Sods kā izklaide

Vai jums nešķiet absurdi, ka mūsdienās joprojām eksistē soda mērs — piespiedu darbs? Uz šādām pārdomām mani raisīja ziņa, ka bijušajam sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” direktoram Aināram Arnītim par zagšanu un dienesta stāvokļa izmantošanu piespriests sods — 250 stundas darba sabiedrības labā. Pārrēķinot dienās, tas ir mēnesis. Vai zinājāt, ka šo darbu var veikt no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, savā dzīvesvietā, turklāt var piemeklēt darba devēju, kur “sodāmais” var realizēt savas prasmes? Un to sauc par sodu? Darbs kā sods patiesi bija realizēts cara laikā, kad notiesātos izsūtīja katorgā, un vēlāk uz šo darba vietu pamata savas katorgas būvēja komunisti. Mūsdienās šādu soda metodi lietojot tāpēc, ka tā esot lētāk — valsts ietaupa naudu. Kāpēc nav atrasts soda mērs, kas sodāmajam tiešām radītu apziņu par saņemtu sodu? Jā, nav viduslaiki, un tirgus laukumā būrī publiskai apskatei nevienu neliks, bet kāpēc vismaz neradīt diskomfortu dzīvē: likt strādāt katru dienu un katru stundu, nevis tad, kad būs laiks — apvienot ar pamatdarbu un mācībām? Darbs sabiedrības labā var, piemēram, būt pašvaldības uzņēmumā mēnesi strādāt par sētnieku. Tas, ko Krimināllikums nepasaka, bet tāpat ir skaidrs: piespiežot cilvēku darīt šo darbu, viņu it kā pazemo — kaut kas līdzīgs kolektīvai apspļaudīšanai. Vai zinājāt, ka ar šo gadu Krimināllikumā “piespiedu darbs” aizstāts ar vārdiem “sabiedriskais darbs”? Tāpēc, ka tas esot skanējis pazemojoši.Varu saprast brīvības atņemšanas sodu — ielikšanu cietumā. Tas ir traki, jo līdzi nāk cietuma “kolēģu” pārestības, pakļaušanās dienas režīmam, mazāk komfortabla dzīve kā līdz tam. Arī naudas sods ir nepatīkams, jo valstij jāatdod nauda, par kuru sev varēja kaut ko nopirkt. Bet, ja strādāt, piemēram, par sētnieku ir sods, ko lai saka esošie sētnieki? Tātad viņi dara sabiedriski nosodāmu darbu? Ja ar valsts likumu noteikts, ka, piemēram, slaucīt ielu ir pazemojums, kā tādā gadījumā nesodīts cilvēks varētu gribēt strādāt šo darbu? Valsts probācijas dienests teicis: piespiedu (tagad sabiedriska) darba kā soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu, resocializēt un panākt, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no jauna noziedzīga nodarījuma veikšanas. Tiešām nespēju iedomāties, kā kaut viens no šiem mērķiem varētu tikt sasniegts, strādājot par sētnieku?