“Staburags” iesaka izlasīt: Dēlijas Ouensas romāns “Kur vēži dzied”

VĒRTĒ SANDRA PUMPURE, laikraksta “Staburags” reportiere

Amerikāņu rakstnieces Dēlijas Ouensas romāns “Kur vēži dzied” sākas ar kādu slepkavību. Bojā gājis mazpilsētas Bārklijkovas ievērojamas ģimenes vienīgais dēls Čeiss Endrūss, kuru tur visi zina. Ir skaidrs, ka šo gadījumu neatstās neatklātu un tam pievērsīs visu uzmanību, jo Čeiss bija populārs iedzīvotāju vidū. Izmeklēšana aizved līdz Kijai Klārkai, kas visu savu mūžu dzīvo purvājā un viena pati cīnās par izdzīvošanu. Vietējie viņi iedēvējuši par purva skuķi, pat nemēģinot painteresēties, kā meitene dzīvo.

Nespēdama samierināties ar esošajiem apstākļiem un vīra agresiju, kādā dienā Kijas māte aiziet, atstādama piecus bērnus. Meitenei tad ir pieci gadi. Drīz vien no mājām aizbēg arī pārējie, atstādami Kiju ar varmācīgo tēvu un skarbo ikdienu, kurā pašai jārūpējas par ēdienu un siltumu. Pēc laika atmirdz cerību stariņš attiecībās ar tēvu, bet drīz vien tas pagaist, un pēc kāda laika tēvs pazūd pavisam. Iespējams, kaut kur gājis bojā, bet Kija tā arī neuzzina, kas ar viņu noticis. Viņa atkal paliek viena un šoreiz pat bez tēva niecīgās kara veterāna pensijas.

Lielākai daļai Kija ir tikai purva skuķis — nicināma, bet neiepazīta. Viņa ir pieradusi bēgt no briesmām un cilvēkiem, bet, kā jau visi, alkst attiecības. Tās atnāk reizē ar vienaudzi Teitu, kurš viņu iemāca lasīt, un Kija kāri tver pēc zināšanām. Tomēr arī Teits viņu pamet, un Kijas dzīvē ienāk Čeiss, kuru vilina pievilcīgā meitene, bet uztver to tikai kā slepenu mīlas romānu. Kiju tas sāpina, un kādā brīdī viņa saprot patiesību.

Smeldzīgs romāns ne tikai par pieaugšanu, savstarpējām attiecībām, bet arī cilvēku vienaldzību, nevēlēšanos saskatīt un iepazīt to, kas līdzās. Tikmēr bērns par savu izdzīvošanu cīnās viens pats, un lielākā daļa izliekas to nemanām, bet vēl “iesper”, atgrūž kā netīru lupatu. Tādas Kijas ir līdzās arī mums.

Kija paliek dzīvot purvājā, draudzējas ar kaijām, aizrautīgi pēta dabu, zīmē un izdod savas grāmatas par purva putniem un augiem ar pašas zīmējumiem. Viņa kļūst par atzītu autori, atgūst mīlestību un mieru. Tā viņa aiziet mūžībā, un tikai pēc viņas nāves rodas apjausma, kas, iespējams, notika Čeisa slepkavības naktī un kāda vēl bija Kija — purva skuķis.

Dēlija Ouensa ir līdzautore vairākām grāmatām par dzīvi un dabas pētīšanu Āfrikā. Viņa saņēmusi Džona Barouza balvu par neskartajai dabai veltītiem rakstiem, kas publicēti dažādos izdevumos.

“Kur vēži dzied” ir rakstnieces debijas romāns un uzreiz pēc tā iznākšanas kļuva par starptautisku sensāciju, tas pārdots desmit miljonos eksemplāru un tulkots 45 valodās. Pēc tā motīviem uzņemta kinofilma, ko var skatīt kinoteātros arī Latvijā