Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

“Smiltenes piens” ieķīlā divas preču zīmes

AS “SMILTENES PIENS” VĀRDS nesen pozitīvi izskanēja arī Jelgavā notikušajā Latvijas novadu Siera dienā 2024, — uzņēmums bija šo svētku ģenerālsponsors. Attēlā — AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins (no kreisās), zemkopības ministrs Armands Krauze un biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Foto no biedrības “Siera klubs”

Jauna komercķīla divu miljonu vērtībā reģistrēta AS “Smiltenes piens”. Uzņēmums ieķīlājis divas savas preču zīmes — “Piena spēks” un “Smiltene Prieks baudīt!”, informē “Lursoft” “Klientu portfelis”. “Lursoft IT” dati rāda, ka komercķīlas ņēmējs ir AS “Reģionālā investīciju banka”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Akciju sabiedrības (AS) “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka preču zīmes tika ieķīlātas, lai turpinātu investīcijas uzņēmuma konkurētspējas palielināšanai un tālākai attīstībai, kam sekos vairāku būtisku ražošanas iekārtu nomaiņa. Pirmās iekārtas uzņēmums jau saņēmis, nākamās būs oktobrī un novembrī.

AS “Smiltenes piens” strādā, palielinot apgrozījumu, peļņu un ievērojami kāpinot savas saražotās produkcijas eksporta apjomu. Uzņēmuma apgrozījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 11,57%, sasniedzot 26,9 miljonus eiro.

Domājot par eksporta apjomu palielināšanu, oktobrī AS “Smiltenes piens” ar savu produkciju piedalīsies starptautiskajā pārtikas izstādē SIAL Francijā, Parīzē. Izstāde norisināsies no 19. līdz 23. oktobrim. Plānots, ka tā pulcēs vairāk nekā 7000 dalībnieku un 285 000 profesionālo apmeklētāju no 200 pasaules valstīm. SIAL septiņos Latvijas nacionālajos kopstendos būs 49 Latvijas pārtikas ražotāji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AS “Smiltenes piens” iepirkto izejvielu daudzums 2023. gadā sasniedza 33,9 tūkstošus tonnu, kas ir par 9,5% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu, kā arī tiek attīstīti jauni produkti. Piemēram, šogad AS “Smiltenes piens” plāno palielināt apgrozījumu biezpiena desertu grupai, piedāvājot jaunus produktus šajā produktu sērijā.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Var apgūt profesiju

Attīstot reģionālo sadarbību un darba vidē balstītu studiju pieeju, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (RSU SKMK) jau otro gadu turpina sadarbību ar Bauskas slimnīcu, informē Lāsma Vindule, Bauskas slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šajā programmā tiek piedāvāta iespēja pilna laika klātienes studijās apgūt ārsta palīga profesiju, kā arī iegūt māsas palīga kvalifikāciju, ar iespēju programmu klīnisko praksi apgūt uz vietas — Bauskas slimnīcā.

Šāds sadarbības modelis īpaši aktuāls ir tiem studētgribētājiem, kuri plāno vai jau strādā Bauskas slimnīcā, jo tas paredz iespēju elastīgāk apvienot darbu ar studiju procesu un iziet praksi tuvāk dzīvesvietai, uzsver L. Vindule. Mācības tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Mācību ilgums īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Ārstniecība” ar iegūstamo kvalifikāciju “Ārsta palīgs” ir trīs gadi. Profesijas “Māsas palīgs” arodizglītības programma ir apgūstama viena mācību gada laikā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šoruden ārsta palīga profesiju Bauskas slimnīcas grupā sākuši apgūt 14 studenti, precizē L. Vindule. Viņa arī piemin, ka Bauskas slimnīcā pasniedzēja ir Terapijas, aprūpes nodaļas virsmāsa Iveta Kārkliņa.

“RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā jau 2. kursā (mācības uzsāka pērn) mācās 16 ārstu palīgi. Šogad RSU SKMK koledžu beidza 16 māsu palīgi, no viņiem seši palika strādāt Bauskas slimnīcā. Prakses vietas mācību programmā nodrošina Bauskas slimnīca. Studenti Rīgā mācās 2—3 dienas nedēļā, kā arī attālināti,” papildu informāciju sniedz I. Kārkliņa.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Grib samazināt pabalstu

Iedzīvotāji var izteikt viedokli Gulbenes novada pašvaldībai saistībā ar grozījumiem, kurus plānots ieviest saistošajos noteikumos “Par materiālo palīdzību Gulbenes novada pašvaldībā”.

Grozījumi paredz, ka pašvaldība turpmāk mazāk tērēs savus budžeta līdzekļus, maksājot bērna piedzimšanas vienreizējo pabalstu. Šobrīd pabalsta apmērs ir 620 eiro, bet ar 1. janvāri tie būs vairs tikai 500 eiro. Plānots, ka nākamajā gadā pašvaldība no sava budžeta bērna piedzimšanas vienreizējā pabalsta izmaksai tērēs provizoriski 65 000 eiro.

Vēl tiks samazināts to senioru loks, kuriem pašvaldība pasniegs naudas dāvanu saistībā ar nozīmīgu dzīves jubileju. Šobrīd noteikumi paredz, ka naudas dāvanai nozīmīgās dzīves jubilejās var pretendēt 80, 85, 90, 95, 100 vai vairāk gadu vecumu sasniegušie seniori, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenes novadā. Taču ar 1. janvāri tie vairs būs tikai tie seniori, kuri sasnieguši 90 vai 100, vai vēl vairāk gadus. Viņi nozīmīgā dzīves jubilejā no pašvaldības varēs saņemt vienreizēju 100 eiro naudas dāvanu. Provizoriski nākamgad šādu materiālo atbalstu pašvaldība savā budžetā plāno kopsummā 5200 eiro apmērā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ieviešot šāda veida taupīšanu, pašvaldība plāno, ka nākamgad tās tēriņi samazināsies par 40 600 eiro.

Uzsverams, ka gan bērna piedzimšanas vienreizējais pabalsts, gan naudas dāvanas senioriem nozīmīgās dzīves jubilejās ir pašvaldības brīvprātīga iniciatīva.

Laikraksts “Dzirkstele”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Labiekārto taku

Turpinot attīstīt pārrobežu tūrisma produktu “Zaļais dzelzceļš”, vairākās pašvaldībās Latvijā un Igaunijā īsteno jaunu projektu — “Zaļais dzelzceļš II”. Paredzēts pilnveidot arī zaļā dzelzceļa posmu Apē līdz Igaunijas robežai.

Projektu vadītāja Daiga Bojāre stāsta, ka iepriekšējā projektā izdarīts vērtīgs darbs — izveidoti pastaigu un velo maršruti un rekonstruēts vēsturiskais dzelzceļa tiltiņš. Toreiz Apē izveidoja maršrutus divos virzienos — uz Valku/ Valgu pa bijušo dzelzceļa līniju un uz Alūksnes pusi pa apkārtceļu. Jaunajā projektā darbs notiek tikai vienā no tiem — uz Igaunijas pusi. Tas saistīts ar grūtībām iepriekšējā projektā, jo Alūksnes novadā zemes, kur kādreiz bija dzelzceļš, pieder privātpersonām. “Jaunajā projektā domājam par to, lai maršruts uz Valku un Valgu būtu pieejams ikvienam. Vienu darbu jau esam veikuši — uzklāts jauns segums celiņam līdz vēsturiskajam tiltiņam, un jau šobrīd novērojam, ka palielinājusies interese par tiltiņu un arī pastaigu taku izmanto vairāk,” stāsta D. Bojāre.

“Segumu pašā takā nav plānots mainīt, tas paliks dabīgs, kāds ir. Vien iespēju robežās kādās vietās segumu uzlabosim. Tas gan šobrīd ir procesā, un konkrēti veicamie darbi vēl tiek precizēti,” stāsta D. Bojāre un atklāj, ka projektā plānots izveidot interaktīvu pieturvietu jeb vizuālu instalāciju — vilciena siluetu. “Vilciens kādreiz ir braucis caur Api, tomēr ne visi cilvēki to zina. Kad stāstu, kur bija sliedes un brauca bānītis, brīnās, jo dzelzceļš nav saglabājies. Saglabājusies ir vien stacijas ēka, kas nav centrā,” stāsta D. Bojāre. Lai būtu ērtāk doties pastaigu un velotakā, tiks pilnveidots apgaismojums un tiks piedāvāts audiogids.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Jelgavā turpina cīņu pret lielveikalu

PIKETS 26. septembra vakarā notika laikā, kad Rīgas ielā aiz Lielupes tilta satiksme ir visintensīvākā. Sandras Leitānes foto

Jelgavnieku cīņa par pļavu iepretim Jelgavas pilij netālu no Lielupes promenādes ilgst jau astoņus gadus. SIA “Auras centrs” kopš brīža, kad dažādu pirkuma un pārdošanas darījumu rezultātā ieguva zemes gabalu starp Rīgas, Cukura un Peldu ielu, šeit vēlējies uzbūvēt tirdzniecības centru. Uz šādu ieceri jelgavnieki atbild ar protesta akcijām.

Pēdējais pikets notika 26. septembra vakarā, laikā, kad Rīgas ielā aiz Lielupes tilta veidojas satiksmes sastrēgumi. Jelgavniece Luīze Kalniņa norāda, ka jau pašreiz rītos un vakaros šajā vietā ir satiksmes problēmas, bet līdz ar iespējamo lielveikala izbūvi tās tikai pieaugs.

Protestētāji uzskata, ka Cukura ielā līdzās jelgavnieku iecienītajai promenādei jāizveido labiekārtots atpūtas parks. Biedrības “Lielupes parka un skvēra saglabāšana Cukura ielā 2, Jelgavā” valdes loceklis Gunārs Segliņš stāsta, ka situāciju varētu atrisināt, ja dome investoram šī zemes gabala vietā piedāvātu citu līdzvērtīgu. Viņaprāt, pilsētā tādu netrūkstot.

Maijā biedrība bija savākusi vairāk nekā 300 iedzīvotāju parakstu kolektīvajam iesniegumam. 27. septembra domes sēdē jautājums tika izskatīts, tomēr cerēto atbildi iedzīvotāji no deputātiem nesaņēma. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods skaidro, ka apturēt iesākto teritorijas detālplānojuma izstrādi neesot lietderīgi.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar tiesas lēmumu Jelgavas valstspilsētas izsniegtā būvatļauja jau vienreiz atcelta.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.