Iveta Skaba
Sunākstes pagasta svētku kulminācija bija pie Sibīrijas krustiem notikušais koncerts, veltīts Sunākstes Dziedāšanas svētku 150. gadadienai.
Senas tradīcijas
Dziedāšanas tradīcijas Sunākstē ir senas — pirmsākumi meklējami jau 18. gadsimtā. Vēl pirms 1760. gada te ieradās Vecais Stenders, kurš bija ne tikai garīdznieks, bet arī dziedāšanas entuziasts, ziņģu un lustu autors. Gandrīz pēc gadsimta Sunākstē darboties sāka Stendera mazmazdēls. Jauneklis bija studējis Tērbatā, kā arī bija liels mūzikas cienītājs. Viņš vēsturē palicis kā koru kustības aizsācējs un sunākstiešu kordziedāšanas tradīcijas veicinātājs. 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam Rīgā notika pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kurā kopkori veidoja 45 kori jeb vairāk nekā 1000 dalībnieku. Vēsture klusē, kāpēc starp Latvijas koriem nebija kora no Sunākstes. Taču vēsture stāsta, ka pēc pāris mēnešiem, kopš izskanēja lielie dziedāšanas svētki, 1873. gada 22. augustā sunākstieši sarīkoja vietējos dziesmu svētkus, kuros piedalījās astoņi kori no sešām dziedāšanas biedrībām un skatītāju bija ap pieciem — sešiem tūkstošiem.
Vērtības nemainās
Svētku koncertā pēc 150 gadiem kā pirmā izskanēja Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesma “Manai dzimtenei”, kas ir veltījums Dziesmu svētku simtgadei. Kopkori veidoja desmit kori — Aizkraukles kultūras centra jauktais koris “Aizkraukle” (diriģenti Eduards Grāvītis un Lelde Kamzole-Gagaine), Kokneses kultūras centra senioru jauktais koris “Alaine” (Aldis Lazdiņš) un sieviešu koris “Anima” (Lelde Kamzole-Gagaine), Skrīveru kultūras centra jauktais koris “Dīvaja” (Silva Upeniece), Seces kultūras nama jauktais koris “Vīgante” (Diāna Austra Salmiņa), sieviešu koris “Daudzeva” (Raimonds Gulbis), Rēzeknes pilsētas Nacionālo biedrību kultūras nama sieviešu koris “Jutrzenka” (Irēna Ivanova), Ļaudonas kultūras nama jauktais koris “Lai top!” (Jānis Trūps), Sēlpils kultūras nama jauktais koris “Sēlpils” (Agnese Grudinska), Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centra jauktais koris “Atskaņa’’ (koncertā Rita Birzule), kas ar savu dziedājumu spēja uzburt īstenu Dziesmu svētku noskaņu.
Lai arī pēc 150 gadiem skatītāju skaits bija daudz mazāks, taču tas nemazināja pasākuma nozīmīgumu. “Līdz ar pirmo dziesmu, kas skanēja šodien no skatuves, es nonācu emocionālā saviļņojumā, jo tas mani aiznesa atpakaļ uz sajūtām, kas pirms pāris mēnešiem bija Rīgā. Un tad es saprotu, cik svarīgs šis dziedāšanas un arī dejošanas kods ikvienam latvietim, jo, tikai pateicoties tam, pēc 150 gadiem mēs varam atkārtot vēsturi. Un patiesi dižs bij’ tēva novadiņ(i)s! Mēs varam šos vārdus attiecināt uz sunākstiešiem, jo viņiem ir ar ko lepoties. Viņi toreiz bija diženi, jo viņi spēja, viņiem bija iekšēja nepieciešamība to noorganizēt, pie tam tādā daudzskaitlīgā apmeklējumā — līdz sešiem tūkstošiem.
Šajos laikos viss paliek mazāks, bet tas nenozīmē, ka vērtības mainās. Jāsaka liels paldies vietējai kultūras veicināšanas biedrībai, pagasta pārvaldei, visiem aktīvajiem un atbildīgajiem ļaudīm, kuriem bija ideja noorganizēt šo pasākumu. Šodien ikviens sunākstietis var būt ļoti lepns, ka viņš pieder Sunākstes kopienai, šai vietai, jo tā ir spēcīga. Mūžu mūžos būs dziesma!” sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
Klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmas
Koru sniegumā varēja noklausīties dziesmas no Dziesmu svētku repertuāra — latviešu klasiķu koru dziesmas un tautasdziesmu apdares, kā arī mūsdienu komponistu skaņdarbus. “Sākām ar Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmu “Manai dzimtenei”. Tad tas virzījās uz puišu un meitu apdziedāšanos, tad tika godināta mūsu tautasdziesma. Caur gadskārtu ieražām kulminācija virzījās uz Latvijas godināšanu un vainagojās ar himnu — “Dievs, svētī Latviju!”,” par dziesmu izvēli teic Eduards Grāvītis. Starp dziesmām bija arī Zigmara Liepiņa ar Kaspara Dimitera tekstu “Svētī debesīs šo zemi”, kas no lielo svētku repertuāra pēc komponista lūguma tika izņemta. “Zigmāra Liepiņa un Kaspara Dimitera dziesma “Svētī debesīs šo zemi” ir pat mākslas darbs, kas dzīvoja, dzīvo un dzīvos savu dzīvi. Autori to ir radījuši, un tas ir kā bērns, kas nav atbildīgs par savu radītāju darbiem vai nedarbiem. “Svētī debesīs šo zemi’” ir viens no spilgtākajiem mūsu Latvijai veltītajiem skaņdarbiem. Dziesmai nav līdzīgas satura un spēka ziņā!!! Un tas mums vēl būs ļoti vajadzīgs!
Dziedot to, mēs pārdzīvojam par savas zemes likteni, par tiem ļaudīm, kas te dzīvoja, ziedoja dārgāko, devās trimdā un atgriezās Latvijā. Lai mūsu atmiņa nav par īsu!” sacīja Eduards Grāvītis.
Gluži kā lielajos svētkos, tika sveikti visi diriģenti un goda virsdiriģents Juris Kļaviņš. Viņa žestiem koristi sekoja līdzi, dziedot valsts himnu. Kaut arī augusts, ozollapu vainags tika svētku mākslinieciskajam vadītājam un virsdiriģentam Eduardam Grāvītim.
Kā lielajos svētkos
“No pašu vidus bija solodziedātāji — Sandra Spruča, Ketlīna Marija Ļebedeva, Ingus Valters Briška. Mūsu Aizkraukles korī puiši uz koncertu atbrauca no kombaina. Apbrīnojama cilvēku pašaizliedzība un atsaucība! Arī pavadošā grupa, kurā spēlēja Aija Ziņģīte, Vairis Kraševskis un Andris Ozoliņš, lieliski tika galā ar uzdevumu. Ja salīdzina ar lielajiem svētkiem, nebija atšķirības, jo šis ir labākais koncerts no visiem Dziesmu svētku koncertiem, kādi ir bijuši mūsu novadā. Šis koncerts varēja notikt, pateicoties Aizkraukles novada domes un Kultūras pārvaldes atbalstam, kas sarūpēja lielisko estrādi, siltu un gardu zupu dalībniekiem! Malā nestāvēja un palīdzīgu roku pielika Aizkraukles un Jaunjelgavas kultūras centru darbinieki. Paldies “Karikstei”!
Lielu lielais paldies Sunākstes biedrības “Saules aka” aktīvajiem biedriem, kas dekorēja estrādi, rūpējās par dziedātāju labsajūtu, un, protams, īpaša pateicība visiem Rēzeknes, Madonas, Babītes, Seces, Skrīveru, Kokneses, Daudzevas un, protams, Aizkraukles 220 dziedātājiem un diriģentiem, kas radīja šo svētku noskaņu!” teic Eduards Grāvītis.
Pēdējā, tāpat kā lielajos svētkos Mežaparka estrādē, izskanēja tautasdziesma “Pūt, vējiņi!”, katru pantu diriģējot citam diriģentam, kurā vienojās dziedātāji un skatītāji. Noslēgumā tika aizsākta jauna tradīcija — koru dalībnieki un skatītāji devās gājienā uz Sunākstes parku, kur tika iedegts ugunskurs un turpinājās zaļumballe.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
Reklāma