Ginta Grincēviča
Aizkraukles novadā atbilstoši šogad pieņemtajiem jaunajiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas nosaka vienotu kārtību, prēmēti Aizkraukles novada izglītības iestāžu izcilākie skolēni. Audzēkņi aizvadītajā gadā uzrādīja augstvērtīgus sasniegumus mācībās, sportā, mūzikā un mākslā.
Augstie standarti vērsti uz izcilību
Prēmēšanai tika izvirzīti teju 500 skolēnu, apstiprināja mazliet vairāk nekā pusi — ap 300, tajā skaitā arī vairākas komandas un skolēnu grupas. Balvām skolēnu prēmēšanai un nodokļu nomaksai no pašvaldības budžeta atvēlēja apmēram 19 000 eiro.
Aizkraukles novadā šogad ieviesta vienota labāko skolēnu apbalvošanas kārtība. Balvas apjoms atkarīgs no sasniegumu mēroga, piemēram, par iegūto 1. vietu valsts mācību priekšmetu olimpiādē, zinātniski pētniecisko darbu konferencē skolēnam tiek piešķirti līdz 200 eiro, bet pirmo trīs vietu ieguvēji novadu mācību priekšmetu olimpiādēs attiecīgi saņem līdz 30, 20 un 15 eiro. Nolikumā noteikts, ja izglītojamajam ir vairāki augsti sasniegumi, naudas balvu piešķir par vienu augstāko sasniegumu katrā jomā. Kolektīvi varēja izvēlēties, vai naudas balvu izlietot kopīgu interešu realizēšanai vai prēmiju sadalīt tā dalībniekiem.
Sarmīte Kļaviņa, Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja, atzina, ka ne visi ir apmierināti ar vienoto prēmēšanas sistēmu. “Apzināti saistošie noteikumi par naudas balvu piešķiršanu Aizkraukles novada izglītības iestāžu audzēkņiem par izciliem sasniegumiem izglītībā, kultūrā un sportā ir veidoti ar ļoti augstiem standartiem, vērstiem uz izcilību. Norisēm un konkursiem, kuros ir izcelti tikai labākie, jo pretējā gadījumā zūd to jēga. Līdz ar to arī godināšanas pasākumā mēs sveicām labākos no labākajiem, un, kā jau jebkurā konkursā, kāds paliek aiz svītras.”
Bērni, kuri pasākumā neieradās, bet ir izvirzīti prēmēšanai, savas balvas līdz jūnija beigām var saņemt Aizkraukles pilsētas Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Neklātienē gūtos panākumus neapbalvo
Izglītības pārvaldes vadītāja skaidro, ka lielākoties iesniegumi prēmēšanai, kurus neapstiprināja, neatbilda izstrādātajam nolikumam. Kā piemēri tiek minēti neklātienes konkursi un Zemgales reģiona zinātniski pētnieciskās skates. Atkāpe par attālinātajiem konkursiem radīja vislielāko neizpratni. Piemēram, skatuves runas konkursā iegūtā pirmā vieta valstī nekvalificējas naudas balvas saņemšanai, jo konkurss notika attālinātā formātā — nosūtot videoierakstu. “Pirmo pakāpi šādā konkursā saņēma vairāki skolēni. Tā kā tas neatbilst nolikumam, šos iesniegumus nevērtējām. Ja tos ņemtu vērā, tas nonivelētu naudas balvas vērtību. Ja mēs arī šiem skolēniem dotu augstāko apbalvojumu kā klātienes sasniegumiem, kas par pirmo pakāpi ir līdz 100 eiro, tad ir skaidrs, ka finansējuma nepietiktu, lai visus tik dāsni atalgotu. Nāktos naudas balvu pazemināt visiem skolēniem.
Konkurss klātienē tomēr atšķiras, skolēnam ir jāstājas vērtētāju priekšā, jāpārvar uztraukums un jāspēj sevi parādīt konkrētajā brīdī. Videoformātā no desmit uzņemtajiem video var iesniegt labāko sniegumu,” skaidro S. Kļaviņa.
Naudas balvas pasniegtas vienlīdzīgās daļās izglītības, sporta un mākslas jomā. “Kā izglītības jomas pārstāvei gribētos, lai mums ir vairāk izglītības jomas augsto sasniegumu. Panākumi olimpiādēs un konkursos par mācību saturu, to nav ļoti daudz. Izglītības jomā vairāk ir novada līmeņa apbalvojumu. Savukārt profesionālajā ievirzē gan sportā, gan mākslā vairāk parādās Latvijas un pat Eiropas līmeņa sasniegumi. To var pamatot ar to, ka mums ir jaunieši, kas zina, ko savā jomā vēlas sasniegt.”
Skolotājus apbalvo ikdienā
Pirms novadu reformas Aizkraukles novadā prēmēja arī skolotājus, šogad naudas balvas no pašvaldības līdzekļiem pedagogiem netika piešķirtas. “Sliecāmies par labu tikai skolēnu apbalvošanai ar naudas balvām divu iemeslu dēļ. Pirmais ir triviāls — līdzekļu ir tik, cik ir. Ja ar esošajiem līdzekļiem prēmētu arī skolotājus, tad naudas balvas apjoms saruktu visiem. Otrs — mēs redzam skolu iekšējos dokumentus, kā izglītības iestādes nosaka kārtību, kādā pedagogiem nosaka vai paaugstina likmi, izmaksā piemaksu vai prēmē. Kā viens no pirmajiem kritērijiem algas likmes pacelšanai vai prēmēšanai ir tieši pedagogu darbs, sagatavojot skolēnus konkursiem, skatēm un olimpiādēm. Līdz ar to mēs redzam, ka lielākajā daļā skolu pedagogi jau ikdienā tiek finansiāli apbalvoti par šo darbu,” stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja.
Reklāma