Staburadziete Eva Gerharde, paskatoties uz dēliem, atceras par gadiem, savukārt meita liek justies jaunai

Skolas laiks Evai pagāja otrā Latvijas pusē — Kurzemē. Viņa mācījās Valdemārpils vidusskolā. Pēc 9. klases devās uz Laidzes tehnikumu, toreiz parādījās jauna apgūstamā profesija — lauku mājas saimniece. Mamma bija atradusi vietējā avīzītē par to ziņu, un Evu tā ieinteresēja. Eva zina teikt, ka šī profesija mācību programmās nebija ilgi — gadus piecus, un vairāk tās piedāvājumā nebija.
Kāpēc izvēlējās tieši šo profesiju? Jubilārei patika, ka varēja gūt zināšanas vairākās jomās —ieguva pavāra kvalifikāciju, iemācījās šūt, apguva dārzkopību un lopkopību. Kā jau lauku mājas saimniecēm, iemācīja ļoti daudz. “Mamma bija laba saimniece, gatavoja gardus ēdienus, arī es pati jau no bērnības gatavoju, man ļoti patika to darīt, tāpēc arī mamma ieteica tur mācīties,” saka Eva.
Pēc Laidzes tehnikuma beigšanas Eva atgriezās Smiltenē un sāka strādāt tehnikuma ēdnīcā par pavāri. Te aizvadīja 17 darba gadus. Pavāra darbs ir Evas sirdsdarbs un šobrīd Skrīveru sociālās aprūpes centrā “Ziedugravas” rit otrais darba gads. Bilstu, ka pavāra darbs nav no vieglajiem. Savukārt Eva teic, ka smags tas ir lielajās virtuvēs, cilājot smagos katlus. Smiltenē bija liela slodze, jo dienā pabarot vajadzēja 500 ēdējus. Šobrīd Skrīveros Eva gādā par maltīti 130 pansionāta iemītniekiem un teic, ka tas nav smagi. Rīti vecļaudīm sākas ar biezputrām, citiem ir slimības, kad nepieciešama īpaša diēta, taču pārsvarā cilvēki grib ēst to pašu, ko mājās ēduši.