jau tad vadīju pasākumus un daudz biju sabiedrībā, klātienes mācības un tikšanās ar klasesbiedriem nepietrūka. Tas gan bija arī kovida laikā, kad ilgu laiku viss tāpat lielākoties notika attālināti, — saka Herberts.

Viņš atzīst — lai mācītos attālināti, jābūt gan gribasspēkam, gan prasmei plānot savu laiku. Mācību priekšmetu apguve šķitusi saprotamāka un mērķtiecīgāka.

Sākumā Herberts izvēlējies žurnālistikas studijas, bet tad sapratis, ka šī joma nav piemērota viņam un pārgājis uz citu augstskolu, kur studē pasākumu producēšanu un vadību. Studijas ir klātienē, bet arī šobrīd Herberts domā pāriet uz attālinātajām mācībām, lai var brīvāk plānot savu laiku.

Pietrūkst skolas vides

Citādāka pieredze ir kādai ģimenei, kura nevēlējās publiskot savu vārdu.

— Dēls vienmēr bijis introverts, slikti jutās lielā klasē, samulsa, ja ko jautāja. Domāju, ka tas traucēja mācībās. Skola liela, skolēnu daudz, bet izvadāt uz mazāku nebija iespēja. Turklāt, tāpat pēc sākumskolas vai pamatskolas būtu jāatgriežas “lielajā” mācību iestādē. Nolēmām pamēģināt tālmācību 5. klasē. Sākumā viss bija cerīgi, un šķita, ka dēls izbauda šo mācību procesu. Tomēr ar laiku arvien grūtāk kļuva mācīties patstāvīgi. Kamēr ir saziņa ar skolotāju, viss kārtībā, kā nav, man vairāk jāpieslēdzas. Pagaidām iesākto turpinām, bet grūti pateikt, vai līdz pamatskolas beigām. Bažas arī par to, vai dēlam pēc tam nebūs vēl lielākas grūtības iejusties sabiedrībā, — stāsta māmiņa.

Viņa piebilda, ka sarunā ar citiem vecākiem, vairāki teikuši, ka grūtākais ir patstāvīgā mācīšanās un sava laika plānošana, vai arī pietrūkst sabiedrības un skolas atmosfēras. Tieši šo iemelsu dēļ ir bērni, kuri atgriezušies ierastajā klātienes mācību ritmā. Tāda pieredze ir arī sērenietei Madarai. Viņas mamma Marita stāsta, ka tālmācībā meita mācījās 8. klasē. Patikuši gan skolotāji, gan mācības, bet pietrūka klases gaisotnes. Tāpēc atgriezusies klātienes mācībās, vispirms Skrīveros, bet tagad atkal mācās Aizkraukles novada vidusskolā, un šogad beigs 11. klasi.

— Rīgas Komercskolā mācījos pusgadu. Sākumā man patika, bet vēlāk kļuva garlaicīgi, jo pietrūka skolas dzīves un nebija komunikācijas ar citiem. Viena no lietām, kas man tālmācībā patika — varēju mācīties savā ritmā, plānot laiku, ja kaut ko nesapratu, bija ļoti pretimnākoši skolotāji. Jebkurā laikā “Skype” varēju piezvanīt, un viņi izskaidroja. Interesanti bija tas, ka mācību gadu es pati varēju izplānot, kuras tēmas un cik daudz mācos katru dienu, kad rakstu pārbaudes darbus, jo nebija noteikts laiks, kad tas jādara, tikai pārbaudes darbu skaits mācību gadā, kas jāveic, kad esi gatavs, — par savu pieredzi stāsta Madara.

Viņas mamma piebilda, ka skolu maiņa būtiski neietekmēja meitas sekmes, kas vienmēr bijušas labas, bet kaut kādi “robi” zināšanās bija, jo programmas klātienes un tālmācības izglītības iestādēs atšķiras. Tāpēc vajadzējis piestrādāt, lai to visu izlīdzinātu. Marita atzīst, ka viņi ļāvuši Madarai gūt šo dažādo mācību pieredzi, kam ir savi plusi un mīnusi. Viņa kā vecāks gan uzskata, ka tālmācība vairāk piemērota tiem, kuriem dzīves, nodarbošanās, vai veselības problēmu dēļ grūti mācīties klātienē.

Ne visiem piemērotas

Izglītības iestādes, kas piedāvā tālmācības programmas, pēdējā laikā patiesi pieaugušas kā “sēnes pēc lietus”. Izvērtējot tās un mācību rezultātus, Izglītības un zinātnes ministrijā ir vairāki secinājumi. Tajos minēts — visas aptaujātās mērķgrupas norādījušas, ka vislielākais izaicinājums ir tālmācības programmas īstenošana 1. — 3. klasē, skolēnu sadarbības un komunikācijas prasmju attīstīšana, socializācija. Tā vairāk atgādina izglītības ieguvi ģimenē, kur vecāki nodrošina nepieciešamo mācību vidi un atbalstu mācību satura apguvei, viņi vai kāds cits lielākoties ir klāt izglītības iestādes konsultācijās, seko līdzi mācību procesam un nodrošina vielas apguvi, jo bērniem vēl nav attīstīta prasme pašiem mācīties. Tātad — lai skolēns varētu mācīties tālmācībā, viņam nepieciešams pašvadītas mācīšanās, paškontroles un digitālās prasmes. Izglītības iestādēm gan ir ierobežotas iespējas jaunāko skolēnu gatavībai pašiem piedalīties un vadīt savas mācības, kā arī spējai kvalitatīvi un strukturēti izmantot pieejamos mācību līdzekļus.

Izglītojamajiem nepieciešamās prasmes mācībām tālmācībā nostiprinās līdz 6. klases beigām, tādēļ var uzskatīt, ka pilnvērtīga tālmācības forma varētu būt no 7. klases. Ievērojot minēto, sākumskolas posmā atbilstošākās būtu kombinētas mācības, piedaloties reālā mācību stundā attālināti vai klausoties tās ierakstu. Tas nozīmē, ka mācības ir pielāgotas attālināti esošajiem skolēniem, bet pastāv skaidri strukturēts un pedagoga vadīts mācību process, regulāro mācību stundu saraksts, noteikta skaidras bērna saistības mācību procesā.

Vēl secināts, ka izglītības iestādēs elektroniskajās mācību vidēs ir krasi atšķirīgs mācību materiālu nodrošinājums, īpaši videomateriālu. Par sekmēm teikts, ka valsts pārbaudes darbos tie ir ļoti atšķirīgi pat vienā izglītības iestādē, kas saistīts ar to, ka ne visiem piemērota tālmācība. Pēc 9. klases valsts pārbaudes darbos lielākajā daļā izglītības iestāžu ir 10 — 15 skolēni, kuri neiegūst apliecību par pamatizglītību.

Tāpēc ministrijas ieskatā nepieciešams izvērtēt, vai nepieciešamas augstākas prasības tālmācības programmu īstenošanas uzsākšanai, arī valsts finansējuma piešķiršanai, lai novērstu nepamatoti zemas kvalitātes izglītības iestāžu darbības finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.