Spēcīga, mūsdienīga izrāde, kas liek domāt

Visu par jaunākajām izrādēm uzzinu “Rīta Panorāmā” LTV1 kanālā. Mani uzrunāja Dailes teātra izrāde “Degunradži”. Jau pēc apraksta vien tā šķita atšķirīga, neordināra, un aizvadītās nedēļas izskaņā man bija iespēja to noskatīties.

Izrāde pasniegta interesantā veidā, īstenota grandioza scenogrāfija. Notiek izrāde, paralēli augšējā skatuves daļā ir tāds kā platekrāns. Veidojas 3D efekts, skatītājs seko līdzi gan lielajam formātam, gan dažādām pietuvinātām ainām. Mūsdienīgs risinājums, teātra un kino elementu apvienojums. “Degunradži” ir trīsarpus stundas ilga komēdija trīs cēlienos. Es to nesauktu par komēdiju, uz skatuves bija atainota dzīves realitāte. Izspēlētā tēma bija kovids, kā mēs sadzirdam informāciju, kā to interpretējam, uztveram, pieņemam un pasniedzam. Izrādes pirmā daļa notiek vagonā. Degunradzis ir kovids, un visi pamazām pārtop par degunradžiem! Izrādē apspēlēts, kā katrs to uztver. Otrajā daļā aktiera Laura Dzelzīša attēlotais Žanis ir inficējies, gandrīz vai jūk prātā un vēlas pietuvināties dabai, kļūt par primātu. Drēbes traucē, tādēļ viņš izmetas kails. Trešajā daļā skatītājs nonāk kosmosā, gandrīz visi ir pārvērtušies par degunradžiem, izņemot trīs cilvēkus. Viena aiziet un pārvēršas par degunradzi, tad nākamā pievienojas vairākumam — ja visi, tad visi. Pēdējais palikušais negrib kļūt par degunradzi, viņš tic, ka spēs izturēt. Tiek uzliktas ausis, viņš klausās, ko pārējie runā, kas notiek, bet viņš paliek par cilvēku un nepārvēršas par degunradzi.

Tā nav klasiskā veida komēdija, kurā visu laiku ir, par ko smieties. Tikai trešajā cēlienā var saprast, par ko īsti ir izrāde. Sākumā skatītāja uzmanību pievērš lielā dažādība — scenogrāfija, vagoni, kustības, cilvēki gāžas, komunicē, nerunā, operatori filmē, dažādi tuvplāni. Sākums paiet, cenšoties saprast, ko tev mēģina pateikt. Pēdējā daļā, kad doma ir uztverta, kļūst interesanti.

Izrādē spēlē spēcīgs aktieru sastāvs, daudziem labi zināmi mākslinieki — Lauris Dzelzītis, Ģirts Ķesteris, Artūrs Skrastiņš, Ieva Segliņa, Vita Vārpiņa un daudzi citi. Pirmajā daļā Artūrs Skrastiņš spēlēja sievietes lomu — pārdevēja sievu. Bija interesanti, jo nejutās skaidrs sižets, saslēgta tēma, katra loma bija individualitāte.

Izrāde ir saistoša, tā ir neierasti pasniegta. Tiek izmantotas tehnoloģijas un dažādi radoši skatuves risinājumi. Izrāde piemērota ikvienam, domāju, kā vecam, tā jaunam sākumā nebūs nojausmas, par ko ir runa. To apliecināja skatītāju auditorija, izrāde bija uzrunājusi kā gados jaunus, tā pusmūža skatītājus. “Degunradži” ir spēcīga, mūsdienīga izrāde, kas liek domāt.