Par dzimtas mājām, sapņiem un mūsu pašu zemi. Aizvadīta Daudzevas amatierteātra pirmizrāde

Ar skatītāju pilnu zāli Daudzevas saieta namā aizritējusi Daudzevas amatierteātra pirmizrāde — Baibas Jukņēvičas lugas “Liepas” iestudējums. Luga par dzimtas mājām un sapņiem.

“Patiesas mājas ir kaut kas dzīvs, silts, elpojošs. Mājas centrā ir krēsls, kurā sēž saimniece, tā, kas visu redz, visu zina, saprot visu un visus. Piedod un mīl. Kā laba cilvēka dvēsele, kā šīs mājas dvēsele, kā sirds. Stipra un vesela sirds.Tādai ir jābūt “Liepu” saimniecei. Mans sapnis, lai “Liepām” ir šāda sirds.Tad tās būs mūžīgas,” tā teic vecā “Liepu” saimniece Līvija.

Viss Līvijas mūžs aizritējis “Liepās”. Visādi vēji pūtuši, bet “Liepas” nav lūzušas. Tās stingri turējušās un kuplojušas, ar savām tradīcijām un vērtībām. Galda galā sēdējusi un par “Liepām” nomodā bijusi vecā saimniece Līvija (Svetlana Putniņa). Kas ieņems viņas vietu, kad aizsauks mūžības vēji? Kura no viņām būs cienīga saukties par liepu un ieņemt vietu uz krēsla galda galā? Vai meita Dace (Signe Gaigalniece), kurai “Liepas” ir sliktākā vieta, kur dzīvot, kura dzimtajās mājās nav bijusi vairākus gadus, bet ieradusies par godu mātes jubilejai. Vai kautrīgā vedekla Ieva (Solveiga Gaigalniece), kura “Liepās” iesakņojusies gan tiešā, gan pārnestā nozīmē? Vai vedekla Solvita (Indra Gabrāne), kurai “Liepas” interesē tikai naudas izteiksmē? Vai Ievas vīra mīļākā Līga (Egita Karziņina), kura uzskata, ka krēsls pienākas nevienam citam kā viņai. Vietu uz krēsla varētu ieņemt Ievas meita Evelīna (Iva Ermiča), bet viņas “koks tikko birzē no zemes izlīdis”.

Kad vairs vecās “Liepu” mātes nav, par liepu kļūst Ieva. Ar rūpi “Liepām” un nodomu sākt citādu dzīvi, par ko liecina Ievas un Evelīnas dialogs — nost ar vecajiem palagiem un sākt jaunu dzīvi ar jauniem palagiem, kaut pirms brīža Ieva bija gatava vecos palagus pielāpīt. Ieva apsēžas uz “Liepu” saimnieces krēsla, un Evelīna uz pleciem uzsedz Līvijas lakatu.

Interesants lugā ir “Liepu” strādnieces Aijas (Daiga Nāzare) tēls. Kā teica sacīja Līvija, es “Liepu” galva, tu — rokas. Labas, čaklas un strādīgas rokas. Arī Aija saaugusi ar “Liepām”, visu noskatās no malas un objektīvi izvērtē, neliekuļo un nebaidās teikt patiesību.

Iestudējuma režisore ir Inguna Strazdiņa. Viņa teic, ka jau ir zināmas pirmās viesizrādes. 18. februārī izrāde būs skatāma Staburaga pagasta saieta namā un Sērenes tautas namā, 24. martā to varēs noskatīties Iršos un Koknesē. Kāpēc izvēlēta tieši šī luga? Inguna stāsta: tad, kad ķērās klāt iestudējumam, trupas sastāvā bija sievietes. Iepriekš viņa šo lugu bija redzējusi pandēmijas laikā kāda ārzemju latviešu amatierteātra sniegumā videovariantā. “Tēma man palika atmiņā, bet nevarētu teikt, ka tajā brīdī mani tā uzrunāja,” saka režisore. Tomēr pie “Liepām” atgriezās. Lasot un pārlasot, piesaistīja mūsdienās notiekošais — visu pārdot, mantas dēļ naidoties. “Luga interesanti uzrakstīta, tajā maz darbību, bet daudz teksta, tāpēc iederētos radiolasījumam,” teic Inguna.

Mēģinājumi izrādei sākās aizpagājušā gada beigās. Sākot lugu iestudēt, divu aktrišu trūka. Evelīnas lomu piekrita spēlēt koknesiete Iva Ermiča, Līgas lomu — Egita Karziņina no Sērenes. Daudzevā vairāk bijis iestudējumu ar humora pieskaņu, arī Svetlanai Putniņai, kura atveidoja “Liepu” māti Līviju, bija pirmā šāda rakstura loma. “Viņa ieguldīja lielu darbu un ar savu uzdevumu tika galā,” teic režisore.

Īpašu noskaņu izrādē radīja dzīvā mūzika — klavieru pavadījumu spēlēja koknesiete Meldra Eglīte. “Muzikālais pavadījums izrādei ļoti svarīgs, un es ilgi par to domāju. Man gribējās dzīvo mūziku, sākumā nevarēju saprast, kādu tieši. Vērā bija jāņem arī iespējas. Arī Iva spēlē klavieres, bet viņa vienlaikus nevar būt uz skatuves un pie instrumenta, tādēļ uzrunāju Meldru. Abas meklējām skaņdarbus, ko izmantot izrādē,” saka Inguna. Arī skatuves iekārtojums bija askētisks. “Arī tas bija skaidrs, ka nebūs vērienīgu dekorāciju,” bilst režisore. Iestudējumam bija vajadzīgs saimnieces krēsls. To palīdzēja sagādāt Kokneses amatierteātra aktieris Jānis Madžulis, kurš māca topošos galdniekus. Krēslu mācību laikā bija izgatavojusi bijusī koknesiete un amatierteātra aktrise, tagad smilteniete Evita Graudiņa. Interesanti, ka pirmizrādes dienā bija Evitas dzimšanas diena.

“Mums prieks par to, ko esam paveikušas,” saka Inguna Strazdiņa. “Man prieks par savām aktrisēm. Tagad jādomā par nākamo iestudējumu, un tas ir tas sarežģītākais. Ļoti trūkst vīriešu lomu atveidotāju. Reizi mēnesī vienu svētdienu ziedosim izrādēm.”

Kā pastāstīja Daudzevas saieta nama vadītāja Rudīte Nāzare, pirms izrādes zālē bija salikti 70 krēsli, kas visi bija aizņemti. Kopš pirmizrādes pagājusi gandrīz nedēļa, bet ik pa laikam sevi pieķeru atgriežamies pie tās. Kāds zālē notrauca asaru no vaiga. Tātad gan režisore ar savu, gan aktrises ar savu spēli ir skatītāju spējušas uzrunāt, aizkustināt, likt pārdomāt.

+ 18