Saņem balvu par aktīvu iesaistīšanos projektos

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pasniedza kvalitātes balvas “Spārni 2024” par izcilību Eiropas Savienības Erasmus+ programmā izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomās. Apbalvojumi tika piešķirti 14 izcilākajiem projektu īstenotājiem par augstas kvalitātes projektu izstrādi un ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Šogad pirmo reizi šo balvu saņēma Aizkraukles Profesionālā vidusskola. Šos projektus koordinē izgļītības iestādes projektu vadītāja Inita Šale.

Autors: MONTA ZILVERE

— Kādi bija pirmie Erasmus+ projekti un pieredze tajos?

— Pirmais starptautiskais projekts tika uzrakstīts 2011. gadā. Tas bija nevis Erasmus+ projekts, bet Leonardo da Vinči projekts. Tiem bija nedaudz citi nosacījumi, nekā šobrīd esošajiem Erasmus+ projektiem.

Piemēram, audzēknis drīkstēja piedalīties tikai vienu reizi projektā. Praksi organizējām tikai ceturtajā kursā, kad pēc plāna bija kvalifikācijas prakse. Šobrīd izglītības sistēma un programmas ir mainījušās – audzēkņi praksi uzņēmumos uzsāk jau otrajā kursā. Erasmus+ projekti ir kļuvuši plašāki ar vēl lielākām iespējām. 2011. gadā prakse bija tikai audzēkņiem, bet tagad tās ir pieredzes apmaiņas, darba vērošana un kursi arī skolotājiem. Mēs varam arī aicināt ekspertus pie sevis un tas jau ir pavisam cits līmenis. Būtiski paplašinājies sadarbības partneru loks – mūsu audzēkņi un skolotāji dodas praksēs un pieredzes apmaiņās uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Austriju, Dāniju, Portugāli, Spāniju, Itāliju, Somiju u.c. valstīm. Starptautiskā sadarbība un Erasmus+ projekti ir neatņemama sastāvdaļa profesionālajā izglītībā. Šobrīd visās profesionālajās skolās ir spēcīgas starptautiskās sadarbības.

— Kāda ir tava loma projektu īstenošanā un cik ilgi jau koordinē tos?

— 2011. gadā, kad tika izstrādāts pirmais Leonardo da Vinči projekts, es jau šeit strādāju, un arī to projektu sagatavoju. Tas bija liels izaicinājums, jo man nebija pieredzes starptautisko projektu rakstīšanā. Tas likās kaut kas interesants, nezināju, kā būs un ko no tā gaidīt. Mums tajā laikā bija ļoti labs sadarbības partneris no Vācijas, ar ko mēs joprojām sadarbojamies, un viņiem bija piesaistīta konsultante no Latvijas, kas palīdzēja mums saprast, kā projektu uzrakstīt un kā viņu īstenot. Bija ļoti labs atbalsts. Ikdienā es iesniedzu jaunus projektu pieteikumus, plānoju un īstenoju projektu aktivitātes, sekoju līdzi finansējuma apguvei, sagatavoju projektu atskaites.

— Ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties šajā laika posmā?

— No administratīvās puses ir tā, ka laika gaitā mainās projektu īstenošanas noteikumi un tie ir noteikti jāievēro. Skolām ļoti liels atbalsts ir no Valsts izglītības attīstības aģentūras, līdz ar to tas nerada lielus sarežģījumus.

Manuprāt, lielākie izaicinājumi ir tad, kad kaut kas nenotiek pēc plāna mobilitātes īstenošanas laikā. Man bija viena grupa, kura nokavēja lidmašīnu. Zvana un saka, ka nepaspēs laikā uz lidostu Vācijā. Tad tev ir stunda laika, lai noreaģētu, pārceltu lidojumu un nogādātu visus mājās Latvijā. Viss atrisinājās un nākamajā dienā visi veiksmīgi nokļuva mājās.

Vēl bija atgadījums, kad viena jauniete, kurai jau bija pieredze ar lidojumiem, savu pasi ielika bagāžā, kas tika nodota. To viņa saprata tikai tad, kad bija jākāpj lidmašīnā, bet viss atrisinājās veiksmīgi, bija ļoti saprotošs lidostas personāls un viņa veiksmīgi aizlidoja uz Itāliju.

Ir, protams, arī tādi gadījumi, kad ir veselības problēmas un atgriešanās mājās jānoorganizē ātrāk, jāpārceļ lidojumi. Tie ir tādi izaicinājumi, bet viss beigās atrisinās veiksmīgi.

— Cik liela atsaucība ir no jauniešiem par prakses vietām ārpus Latvijas?

— Ir dažādi un katru gadu ir pavisam citādāk. Sākumā, kad bija mazāks skaits audzēkņu, kuri varēja piedalīties projektā, atlases process bija kā liels konkurss.

Tagad iespējas ir plašākas, un mēs arī skatāmies, lai katram audzēknim būtu tā iespēja vismaz vienu reizi doties praksē Erasmus+ projektā.

Visbiežāk jaunieši ar prieku izmanto iespēju iegūt starptautisko prakses pieredzi nozares uzņēmumos un paralēli iepazīt valsts kultūru.

Dažreiz audzēkņiem ir bail noticēt sev. Reizēm varbūt bail pirmo reizi lidot. Tad nepieciešams viņus iedrošināt. Pagājušajā gadā no absolventiem galdnieku grupā katrs bija vismaz vienu reizi piedalījies Erasmus+ projektā un devies praksē. No automehāniķiem tie bija 90% audzēkņu, kas bija piedalījušies.

— Un kā ir ar skolotājiem? Kāda ir pieredze līdz šim?

— Atsaucība šobrīd ir lielāka nekā pašā sākumā. Skolotāji dodas vērot mācību procesu, iegūt jaunu pieredzi un piedalās kursos par dažādām tēmām — apgūst digitālās prasmes, komunikāciju prasmes, uzlabo angļu valodas zināšanas. Sākumā bija grūtāk skolotājus iesaistīt projektā. Aizbraucot pirmo reizi tu saproti, ka ar savām angļu valodas zināšanām vari arī visu izdarīt, notici sev un nākamā reize ir arvien vieglāka un vieglāka. Tad skolotāji sāk uz to visu skatīties pozitīvāk un iedrošina arī citus kolēģus. Aizbraucot tev ir obligāti jākomunicē, un tad pārvari sevi un saproti, ka spēj izdarīt daudz vairāk.

— Vai ir kāds spilgtākais projekts, kur pati esi piedalījusies un kas palicis atmiņā?

— Tas varēja būt 2013. gada aprīlis, kad mēs pirmo reizi īstenojam skolotāju pieredzes apmaiņu un braucām uz dažādām Igaunijas skolām. Bijām Pērnavā, Tallinā, Rakverē. Man pašai bija jāsaplāno pieredzes apmaiņas nedēļa un tas bija jauns izaicinājums. Rezultātā nedēļas laikā ieguvām daudz jaunu zināšanu, sadarbības partnerus, idejas, kā uzlabot mācību procesu skolā, kā arī iepazinām Igaunijas kultūru. Tas palicis visspilgtāk atmiņā.

Vēl ir pieredze, kad es pati pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu. Tā bija pirmā prakse audzēkņiem Portugālē un arī mums pieredzes apmaiņa kopā ar direktori un direktores vietnieci. Pēc tam dalījos ar savu pieredzi un iedrošināju audzēkņus un kolēģus, kuri vēl nebija lidojuši savā dzīvē.

— Kādas sajūtas pārņēma, uzzinot, ka Aizkraukles Profesionālā vidusskola tiek nominēta balvai “Spārni 2024”?

— Sākumā tam nenoticēju. Varbūt tāpēc, ka es vienmēr “Spārnu” apbalvojumu esmu uztvērusi kā kaut ko neaizsniedzamu. Tikai tad, kad mēs saņēmām balvu, sapratu, ka tas ir pa īstam. Saņemot šādu novērtējumu, tas uzliek arī pienākumu turpmāk strādāt vēl labāk, izmantot iespējas un tiekties vēl augstāk. Mēs skolā ļoti lepojamies ar šo augsto novērtējumu.

— Kāda ir nākotnes vīzija par turpmāko sadarbību Erasmus+ projektos?

— Iet vēl tālāk, atrast vēl labākas prakses vietas audzēkņiem, paplašināt sadarbības partneru loku, iekļaut jaunas sadarbības valstis, organizēt skolotājiem vēl pārdomātākas pieredzes apmaiņas.

Šogad mēs ieguvām balvu par personu mobilitāti profesionālās izglītības sektorā, bet, piedaloties šajā pasākumā, dzirdēju dažādas nominācijas. Tas mērķis varētu būt nākotnē iegūt balvu par kādu stratēģisko projektu.

— Kāds būtu ieteikums jeb aicinājums citām skolām, mazāk aktīvām, iesaistīties šajos projektos? Kāda ir tā pievienotā vērtība?

— Profesionālās skolas ļoti aktīvi iesaistās un piedalās Erasmus+ projektos, jo visās profesionālajās skolās ir projektu vadītājs vai projektu vadības nodaļas. Vispārizglītojošajām skolām vairāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem un resursiem. Bet arī vispārizglītojošajās skolās notiek ļoti laba starptautiskā sadarbība. Tā ir nenovērtējama pieredze un jaunas zināšanas gan audzēkņiem, gan skolotājiem.