Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Saulainais košums. Vārdu “nepatīk” neuztver nopietni

IZSTĀDES ATKLĀŠANĀ mākslinieci Maiju Bērziņu (no labās) sveic Aizkraukles novada centrālās bibliotēkas direktore Kristīne Vilsone. Ivetas Skabas foto

Līdz 31. oktobrim Aizkraukles centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma mākslinieces Maijas Bērziņas gleznu izstāde “Saulainā”. Tikšanās ar mākslinieci un izstādes atklāšana notika aizvadītajā nedēļā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kāds košums! Tā pirmajā brīdī gribas iesaukties, redzot sulīgās, spilgtās krāsas, kas lauztin laužas ārā no gleznām.

Internetā atrodamajos avotos lasāms, ka Maija Bērziņa no 1960. līdz 1967. gadam mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un pieder tā saucamajai grupai “Kalnciema klase — 50 gadi pēc izlaiduma”, kuras izstāde 2017. gadā notika Kalnciema kvartālā, Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”. Kopā ar viņu šajā izstādē piedalījās Helēna Heinrihsone, Biruta Jansone, Nikolajs Karogodins u. c.

No 1967. gada Maija Bērziņa studēja Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. 1974. gadā to absolvēja ar diplomdarbu “Tēva portrets”. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1973. gada. Par izstādi “Saulainā” viņa teikusi: “Pēdējos piecos gados mani saista spēks, tā izpausme un tā simboli — vīrieša un zirga tēli. Tiem raksturīgs dinamisms, mutuļojoša enerģija un neizsīkstošs dzīvesspars, jūtu pacēlums. Krāsu un emociju izvirdums paceļ aizrautīgā, priekā viļņojošā pasaulē.” Viņas glezniecība ir brīva, atraisīta un ekspresīvā interpretācijā tuva Marka Šagāla daiļradei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
DAUDZĀS GLEZNĀS REDZAMI ZIRGI, kas sasaucas ar mākslinieces teikto, ka viņu saista spēks un tā simboli.

Izstādes laikā Maija Bērziņa sacīja, ka glezno dažādās tehnikās — gan ar akvareļiem, eļļas un akrila krāsām. Par košajiem, spilgtajiem toņiem savos darbos, māksliniece teic: dzīve taču ir koša! Viņa atcerējās, ka reiz piedalījās kādā plenērā kopā ar meitu, kas arī ir māksliniece. Meita savos darbos izmanto tumšākas krāsas. Pēc tam gleznu aplūkotāji domāja, ka meitai ir košie darbi, un bija pārsteigti, ka tie ir mātes darbi.

Daudzās gleznās redzami zirgi, kas sasaucas ar mākslinieces teikto, ka viņu saista spēks un tā simboli.

Vaicāta, kā sadzīvo ar kritiku, Maija Bērziņa teic, ka ļoti labi. Ja darbs tiek kritizēts, viņa tam vēlas arī pamatojumu. Vārdu “nepatīk” viņa neuztver nopietni. Māksliniece atzinās, ka viņa ir priecīga, ka šī izstāde nu ir apskatāma Aizkrauklē. Šis ir arī viņas jubilejas gads. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.