Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Mazzalvē ar pirmizrādi atceras novadnieku

AR SKAĻIEM APLAUSIEM un košiem pavasara ziediem skatītāji sumināja tradariešus pēc pirmizrādes un pateicās režisorei ar 25 gadu darba pieredzi Silvijai Lisovskai (pirmajā rindā vidū).
Foto no teātra

Ērberģes muižas kamīnzāle 15. aprīlī bija pilna ar mazzalviešiem un tuvāku un tālāku ceļu mērojušiem teātra cienītājiem, jo afišas aicināja uz Mazzalves amatierteātra “Tradare” pirmizrādi — tika piedāvāts Jāņa Vainovska lugas “Kāzu dāvanas” iestudējums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirms izrādes Mazzalves pagasta bibliotekāre Agnija Strautiņa un literatūras skolotāja, novadpētniece Silvija Lisovska īsi iepazīstināja ar lugas autora dzīvi un literāro mantojumu. Literāts Jānis Vainovskis dzimis 1887. gada 13. decembrī Gricgales pagasta Piešos. Novadnieks, kuram aizvadītā gada nogalē atzīmējām 135. dzimšanas dienu. Mācījies Gricgales pagastskolā un Jaunjelgavas pilsētas skolā. 1905. gadā ieguvis skolotāja tiesības. Strādājis par skolotāju Zalvē. Vēlāk dzīvojis Pēterburgā un Rīgā. Pa vasarām strādājis kā kolportieris. 1914.—1915. gadā studēja A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. 1915. — 1918. gadā dzīvoja Baku. Strādāja naftas uzņēmumā, bet vēlāk par rēķinvedi lazaretē. Latvijā atgriezās 1918. gadā. Bija laikraksta “Sikspārnis” (1923) un žurnāla “Preses Balles Vēstnesis” (1923— 1924) redaktors, Latvju mākslas aģentūras vadītājs (1931— 1940). Vissavienības autortiesību aizsardzības pārvaldes Latvijas nodaļas direktors (1944—1951).

Agnija Strautiņa lasīja Jāņa Vainovska dzeju. Pirmā dzejoļa publikācija bija 1906. gadā laikrakstā “Pēterburgas Latvietis” (dzejolis “Vai tā ir laime?”). Viņam iznākuši divi dzejas krājumi. J. Vainovskis rakstījis arī stāstus, iznākuši četri stāstu krājumi. Ar pseidonīmu Skuburs publicējis feļetonus, kuri daļēji sakopoti trijos krājumos. Feļetonu stilā rakstītas arī vairākas lugas, tostarp “Kāzu dāvana” 1926. gadā. J. Vainovskis ir ceļojumu piezīmju grāmatas par Latvijas upēm “Trīs klenderi laivā” (1926) autors. Periodikā publicējis ceļojumu piezīmes, literāru darbu recenzijas. Tulkojis citu tautu autoru lugas un prozu. 1968. gadā izdota J. Vainovska “Izlase”. Miris 1969. gada 16. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc atceres brīža novadniekam Jānim Vainovskim Mazzalves amatierteātra “Tradare” sniegumā bija iespēja noskatīties sirsnīgu, īstas mīlestības caurstrāvotu lugu “Kāzu dāvanas”. Pirmizrādi skatītāji uzņēma ar patiesu ieinteresētību — izrādē režisore Silvija Lisovska iesaistījusi gan pieredzējušus skatuves meistarus, gan jaunus aktierus, kuri lieliski iejutās savās lomās. Īpaša bija dabiskā Kristiāna Raupa aktierspēle un akordeona spēles fragments, sevišķi skatītājus uzrunāja lugas noslēguma aina, kad atklājās, uz kādu ziedošanos mīļotā iepriecināšanai spējīgi patiesi mīloši cilvēki. Antai Millerei un Kasparam Baltacim izdevās pārliecinošs tēlojums. Kolorīts bija arī Evelīnas Jaudzemas radītais skatuves tēls, kā arī Silvija Lisovska un Boriss Dobrja kā otrā plāna lomu aktieri. 

Žanna Miezīte, Mazzalves saieta nama vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.