Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Militārie eksperti: Krievijai pilnā apjomā nav izdevies pārsteiguma moments, taču tā mēģinās iznīcināt Zelenski

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien pēc pusnakts pārraidīja iepriekš ierakstītu uzrunu tautiešiem, kā arī Krievijas  iedzīvotājiem. Viņš arī norādīja, ka Putins nav atbildējis viņa telefona zvanam, un brīdināja Ukrainas robežas pārkāpējus, ka ukraiņi savu zemi aizstāvēs.

Krievijas karaspēkam pilnā apjomā nav izdevies pārsteiguma moments Ukrainā, taču vienību darbošanās liecina par mēģinājumiem “medīt” Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, aģentūrai LETA atzina militārie eksperti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube norāda, ka pirmās 24 kara stundas vēl ir par maz plašu secinājumu izdarīšanai, taču pirmās indikācijas liecina, ka Krievijai tomēr pilnā apjomā nav izdevies pārsteiguma un precīzo ieroču uzbrukums.

“Šī virzīšanās ar sauszemes spēkiem nenotiek tik ātri,” norādīja Graube un piebilda, ka kopumā, spriežot pēc Ukrainas oficiālajiem avotiem, ukraiņi spēj kontrolēt situāciju.

Graube vērsa uzmanību, ka ukraiņu pretgaisa aizsardzība nav pilnībā iznīcināta un ukraiņu rīcībā vēl ir vidējās un tuvās darbības ieroči, piemēram, raķešu sistēma “Stinger”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Graube skaidroja, ka karos viens no uzbrukuma pirmajiem uzdevumiem ir paralizēt komandvadības sistēmu, taču šķiet, ka ukraiņu darbības kļūst koordinētākas.

“Pirmās dienas pārsteigums ir pārvarēts, bet, vai tas materializēsies efektīvā aizsardzības operācijā, to rādīs nākamās diennaktis. Jāskatās, vai ukraiņi spēs militāri aizsargāt Kijevu kā simbolu un nosargāt prezidentu un valdību,” norādīja Graube.

Bijušais NBS komandieris gan vērsa uzmanību, ka arvien neizbēgamākas kļūst tuvā kontakta cīņas biezi apdzīvotās vietās. Tas ir īpaši sarežģīti uzbrucējiem, turklāt šādas cīņas neizbēgami būs ar civiliedzīvotāju upuriem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs savukārt pauda uzskatu, ka patreizējā bilancē vairāk izskatoties, ka vairāk plusu tomēr ir krieviem, jo bombardēšana deva efektu un stipri ietekmēja ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas gan nenozīmē, ka viņas vispār vairs nav.

“Viņi turpinās šaut un pretoties Krievijas lidaparātiem,” piebilda Rajevs.

Krieviem acīmredzot veiksmīgs uzbrukums ir bijis Ukrainas dienvidos, kur krievu spēki izlauzās no Krimas, taču ukraiņi spēj turēties pretī pie Doņeckas un Luhanskas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Spriežot pēc izvirzītajiem spēkiem pie Kijevas, Rajevs vērsa uzmanību, ka krievi Kijevas virzienā plāno vērst vieglos desantniekus ar ātriem transportlīdzekļiem un helikopteru atbalstu. Parasti šādi rīkojas, kad ir plāni par ātru reidu, proti, aizsteigties tālāk no frontes līnijas, lai iznīcinātu ļoti svarīgu objektu.

“Man ir tādas aizdomas, ka svarīgais mērķis ir Zeļenskis un Ukrainas valdība. Tas, spriežot pēc spēku izvietojuma un konfigurācijas. Biju domājis, ka šo uzbrukumu krievi veiks naktī, tomēr kaut kas atcēlies. Es nedomāju, ka viņi no tā atteikušies, un turpinās viņu medīt,” norādīja Rajevs.

Viņš arī atgādināja, ka arī pats Ukrainas prezidents piektdien uzrunā tautai paziņoja, ka Kijevā ir iegājušas Krievijas diversantu grupas un ka Krievija plāno viņu nogalināt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rajevs uzskata, ka Kijevas ieņemšana kā tāda nav krievu mērķis, jo tā ir milzīga pilsēta. “Pilsētu var nodot, taču ieņemt ar spēku patlaban nav iespējams. Pat ja Kijevā būs vāja pretošanās, to nevar izdarīt vienas dienas laikā. Turklāt, ja karo biezi apdzīvotā vietā, tad izplēn gaisā krievu naratīvs, ka viņi uzbrūk tikai militāriem objektiem, jo pilsētās uzreiz būs neizbēgami tūkstošiem civiliedzīvotāju upuri. Viņi maksimāli ilgi izvairīsies no atklātas Kijevas šturmēšanas,” norādīja Rajevs.

Arī viņš uzskata, ka nākamās 48 stundas ir pats svarīgākais periods, lai redzētu, kā šis karš var potenciāli beigties.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt “maksimālas ietekmes” sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar “maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti”.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Leave a Reply

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.