Pin sev, draugiem un pašdarbības kolektīviem. Pieprasītākās margrietiņas un rudzupuķes

Ne visiem ir laiks un iespēja lasīt jāņuzāles un pašiem pīt ziedu vainagus. Tāpēc, lai svētkos nepaliktu bez galvasrotas, var iegādāties mākslīgo ziedu vainadziņu, kuru var izmantot vairākus gadus. Ļoti skaistus mākslīgo ziedu vainadziņus otro gadu piedāvā mazzalviete Dita Gadišķe.

“Šis ir otrais gads, kad piedāvāju mākslīgo ziedu vainagus, bet sākums tam visam bija mana pašas pieredze. Man bija jāiet uz kādu pasākumu un vajadzēja ziedu vainadziņu. Zāļu tirgos īsto ziedu vainagi maksā ārkārtīgi dārgi — 20—30 eiro par vainagu vienam vakaram, manuprāt, ir daudz, bet, ja tas ir ilgtermiņa ieguldījums, tad tas varbūt liktos pieņemami. Un es sev “Andelē mandelē” atradu ļoti glītu mākslīgo ziedu vainagu,” stāsta mazzalviete un piebilst, ka, apskatot iegādāto vainagu, radusies doma pašai pamēģināt tādu uztaisīt. Dita ir radoša jauna sieviete, kura darina ļoti skaistas un gaumīgas lietas — ada, gatavo aromātiskas ziepes, piedāvājot tās skaisti noformētā dāvanu iesaiņojumā, tāpēc arī vainadziņu pīšana padevusies ļoti raiti. “Ieraudzījuši manis gatavotos vainadziņus, tādu sev vēlējās arī draugi un paziņas, un tā tas aizgāja. Tas man likās tik vienkārši!” Dita stāsta, ka mākslīgos ziedus iegādājas vairumtirdzniecības bāzēs un mūsdienās tie ir ļoti skaisti un kvalitatīvi. Ja agrāk bija pieejamas plastmasas puķes, tad tagad tās gatavotas no auduma, dažādās krāsās, tuvu dabīgajām. Vainagā iespējams veidot bagātīgu krāsu gammu, tāpat arī veidot vainagu no ziediem, kādus pat neienāktu prātā likt vainagā, piemēram, krokusiem. Brīnišķīgi vainagi ir no lepnajām peonijām, hortenzijām, rozītēm. Dita gan atzīst, ka latvieši vēl nav īsti aptvēruši plašās iespējas, kādus vainagus var veidot. “Ieraugot kādu skaistu vainagu fotogrāfijās vai citam galvā, saprot, kādas ir iespējas, kas patīk un ko gribētu arī sev,” piebilst Dita.

Jāņos, protams, pieprasītākie ir margrietiņu un rudzupuķu vainagi. “Kopš pinu mākslīgo puķu vainagus, šīs divas ir visiecienītākās. Pagājušajā gadā uztaisīju vairāk nekā divsimt zilo rudzupuķu vainagu, baltās margrietiņas ar zaļumiem tapa ap trijiem simtiem. Ir gan individuālie pasūtījumi, gan kolektīvi. Šogad, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, vainadziņus darināju arī pašdarbības kolektīviem,” stāsta Dita. Vai tas nozīmē, ka vainagu pīšana sākas jau pavasarī, lai visu paspētu izdarīt? Tā gluži nav, intensīvākais darbs sākas tikai jūnijā, bet tad gan Dita raujas no agra rīta līdz vēlam vakaram un reizēm pieķer klāt arī kādu nakts stundu. Šogad bija cieši apņēmusies šajā nedēļā atpūsties, taču pasūtījumi turpina pienākt un, visdrīzāk, vainagi tiks pīti līdz pat Jāņu dienai. Pagājušajā gadā pēdējie puķu vainadziņi svinētājiem atdoti pat pēc Jāņiem, jo bija cilvēki, kuri svinēja svētkus arī vēlāk.

“Esmu izrēķinājusi vidējo cenu, lai vainagu pasūtīt varētu gan turīgāki ļaudis, gan arī vidusmēra cilvēki. Saviem klientiem dodu līdzi arī maisiņu, kur vainadziņu glabāt, lai tas neizbalē un nesaput, nepiekļūst mitrums, jo, ja akurāt kāds nesabojā, tad tas kalpo vairākus gadus. Tie ir izturīgi un arī regulējami atbilstoši galvas izmēram,” stāsta Dita un piebilst, ka darina vainagus tikai pēc pasūtījuma un uz tirdziņiem ar tiem nebrauc.