Agita Grīnvalde-Iruka
Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Vairis Kusiņš saka lielu paldies visiem novada vēlēšanu iecirkņu komisiju vadītājiem, sekretāriem un darbiniekiem par milzīgo darbu un spēju saglabāt mieru brīdī, kad balsu skaitīšanas sistēmas problēmu dēļ valdīja haoss un neziņa. “Tas bija varoņdarbs, ko viņi paveica,” piebilst Vairis, kurš pats pēc trakās vēlēšanu nakts gulējis vien pāris stundu.
Šajās pašvaldību vēlēšanās balsis bija paredzēts skaitīt elektroniski, izmantojot jauno vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēmu “SKENIS”, kas, kā izrādījās, nespēj nodrošināt netraucētu darbību visos vēlēšanu iecirkņos vienlaicīgi visā Latvijā. Sistēmas traucējumu dēļ radās vairāku stundu kavēšanās un līdz ar to daudzos iecirkņos novadā balsu skaitīšana turpinājās līdz sešiem, septiņiem un pat astoņiem no rīta. Pēdējos datus novada vēlēšanu komisija saņēma no koknesiešiem ap pulksten deviņiem, Pļaviņās darbu beidza ap sešiem, Skrīveros — ap astoņiem. Lielāko iecirkņu komisijas intensīvā darbā aizvadīja 24 stundas.
Nakts vidū paliek bez atbildēm
Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas vadītājs Vairis Kusiņš atklāj, ka balsu skaitīšanas procesu kavēja ne tikai problēmas ar balsu skaitīšanas sistēmu, bet arī informācijas un skaidru, saprotamu lēmumu trūkums no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) puses, ar kuru nakts vidū uz kādu laiku saziņa pazudusi vispār. “Bija brīži, kad mēs gaidījām konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, bet tika vilkts laiks klusējot,” piebilst V. Kusiņš. Pulksten astoņos tika slēgti visi vēlēšanu iecirkņi un darbinieki tajos sāka gatavoties balsu skaitīšanai. Bija saskaitītas aploksnes, pārbaudītas, saskaitītas un sašķirotas vēlēšanu zīmes, un tajā brīdī notika tas, kas notika — viss apstājās. Elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas problēmu dēļ darbu turpināt nevarēja. “Tajā brīdī, kad sapratu, kas viss ir slikti, rakstīju Centrālajai vēlēšanu komisijai un jautāju, vai varam novadā sākt manuālo balsu skaitīšanu. Atbildē saņēmu kategorisku nē. Jāgaida, kad sistēma sāks strādāt,” vēlēšanu nakts problēmas iezīmē komisijas vadītājs. Lai nodrošinātu pakāpenisku darbu, iecirkņiem skenēšanas sistēmu vajadzējis izmantot rindas kārtībā, taču nevienam lielas skaidrības par šādas rindas esamību īsti nebija. Pēc vairāk nekā divām stundām tika saņemta ziņa, ka visā Latvijā pāriet uz manuālo balsu skaitīšanu, taču vēlēšanu komisijā to vispirms uzzinājuši no televīzijas tiešraides, kas bija ieslēgta komisijas darba telpā, lai varētu sekot līdzi aktualitātēm, nevis no Centrālās vēlēšanu komisijas. Tikai vēlāk saņemta ziņa arī no CVK. “Uzreiz jautāju, vai tas ir nopietni attiecībā pret iecirkņiem, kuros vairāk nekā divas stundas darbinieki sēdējuši un neizpratnē gaidījuši rīkojumus par tālāko rīcību. Atbildi nesaņēmu un no tā brīža uz laiku pazuda komunikācija gan ar CVK, gan ar Valsts digitālo attīstības aģentūru, kura bija atbildīga par sistēmas darbības nodrošināšanu,” stāsta Vairis un piebilst, ka tajā brīdī bijusi sajūta, ka visa vadības komanda ir pametusi grimstošu kuģi, lai palicēji krastā tiek kā māk un spēj — ar domu, ka gan jau izķepurosies.
Grauj uzticību
Pirmās bažas par to, vai vēlēšanu dienā visas sistēmas darbosies kā nākas, radās vēl pirms vēlēšanām, kad iecirkņu komisijas tika aicinātas veikt vēlēšanu ģenerālmēģinājumu, kā arī pirmajā priekšvēlēšanu dienā 2. jūnijā, kad tika atvēri vēlēšanu iecirkņi. Lai gan nedēļas garumā saņemtas mierinošas atbildes, ka viss būs labi, šaubas un risks tomēr palicis. Tas arī apstiprinājās, kad tikai dienu pirms vēlēšanām nodotā sistēma tomēr nespēja pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Vairis uzskata, ka šī situācija grauj vēlētāju uzticību vēlēšanu sistēmai, mazina vēlmi pildīt savu pilsonisko pienākumu, un ir arī pamats apšaubīt vēlēšanu rezultātus. Šajā gadā vēlētāju aktivitāte bija ievērojami lielāka nekā pirms četriem gadiem, bet tie, kas varbūt desmit gadu nebija piedalījušies vēlēšanās, bet šogad tomēr to izdarīja, būs vīlušies, ka nācies saskarties ar problēmām, ka nedarbojas vēlētāju reģistrācijas vai balsu skaitīšanas sistēma.
Apvaino mazāk aizsargātos
Visvairāk sirds sāp par to, ka lielākie cietēji šajā situācijā bija tieši iecirkņu komisiju darbinieki, jo viņiem bija jāuzklausa nepamierināto vēlētāju pārmetumi un komentāri, jāpavada ilgas stundas nenoteiktībā, pildot savus darba pienākumus, kā arī jāklausās nepamatotajos CVK pārmetumos par neprasmi darboties ar balsu skaitīšanas sistēmu. “Pie kā gan vainīgs iecirkņa darbinieks, ja kopējā sistēma vienkārši nedarbojas,” neizpratnē ir V. Kusiņš, kurš piebilst, ka, meklējot vainīgos par neizdarībām, tiek apvainoti mazāk aizsargātie. Tas rada bažas un jautājumu, vai pēc piedzīvotā vēl būs, kas nākamajās vēlēšanās strādā iecirkņu komisijās. Vairis piebilst arī, ka darīs visu iespējamo, lai iecirkņu komisiju darbiniekiem tiktu pienācīgi samaksāts par to darbu, kas paveikts.
Atstādina no amata
Pēc vēlēšanu naktī piedzīvotā Valsts digitālās attīstības aģentūra sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa pirmdien pieņēma lēmumu no amata atstādināt aģentūras vadītāju Jorenu Liopu. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neslēpa savu sašutumu par notikušo un norādīja, ka CVK un VDAA ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība. Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.
Ir arī labas ziņas
Tomēr ir arī kāda laba ziņa. Vairis Kusiņš ir gandarīts par jauniešu iesaisti vēlēšanu novērošanā. Aizkraukles novadā vidusskolā maija beigās notika signālvēlēšanas, kurās jaunieši mācījās izprast un organizēt vēlēšanu norisi, kā arī paši tajās piedalījās. Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas vadītājs jauniešiem piedāvāja kļūt par pašvaldību vēlēšanu norises vērotājiem, lai redzētu, kā tās notiek realitātē. No pieciem jauniešiem šim aicinājumam atsaucās trīs, kuri daļu dienas pavadīja kopā ar vēlēšanu komisijas locekļiem, vērojot vēlēšanu procesu vairākos novada iecirkņos. “Bijām Aizkraukles iecirkņos, aizbraucām uz Jaunjelgavu. Viņiem bija iespēja vērot, kā notiek sabojātas vēlēšanu aploksnes maiņa. Man likās, ka viņiem patika un bija apmierināti ar redzēto. Tas vieš cerību, ka jauniešiem interese par vēlēšanu procesiem tomēr ir un nākotnē būs, kas strādā iecirkņos,” pēc gūtās rūgtās pieredzes cerīgs ir V. Kusiņš.
Patīkamu pārsteigumu vēlēšanu iecirkņos piedzīvoja arī tie jaunieši, kuri līdz vēlēšanu dienai bija sasnieguši 18 gadu vecumu un uz vēlēšanu iecirkni devās pirmo reizi. Lai veicinātu jauno vēlētāju iesaisti, organizācija “Europa Direct” sadarbībā ar novada vēlēšanu komisiju vēlēšanu iecirkņos nogādāja piemiņas pildspalvas ar gravējumu “Pašvaldību vēlēšanas 2025”. Tās saņēma jaunie vēlētāji. “Ļoti patīkami, ka mazajās kopienās vēlēšanu iecirkņos jaunajiem vēlētājiem pasniedza arī ziedus kopā ar šo piemiņas pildspalvu. Ceru, ka tas bija patīkams pārsteigums un arvien vairāk jauniešu iesaistīsies vēlēšanās, protams, ja vien nebūs tādu problēmu kā šogad, kas noteikti varētu atkal samazināt vēlētāju kopējo aktivitāti,” piebilst Vairis Kusiņš.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
Reklāma