Nemainīgi klupšanas akmeņi katrā valdībā

Augusta beigas, kā parasti, skolēnu vecākiem ir darbīgs laiks. Jāsteidz sagādāt visu nepieciešamo. Ar skolai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem lielākoties tikām galā jau jūlijā, kad vairākos kancelejas preču veikalos bija atlaides. Tagad galvassāpes sagādā apģērbs — bērni pa vasaru pastiepušies. Pārskatot skapja saturu, konstatēju, ka praktiski visas bikses dēliem ir par īsu. Jaunākajam dēlam Artūram varu vēl vienpersoniski atrast un nopirkt apģērbu pa prātam, bet vecākais seko modei, kuru es nepārzinu, tādēļ nāksies ieplānot laiku braucienam uz Rīgu. Mācību gada sākums jūtami patukšo vecāku maciņus. Pusaudzim ir svarīgi, kā viņš pats izsakās — būt “trendā”. Tas man ne vienmēr ir saprotams — firmas apavi un soma, konkrēta stila džinsa bikses, telefons. Ne vienmēr maciņš ļauj īstenot visas iegribas, un tad jāmeklē kompromiss. Mēs kā vecāki vēlamies un cenšamies bērniem dot visu labāko, protams, saprāta robežās. Šovasar vecākais dēls izrādīja apsveicamu iniciatīvu, pats pelnīja naudu. Tas ļāva piepildīt viņa vēlmi par zīmola mugursomu, kas maksāja vairāk, nekā mēs ar vīru bijām gatavi izdot. Aktualizējoties zīmolu preču jautājumam, ģimenē kārtējo reizi pārrunājām mobingu.