Ginta Grincēviča
Otrais Aizkraukles novada senioru samits Jaunjelgavas kultūras centra lielajā zālē pulcēja aptuveni simts senioru no visa Aizkraukles novada. Pasākums kļūst par lielisku ikgadēju tradīciju, kuras laikā iespējams uzzināt aktuālo, dalīties pieredzē un viedokļos, kā arī vienkārši labi pavadīt laiku. Šogad izglītošanās akcents bija likts uz dažādu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un daudzveidību, konkrēti uz tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas atvieglo ikdienu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Plāno mainīt jubilejas pabalstu izmaksas kārtību
Pasākumu ar uzrunu atklāja Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs. Pagājušā gada viens no pašvaldības jaunievedumiem, ievērojot likumu par personu datu aizsardzību, bija prasība pieteikties domes piešķirtajam pabalstam nozīmīgā dzīves jubilejā, rakstot iesniegumu. Daudzi ar šādu kārtību nebija mierā, uzskatot, ka lūgt pabalstu jubilejā ir pazemojoši. Priekšsēdētājs klātesošos iepriecināja, informējot, ka prasību par iesnieguma nepieciešamību nākamgad plānots atcelt. Šo jautājumu cer atrisināt, atsevišķām pašvaldības nodaļām, dodot atļauju, saskaņot datus ar Datu valsts aizsardzības inspekciju. “Latviešu mentalitāte un audzināšana ir atšķirīga no citu tautu kultūrām. Nav īsti pareizi “lūgt” to, kas it kā pienākas automātiski,” izteicās L. Līdums. Šos jaunumus zālē esošie uzņēma ar aplausiem. Uzrunā priekšsēdētājs arī atskatījās uz kādu neizdarītu darbu. Pērn pirmajā senioru samitā tika diskutēts par kopīgu novada senioru koordinācijas padomi, kurā būtu pārstāvji no visa Aizkraukles novada. “Tas ļautu satikties un vienoties par dažādiem jautājumiem, kā rezultātā mēs būtu līdzīgāki attieksmē un izpratnē par dažādām lietām. Padomes pārstāvji varētu tikties ar domes pārstāvjiem, kas ļautu pārstāvniecībai būt informētākai par senioru aktualitātēm. Iespējams, latviskais savrupīgums to neveicina, bet joprojām mudinu uzņemties iniciatīvu. Mēs priecātos, labprāt biežāk iesaistītos diskusijās, lai varētu ātrāk un sekmīgāk reaģēt,” atminoties pērn pārrunāto, sacīja priekšsēdētājs.
Veidos jaunu minimālā sliekšņa aprēķinu
Par aktualitātēm un izmaiņām sociālajā jomā informēja Edvarts Pāvulēns, Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs. Šī gada jūlijā mainījās trūcīgas mājsaimniecības sliekšņa noteikšana — tie ir 50% no ienākumu mediānas (kas ir valstī noteikts rādītājs), un tas ir 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Plānots, ka ar katru gadu šis rādītājs pieaugs, palielinoties iedzīvotāju vidējiem ienākumiem. Pašvaldība nosaka maznodrošinātas mājsaimniecības slieksni, kas šogad Aizkraukles novadā ir 376 eiro pirmajai mājsaimniecības personai un 294 eiro pārējām personām. Plānots, ka arī šis slieksnis nākamgad pieaugs. Prognozēts, ka, lai mājsaimniecību atzītu par maznodrošinātu, tās pirmās personas ienākumiem būs jābūt 411 eiro. Ar to saistīti dažādi pabalsti, piemēram, atbalsts veselības un mājokļa jautājumos, kas palīdz dzīves kvalitātes uzturēšanai.
Dienu pirms samita Satversmes tiesa pasludināja par neatbilstošām normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību. No 2025. gada tiks veidota jauna kārtība.
E. Pāvulēns atgādināja par pabalstu iespējām un kritērijiem. No samita organizētājiem viņš bija saņēmis lūgumu pastāstīt par funkcionālajiem palīglīdzekļiem. Sociālā dienesta kompetencē neietilpst šo līdzekļu nodrošināšana, tā ir valsts atbildība. Tāpat ir nevalstiskās organizācijas, piemēram, Latvijas Sarkanais Krusts, kas nodrošina šos pakalpojumus. Aizkraukles novada iedzīvotājiem tuvākais Sarkanā Krusta birojs palīglīdzekļu saņemšanai ir Ogrē. Lai gan reizēm palīglīdzekļa iegūšana no valsts var prasīt kādu laiku, E. Pāvulēns iesaka nepieciešamības gadījumā saņemt valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekli, pat ja tas ir jāgaida, savas veselības labad. “Labāk mazliet pagaidīt, nekā saņemt no radiem vai draugiem sev neatbilstošu tehnisko palīglīdzekli, kas var pasliktināt veselību,” skaidroja sociālā dienesta vadītājs.
Valsts sniedz atbalstu
Ar dažādiem senioru vajadzībām pielāgotiem tehniskajiem risinājumiem iepazīstināja Gatis Grīntāls, SIA “Exceed” pārstāvis. Uzņēmums jau vairāk nekā 10 gadu izstrādā un pielāgo dažāda veida produktus cilvēkiem ar redzes problēmām, lai viņu ikdiena būtu vieglāka. Seniori ir iedzīvotāju kategorija, kuriem redze lielākoties sāk pasliktināties, taču redzes invaliditāte mēdz nešķirot un var piemeklēt pēkšņi.
G. Grīntāls informēja, ka valsts cilvēkiem ar redzes traucējumiem sniedz lielu atbalstu. Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība izsniedz tehniskos palīglīdzekļus — tiflotehniku un surdotehniku — cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Arī ar redzes traucējumiem var saņemt palīglīdzekļus, taču tad saņemšanas procedūra prasa apmeklēt ģimenes ārstu vai oftalmologu, kas izmeklē redzi un izsniedz atzinumu. Saņemot tehnisko palīglīdzekli, personai jāsamaksā vienreizēja nodeva par katru palīglīdzekli — 7,11 eiro, pārējo summu sedz valsts. Atsevišķas sabiedrības grupas, piemēram, trūcīgas personas, no nodevas ir atbrīvotas.
Kopumā pieejami 28 dažādi tehniskie medicīnas, komunikācijas, mājsaimniecības un orientēšanās palīglīdzekļi. Valsts kompensē konkrētus palīglīdzekļus dažādās kategorijās, bet funkcionāli augstāka līmeņa ierīcēm sedz to daļu, cik izmaksā valsts kompensētais tehniskais palīglīdzeklis, kā rezultātā personai jāpiemaksā tikai ierīces starpība. G. Grīntāls senioriem darbībā parādīja vairākus tehniskos palīglīdzekļus. Vispirms zālē sēdošajiem bija iespēja izmēģināt simulācijas brilles, kas ļauj saprast, kā un ko redz cilvēki ar redzes invaliditāti. Daudzas tiflotehnikas ierīces ir aprīkotas ar balss funkciju, personai rādījumi nav jānolasa, ierīce tos skaļi paziņo. Ar šādu funkciju ir aprīkoti spiediena mērītāji, termometri, ķermeņa svari, pulksteņi.
Reklāma