Sirdssiltuma pietiek vīram, bērniem, bariņam suņu un runcim Puksim

Ieva ir dzimusi Neretā. Par sevi viņa saka, ka ir “tīrs leits”, bez piemaisījumiem — latvju radiem. Vecvecvecāki savulaik no Lietuvas pārvācās uz dzīvi Neretā. Ieva piedzima 1992. gada 22. aprīlī. Mājās viņu jau gaidīja trīs gadus vecākais brālis, kuram dzimšanas diena ir dažas dienas pēc Ievas — 25. aprīlī.
“Esmu Ļeņina bērns, abi esam dzimuši vienā datumā. Tagad neviens nelepojas ar paralēlēm, kas tiek vilktas krievu virzienā, bet kādreiz, vēl pat brīvas Latvijas sākumā, tas bija interesants fakts, kas nereti palīdzēja atcerēties vēstures notikumus,” stāsta Ieva. Jubilāres mamma visu darba mūžu ir bijusi uzticīga vienai darbavietai — “Latvijas pastam”. Ina Traine sāka kā ierindas pastniece, tagad viņa ir Neretas pasta nodaļas priekšniece. Ieva sevi sauc par pasta bērnu, jo bērnībā mammas darba vietā pavadīts daudz laika. Par cik ģimene nedzīvoja centrā, pēc bērnudārza un vēlāk skolas bērni devās pie mammas uz pasta nodaļu, gaidīja tuvāko autobusu. Vaicāta par attiecībām ar brāli bērnībā, Ieva smejot, tās raksturo ar vienu vārdu: “Briesmīgi! Tā laikam ir visās ģimenēs, līdz bērni sasniedz noteiktu, saprātīgu vecumu. Vecāki mūs audzināja pietiekami stingri, īpaši mani. Tētis mēdza smiet, ka slimnīcā esmu samainīta. Kādus tik podus bērnībā esmu gāzusi, biju tā saucamais smagais bērns. Paldies vecākiem par audzināšanu, jo, neskatoties uz grūtībām, ko viņiem sagādāju, uzskatu, ka esmu izaugusi par labu cilvēku. Tagad es novērtēju vecāku liktos pamatus, saprotu, kādēļ tā vajadzēja. Tagad savus bērnus cenšos audzināt līdzīgi.”