Slimnīcās reģionos arvien vairāk maksas pakalpojumu. Uzņemšanas nodaļā nonāk daudz pacientu, kuri pie ģimenes ārsta neiet

Māra Libeka

“Latvijas Avīzes” 12. jūnija numurā publicējām rakstu “Atnāca ar sāpošu muguru, bet izrādījās – infarkts”, kurā analizēta situācija Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, kā arī Ogres un Jelgavas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, – mediķi pauda, ka tur ierodas arvien vairāk tādu pacientu, kuriem tur nemaz nevajadzētu doties. Bet viņiem šīs nodaļas ir kļuvušas par sasniedzamu glābiņa vietu situācijā, kad nedēļām un mēnešiem jāgaida vizīte pie speciālista vai garā rindā, lai veiktu kādu no radioloģiskajiem izmeklējumiem, vai arī tad, ja ģimenes ārsts nav sazvanāms un sasniedzams.

Reģionālie laikraksti, kas arī pievērsuši uzmanību šai gadiem pastāvošajai problēmai, kura arvien akūtāka kļuvusi īpaši pēc kovida pandēmijas, secinājuši, ka vairumā stacionāru situācija ir līdzīga, tomēr ne visur bezcerībā tiek nolaistas rokas, redzot, ka valsts piešķirtās kvotas kūst kā sniegs. Slimnīcas meklē un atrod risinājumus, diemžēl tādus, kas pacientam liek maksāt arvien vairāk no viņa personīgā naudas maka.

Pie ģimenes ārsta kāju nav spēris…

“Zinu, ka ir slimnīcas, kas par izmeklējumiem uzņemšanas nodaļā pacientiem, kuriem nav akūts stāvoklis, prasa samaksu. Mēs to vēl nepraktizējam, kaut gan mums ir tiesības prasīt samaksu, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus. Alūksnes slimnīca liek maksāt tikai par medikamentiem, ja pacients netiek stacionēts. Patlaban Veselības ministrijā ir izveidota darba grupa, kas pārskata, par kādiem ārstniecības pakalpojumiem, kas veikti, slimnieku novērojot uzņemšanas nodaļas observācijas gultā 24 stundu garumā, būtu jāmaksā valstij un par kādiem – pacientam pašam,” stāsta Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Nereti atvedot pacientu, kuram ir paaugstināts asinsspiediens. Uzņemšanas nodaļā ar medikamentiem to pazemina, un pacients var doties mājās. Slimnīcas vadītāja Kauliņa, kura ir arī kardioloģe, uzskata, ka būtu tikai normāli, ja ģimenes ārsti izskaidrotu savam pacientam, kā viņš šādā situācijā var sev palīdzēt, proti, kādiem medikamentiem ir obligāti jābūt mājās. Daktere Kauliņa: “Pieņemot pacientus, painteresējos – kāds ir jūsu “ugunsdzēšamais aparāts” attiecībā uz hipertoniju? Proti, kāds ir tas medikamentu klāsts, ko cilvēks izmanto, lai viņam neiestātos krīze un nebūtu jāmeklē palīdzība.”

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja, analizējot iemeslus, kāpēc tik daudz cilvēku dodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pievērsa uzmanību tam, ka to veicinot arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) attieksme.

M. Kauliņa: “Mums ir bijuši gadījumi, kad ārsts slimo trīs mēnešus un līdz ar to neizpilda valsts iedalīto kvotu. Bet tad, kad viņš atgrieztos darbā, viņš to kvotu izpildītu, taču NVD to neņem vērā – kvotu atņem un atdod kādam citam reģionam. Ja ķirurgam dienas stacionārā gadam piešķir no valsts budžeta 600 eiro, kas paredzēti operācijām, tas taču nav normāli. Tādā veidā slimnīca tiek virzīta uz maksas operācijām,” secina Kauliņa un piebilst, ka izmeklējumus, ko veic uzņemšanas nodaļā, pieskaita ambulatorajam lauciņam jeb valsts iedalītajai ambulatorai kvotai. Daudzi, kuriem nepieciešama ārstēšanās ambulatori, pie tās netiek par valsts naudu, jo kvota jau ir nosmelta uzņemšanas nodaļā. Turklāt jāņem vērā, ka, salīdzinot ar 2023. gadu, šogad Alūksnes slimnīcai ievērojami esot samazināts ambulatorajiem izmeklējumiem paredzētais valsts budžeta finansējums. Tādēļ arvien vairāk medicīnisko pakalpojumu esot par maksu, bet no tiem pacienti nereti atsakoties naudas trūkuma dēļ.

Slimnīcas vadītāja intervijā laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas” skaidro, ka cilvēki esot nobijušies arī no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) augstajām pakalpojuma cenām, kuras pieprasa gadījumā, ja mediķu brigādes izsaukums nav vērtējams kā neatliekams un cilvēks medicīnisko palīdzību var saņemt citādi.

Ministru kabinets ar rīkojumu 30. aprīlī pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšanai piešķīra 25,6 miljonus eiro, no kuriem 3,2 miljoni eiro ir paredzēti “lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju)”. Maruta Kauliņa saskata, ka tā esot tāda kā dubulta samaksa, jo valsts, no vienas puses, maksājot par slimnieka novērošanu uzņemšanas nodaļā diennakts garumā, bet, no otras puses, ģimenes ārstiem par katru praksē reģistrēto personu ik mēnesi no valsts naudas maka tiek piešķirta kapitācijas nauda.

“Bet mēs nereti uzņemšanas nodaļā tiekamies ar pacientiem, kuri pie ģimenes ārsta neiet. Atbildot uz jautājumu, vai pie ģimenes ārsta vērsāties, saka: jau piecus gadus tur kāju neesmu spēris. Tas nav nekas unikāls, jo ar līdzīgu situāciju saskaras arī citas slimnīcas. Tomēr arī no pacientiem vajadzētu prasīt atbildību, piemēram, neizrakstīt valsts kompensējamos medikamentus, ja neesi ilgstoši bijis pie ģimenes ārsta vai vispār neesi pie viņa reģistrējies. Tas stimulētu vispirms doties uz ģimenes ārsta praksi, nevis steigties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu,” ir pārliecināta daktere Kauliņa.

Konsultē pacientus attālināti

Valsts kvotu trūkumu asi izjūt arī Bauskas slimnīca, taču tā meklē pati savus risinājumus. Piemēram, nodrošina speciālistu konsultācijas attālināti. “Bauskas Dzīve” informē, ka divu speciālistu – nefrologa un kardiologa – konsultācijas ir pieejamas tikai attālināti. Speciālisti, kuri neatrodas uz vietas slimnīcā, pacientu konsultējot attālināti, bet tikai medicīnas māsas klātbūtnē. Vizītes laikā, kas tiek nodrošināta ar videozvana palīdzību, pēc ārsta norādījumiem medicīnas māsa apskata pacientu, kā arī veic nepieciešamo izmeklēšanu.

Diemžēl no augusta kardiologs vairs nepiedāvā attālinātās konsultācijas, kas bija tikai par maksu (43–53 eiro), jo slimnīcai neesot piešķirtas kvotas valsts apmaksātām kardiologa konsultācijām. Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule sacīja, ka tā bijusi ārsta personīgā izvēle, kuras motivācija slimnīcai neesot zināma. Nefrologa konsultācijas gan esot NVD apmaksātas.

Valsts ambulatoro kvotu trūkums ir novedis pie tā, ka Bauskas slimnīcas uzņemšanas nodaļā šī gada pirmajā pusgadā pacientu skaits ir pieaudzis vidēji par 13 procentiem, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2023. gadā.

Pie ķirurga un traumatologa – tikai par maksu

Laikraksts “Bauskas Dzīve” ziņo, ka Bauskas slimnīca augustā grasās pieņemt lēmumu, ka laikā no pulksten astoņiem vakarā līdz pulksten astoņiem rītā ķirurga vai traumatologa pakalpojumi, iespējams, tiks sniegti tikai par maksu pie nosacījuma, ja pacients tos izvēlēsies saņemt Bauskas slimnīcā pēc terapeita apskates un veiktā izmeklējuma. Nelielas traumas spēj ārstēt arī ģimenes ārsts un ne vienmēr pacientam ir jābrauc uz slimnīcu. Visticamāk, ka maksas pakalpojuma ieviešana cilvēkiem liks aizdomāties, vai ar katru sīku traumu ir jāsteidzas uz slimnīcu.

Atgādināšu, ka no 1. maija pirmā līmeņa slimnīcās, kas nodrošina tikai hroniski slimo pacientu aprūpi, un Bauskas slimnīca ir šajā kategorijā, ķirurga un traumatologa palīdzība uzņemšanas nodaļā par valsts budžeta līdzekļiem ir pieejama tikai no pulksten astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Ja pacientam ir nepieciešama akūta ķirurģiska palīdzība citā laikā, viņu pārved uz daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu.

Bet Aizkraukles slimnīcas uzņemšanas nodaļā jau no 1. jūlija ir ieviesta maksa par vizīti pie ķirurga un traumatologa vakara un nakts stundās. Arī šī ir pirmā līmeņa ārstniecības iestāde. Aizkraukles reģiona laikraksts “Staburags” 28. jūnijā publicējis rakstu “Palīdzību arī turpmāk varēs saņemt visu diennakti”, kurā slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informē, ka “turpmāk vairāk izvērtēsim, vai cilvēkam ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, vai tomēr tāda, ko var saņemt arī pie ģimenes ārsta vai pie cita speciālista pieņemšanas stundās. Maksa būs kā par ārsta konsultāciju 38 eiro, un papildus līdz gada beigām nevajadzēs maksāt par nepieciešamajām ārstniecības manipulācijām, izņemot rentgenu vai laboratoriskos izmeklējumus. (..) Maksa par apskati un manipulāciju iedzīvotājiem var šķist augsta, bet, ņemot vērā, ka tuvākais ķirurgs pieejams Jēkabpils vai Ogres slimnīcās, un nokļūšana līdz tām saistās ar ceļa izdevumiem un laiku, varbūt tomēr ērtāk un izdevīgāk būs vērsties Aizkraukles slimnīcā”.

Aizkraukles slimnīca ir viena no retajām, kur pacientu skaits uzņemšanas nodaļā sarūk – 2020. gadā tur uzņēma 5000 pacientu, bet pēc tam ik gadu ap 4000 pacientiem. Muciņš laikrakstam “Staburags” skaidrojis, ka tas, visticamāk, esot saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos kopumā reģionā.

Akūts ārstu trūkums reģionos

Tač nekāds izņēmums nav Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kur arvien palielinās to slimnieku skaits, kuri uzņemšanas nodaļā ierodas paši ar cerību ātrāk tikt pie speciālistiem, diagnozes un ārstēšanas.

“Pacientu skaits tikai pieaugs, jo ārstniecības iestādēm, kas sniedz ambulatoros pakalpojumus, kvotas strauji iet uz beigām. Un tā ir visā Latvijā. Līdz ar to, ja pacients nevar atļauties maksāt, viņam ir tikai principā uzņemšanas nodaļa. Kvotas beidzas, valstī naudas nav. Mēs kā iestāde neko ietekmēt nevaram, un to mēs jūtam, ka uzņemšanā šādu pacientu skaits pieaug. Ir pacienti, kas vēl joprojām cieš ar domu, ka pāries, un tad, kad galīgi nevar, vēršas pēc palīdzības. Ir cilvēki, kuri saka, ka visu mūžu nav bijuši pie ārsta. Bet ir arī tas, ka rindas pie speciālistiem ir garas, valsts sniegtie pakalpojumi samazinās, paliek tikai maksas, bet cilvēks nespēj maksāt un gaida, taču gaidīšana arī bieži vien noved pie tā, ka veselības stāvoklis pasliktinās,” laikrakstam “Dzirkstele” stāsta Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa.

Arī Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs laikrakstam “Ziemeļlatvija” teicis, ka slimnīcas uzņemšanas nodaļas noslodze pēdējo gadu laikā palielinās. Apmēram ceturto daļu atvedot NMPD brigādes, pārējie ierodoties paši. Vidzemes slimnīcas vadītājs redz vairākas problēmas, kas perspektīvā varot novest pie tā, ka spiediens uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām pieaugs. Muskovs uzsvēris, ka reģionos akūti trūkstot ārstu speciālistu un ģimenes ārstu, kā arī kvotu medicīnā valstiskā līmenī.

U. Muskovs: “Mūsu slimnīcā ir atsevišķi izaicinājumi, piemēram, traumatoloģijā, ginekoloģijā, neiroloģijā, taču problēma ir gandrīz visās specialitātēs, jo personāls noveco. Vidzemes slimnīcā strādā diezgan daudz ārstu rezidentu, bet paaudžu nomaiņai ar to tik tikko pietiek. Medicīna attīstās, parādās jaunas iespējas, kā ārstēt slimības, speciālistu vajag vairāk, lai kvalitatīvāk varētu palīdzēt pacientiem. Diemžēl gaisma tuneļa galā ir ļoti vārga, jo Latvijā tiek sagatavots daudz mazāk ārstu, nekā ir nepieciešams…”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.