Saeima kultivē naidu

Pagājušajā nedēļā Saeima atkal man lika vilties, sarūgtinājumā raukt degunu un vēlreiz secināt — nespējam izrauties no šaurās domāšanas kastes. Stāsts par “karsto kartupeli” — Civilās savienības likumu. Lielākā daļa no simta tā saukto tautas kalpu demonstratīvi “norāva” balsojumu, tajā nepiedaloties. Līdz ar to uzspļaujot sabiedrībai, cilvēkiem, kurus vieni dēvē par minoritāti. Jau iepriekš dzirdētas diskusijas, viedokļi par šo jautājumu, un tā vien šķiet, ka ļautiņi no partijas, kura savā nosaukumā likusi vārdu “nacionālā”, būtu gatavi ķerties pie tautas tīrīšanas un no Latvijas izraidīt visus, kas nedomā tā kā viņi. Viņiem piebalso “zemnieki”, kā arī tie, kuru partijas nosaukums ir absolūti pretrunā ar viņu rīcību — “Saskaņa”, kā arī daži, kuri sevi lepni dēvē par “neatkarīgiem”, un tie, kuri tiešām nav pieslējušies nevienam politiskajam spēkam Saeimā. Vai tik liels skaits cilvēku tiešām var būt tik vienoti, vai nevienam no sevi partijas skavās iekalušajam nebija citāda viedokļa? Šaubos. Katrā ziņā šo organizēto kopienu un cilvēku vārdu noteikti nebūs to vidū, no kuriem izvēlēšos, par ko balsot rudenī jaunās Saeimas vēlēšanās. Neesmu jauno laiku produkts, esmu vecāks par lielu daļu no parlamentāriešiem, manī ir tā sauktā padomju laika domāšana, bet nekad neiedomātos cilvēkus šķirot derīgajos un mazāk svarīgos. Tomēr ir starp mums aroganti cilvēki, turklāt līdz pat “augšai” tikuši, valdībā un lēmējvarā esoši, kuros nostrādājis kaut kāds klikšķis, un viņi netiek laukā no savas apmātības. Neraugoties uz to, ka Administratīvā rajona tiesa, Satversmes tiesa domā un rīkojas citādi, atzīst arī viena dzimuma pāru līdztiesību, “nacionāļi” un viņiem līdzīgie stūrgalvīgi kā pagājušā gadsimta vidū amerikāņi sabiedrību dala nēģeros un baltajos. Viena no atrunām par labu šādai nostājai ir aizbildināšanās ar sabiedrības noskaņojumu. To, ka sabiedrība ir noskaņota pret Civilās savienības likumu, rāda arī balsojums “Staburaga” mājaslapā. Pretinieku ir četras reizes vairāk nekā atbalstītāju. Un tomēr — cilvēkiem “tur, augšā”, ir jārāda piemērs, jāveicina izpratne, citādā pieņemšana. Diemžēl līdz šim noticis pretējais — vairota nesaskaņa, sašķeltība, kultivēts naids.